Īsumā par Tempus programmu

Tempus projektos augstskolas un citas ar augstākās izglītības attīstību saistītas organizācijas ar dažādu kopprojektu un strukturālo pasākumu palīdzību veicina augstākās izglītības modernizāciju un reformas.

Tempus

Programmas pamatuzdevums ir veicināt augstākās izglītības modernizāciju un reformu Eiropas Savienības (ES) kaimiņreģionu valstīs*. Kā Tempus programmas dalībvalstij Latvijai ir iespēja (par ES budžeta līdzekļiem) veidot un īstenot projektus ar Tempus programmas partnervalstīm. Latvijas augstskolas var tām palīdzēt pilnveidot studiju programmas, modernizēt augstskolu vadības struktūras, iesaistīt tās demokrātiskas sabiedrības institūciju stiprināšanā, uzaicināt to mācību spēkus pieredzes apmaiņai un apmācībai, vai arī sūtīt savus docētājus nolasīt lekciju ciklus.

* Informāciju par Tempus programmas dalībvalstīm un partnervalstīm skatīt šeit (katra konkrētā izsludinātā konkursa vadlīnijās).

Tempus – augstākās izglītības reforma caur starptautisku augstskolu sadarbību

Tempus programmā ir 3 projektu veidi:

1) Kopprojekti (Joint Projects);
2) Strukturālie pasākumi (Structural Measures);
3) Pavadošie pasākumi (Accompanying Measures) – Eiropas Komisijas izpildaģentūra EACEA šo aktivitāti īsteno centralizēti.

Kopprojekti

Kopprojektu mērķis ir uzlabot situāciju augstākās izglītības iestādēs vienā vai vairākās Tempus partnervalstīs. Kopprojekti tiek īstenoti institucionālā līmenī un tiem ir sekojoši mērķi:
 
1) Studiju programmu reforma:

  • Piemērot, modernizēt, pārstrukturizēt esošo studiju programmu, vai izveidot, pārbaudīt, ieviest/akreditēt jaunu studiju programmu un izplatīt rezultātus; jebkurā gadījumā uzsvars jāliek uz saturu, mācību metodēm un jaunu mācību materiālu izmantošanu (Lisabonas stratēģija, Boloņas process);
  • Izstrādāt vai ieviest studiju programmas ar atzītiem dubultajiem vai kopīgajiem grādiem;
  • Ieviest atzīšanas pasākumus starp augstākās izglītības iestādēm ES un partnervalstīs;
  • No jauna izstrādātajiem kursiem jābūt strukturētiem, balstoties uz trīs ciklu sistēmu, izmantojot Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmu (ECTS) un grādu atzīšanu.

 2) Vadības reforma:

  • Modernizēt augstākās izglītības iestāžu un ar to saistīto organizāciju kapacitāti, vadīšanu un pārvaldību;
  • Veicināt kvalitātes nodrošināšanu ar nolūku izveidot kritērijus un metodoloģiju, kas būtu salīdzināma augstāko izglītības iestāžu starpā.

 3) Augstākā izglītība un sabiedrība:

  • Stiprināt augstākās izglītības iestāžu lomu sabiedrībā kopumā, pievērst uzmanību to akadēmiskajām zināšanām un izglītības speciālistu pieredzei, lai veicinātu to ieguldījumu mūžizglītības attīstībā;
  • Pievērst uzmanību „zināšanu trijstūrim” – izglītībai, izpētei un inovācijai;
  • Stiprināt saiknes starp augstākās izglītības iestādēm un darba tirgu, ietverot uzņēmējdarbības veicināšanu un atbalstu biznesa uzsākšanai.

Kopprojektu veidi:

Nacionālie projekti – tajos iesaistīta viena partnervalsts un tajos jāņem vērā partnervalsts nacionālās prioritātes.

Šajos projektos jābūt iesaistītām vismaz:

  • trim augstākās izglītības iestādēm no partnervalsts (no Melnkalnes un Kosovas pietiek ar vienu augstākās izglītības iestādi);
  • trim augstākās izglītības iestādēm, katrai no citas ES valsts.

Vairākvalstu projekti - tajos iesaistītas vairāk par vienu partnervalsti. Tiem jāņem vērā reģionālās prioritātes, kas ir kopīgas visām partnervalstīm konkrētajā reģionā, vai arī nacionālās prioritātes, kas ir kopīgas visām iesaistītajām partnervalstīm. Vairākvalstu projekti var ietvert partnervalstis no dažādiem reģioniem ar nosacījumu, ka pieteikuma tēma ir reģionālā vai nacionālā prioritāte visās iesaistītajās partnervalstīs.

Šajos projektos jābūt iesaistītām vismaz:

  • divām augstākās izglītības iestādēm no katras partnervalsts, kas iesaistīta projektā (no Melnkalnes un Kosovas pietiek ar vienu augstākās izglītības iestādi);
  • trim augstākās izglītības iestādēm, katrai no citas ES valsts.

Strukturālie pasākumi

Strukturālie pasākumi paredzēti, lai veicinātu izglītības iestāžu un sistēmu attīstību un reformu partnervalstīs, kā arī, lai uzlabotu to kvalitāti. Strukturālie pasākumi atbalstīs reģionālos un subreģionālos augstākās izglītības iestāžu tīklus, kā arī citus ne-akadēmiskos dalībniekus. Atļautās aktivitātes ietver studijas un pētījumus par konkrētām tēmām, valsts mēroga, reģionālu un tematisku konferenču un semināru organizēšanu, apmācības un informācijas izplatīšanas nodrošināšanu, informatīvus pasākumus. Strukturālajos pasākumos noteikti jāietver ministrijas – vai nu tām tieši piedaloties, vai formāli apstiprinot to aktivitātes.
 
Strukturālajiem pasākumiem ir šādi mērķi:

1) Vadības reforma:

Piemēram,

  • nacionālā sertifikācija un kvalifikācijas sistēmas,
  • studentu uzņemšana, studentu pakalpojumi un piedalīšanās,
  • licencēšana un akreditācija,
  • nacionālo standartu izveidošana kvalitātes nodrošināšanai,
  • tēmas, kas attiecas uz augstākās izglītības autonomiju, atbildību un finansēm.

2) Augstākā izglītība un sabiedrība:

Piemēram,

  • saikne starp vispārējo augstākās izglītības sistēmu, augstākā līmeņa profesionālo izglītības sistēmu un darba pasauli;
  • nacionāli pasākumi, lai izveidotu un atbalstītu izglītības, izpētes un inovācijas zināšanu trijstūri;
  • kapacitātes veidošana publiskajā administrācijā, lai radītu augstākās izglītības reformu politiku un likumdošanu.

Iespējamās aktivitātes:

  • pārskati un pētījumi par konkrētām reformas tēmām (ietverot rezultātu publicēšanu un izplatīšanu),
  • politika un ekspertu padoms,
  • konferenču, semināru, darba grupu, apaļo galdu organizēšana (ar secinājumiem un ieteikumiem noslēgumā),
  • personāla apmācība par politikas tēmām (var ietvert mācību materiālu un vadlīniju izdošanu),
  • informatīvas kampaņas.

Partnerības strukturālajos pasākumos

Uz strukturālo pasākumu partnerībām attiecas tie paši nosacījumi, kas uz kopprojektu partnerībām, bet ir viens papildu nosacījums – projektā kā asociētajiem partneriem ir jābūt iesaistītām partnervalstu Augstākās izglītības ministrijām. Asociētie partneri projektos nevar saņemt finansējumu no programmas, izņemot dienas naudas un ceļa izdevumus.