No „pelēkās teorijas” līdz „zaļajai praksei”

15.09.2010

Katra projekta pieteikumu zināmā mērā var uzskatīt par „pelēko teoriju”, kas, lai cik pārliecinoši uzrakstīta, tomēr neatspoguļo projekta realizāciju, kad satiekas dažādu valstu cilvēki ar dažādu līdzšinējo pieredzi, valodu zināšanām un mentalitātēm. Tieši cilvēciskais faktors – veiksmīga sadarbošanās starp partneriem, radoša pieeja plānotajiem pasākumiem – ir tas, kas nosaka projekta attīstību un rezultātus.

Piedaloties projektā, apzināti veidojām partnerības grupu, balstoties uz līdzšinējo sadarbību citos Mālpils skolu un iestāžu projektos. Iesaistīties projektā piedāvājām  profesionālajām skolām, kuru pieredze varētu būt visnoderīgākā. Šoreiz varējām atļauties tādu „greznību”, kā padomāt par partneru savstarpējo saderību, un tagad, noslēdzoties projekta pirmajam gadam, varam pārliecināti nosaukt veiksmīgas partnerības grupas izveides kritērijus:

* partneru atbilstība projekta pamatidejai un mērķiem;
* ģeogrāfiskais, vēsturiskais un politiskais līdzsvars (projekta partnervalstis ir Austrija, Bulgārija, Polija, Vācija un Portugāle);
* skolās apgūstamo specialitāšu dažādība, kas savstarpēji bagātina visus partnerus un ļauj sasniegt iepriekš neplānotus radošus rezultātus;
* iesaistīto personu motivācija darbam projektā;
* regulāra un korekta savstarpējā komunikācija.

Projekta pirmajā gadā katrā partnerskolā izveidojām projekta stendu ar skolas vizītkarti, notika četras projekta sanāksmes, rīkojām uzņēmēju dienas, izveidojām un regulāri papildinājām projekta mājas lapu, apkopojām un tulkojām materiālus, kā arī apmainījāmies ar informāciju par profesionālās izglītības kvalitātes menedžmentu projekta partnervalstīs. Organizējām komunikatīvās spēles un komandas veidošanas treniņu (sanāksmē Vācijā), sociālās animācijas un multimediju radošās darbnīcas (sanāksmē Portugālē), dažādu tautu rotaļdeju darbnīcas (Mālpilī kopā ar internātpamatskolas jaunāko klašu skolēniem).

Projekta pirmajā gadā ir paveikts arī apjomīgākais no plānotajiem darbiem – lapenes un solu izgatavošana Mālpils Sociālās aprūpes centram. Šajā darbā iesaistījās Vācijas un Latvijas partneri, solu izgatavošanā piedalījās arī poļu audzēkņi, kas vienīgie atbrauca uz aprīlī paredzēto projekta sanāksmi Mālpilī – pārējiem to neļāva izdarīt bēdīgi slavenais vulkāna izvirdums. Tā seku dēļ vienas plānotās sanāksmes vietā Mālpilī notika trīs, un otrās sanāksmes laikā jūnija sākumā lapenes būve tika pabeigta.

2009. gada beigās mūsu skolā notika dārza solu skiču konkurss. Lai gan tikai  uzvarējušais modelis tika realizēts dabā, visiem konkursa dalībniekiem tā bija interesanta pieredze.

Marta sanāksmes laikā Portugālē pārrunājām lapenes konstrukciju, vienojāmies par termiņiem rasējumu un detaļu izgatavošanā. Vācu  partnerskolas namdaru specialitātes audzēkņi skolotāju vadībā izstrādāja lapenes rasējumus, bet mālpilieši izgatavoja un samontēja tās elementus.

Necerēti aizkustinošs bija lapenes atklāšanas brīdis. Ar būvdarbu organizāciju aizrāvušies, nebijām padomājuši par īpašu atklāšanas ceremoniju, tik vien kā pēdējā dienā sagādājām tradicionālo sarkano lentīti, ko pārgriezt. Izrādījās, tā ir labāk – nevis oficiālas runas, bet Sociālās aprūpes centra vadītājas un iemītnieku patiesais prieks par vecajiem ļaudīm tik noderīgo lapeni, kā arī pašu audzēkņu aizkustinājums, redzot, kā lapene un soli tiek izmēģināti. Tas apliecināja patiesos darba rezultātus, kas nav mērāmi izlietotajā kokmateriālu daudzumā vai darbam veltītajā laikā, bet pavisam citās mērvienībās.

Projekts turpinās. „Koka“ posmam oktobrī Polijā sekos „garšu“ posms, kur galvenā tēma būs dažādu tautu nacionālo ēdienu gatavošana. Līdz tam gan vēl jāpastrādā, gatavojot materiālus par latviešu nacionālajiem ēdieniem un pārdomājot, ko un kā labāk iemācīt gatavot pārējiem.

Bulgārijā paredzētā projekta sanāksme būs veltīta profesionālā portfolio izstrādes metodikai, un 2011. gada maijā projekta pēdējā sanāksmē Austrijā atskatīsimies uz projektā paveikto, apkoposim un izvērtēsim rezultātus.

Īstenojot dažādo specialitāšu profesionālo skolu partnerību, savstarpēji bagātinoties un attīstoties, brīžiem darot neierastus darbus, atklājot daudz jauna sev un citiem, būsim veicinājuši profesionālās izglītības pievilcību, starptautisko sadarbību un mobilitāti.