Ventspilī uzplaukst „Burvju zieds”

27.02.2012

Ventspils 3. vidusskolas direktore VERA ŠENGELIJA:

Mūsu skola aktīvi iesaistās dažādu projektu īstenošanā. Viens no maniem vietniekiem regulāri seko līdz informācijai par izsludinātajiem projektu konkursiem. Mūs ieinteresēja Valsts izglītības attīstības aģentūras izsludinātais inovatīvo izglītības projektu konkurss, jo Ventspils 3. vidusskolas mācību procesā cenšas īpaši veicināt audzēkņu radošo spēju attīstīšanu.

Radošās aktivitātes uzlabo skolēnu fizisko un psiholoģisko veselību

Projekta ideja radās, balstoties uz divām pieredzēm. Viena no tām ir mūsu skolas pieredze eksperimentālu programmu īstenošanā, kuru ietvaros jau sākumskolas audzēkņiem esam piedāvājuši fakultatīvi apgūt franču valodu, mūziku, solfedžo, plastiku un citus radošos priekšmetus, lai nostiprinātu bērnu fizisko un emocionālo veselību. Mūsu skola atrodas pilsētas rūpnieciskās ražošanas mikrorajonā, kur pārsvarā dzīvo ģimenes ar zemu sociālo statusu. Pēdējos gados audzēkņu skaits skolā ir samazinājies gan demogrāfisko apstākļu, gan migrācijas dēļ. Lai saglabātu audzēkņu skaitu, domājam par skolas prestiža celšanu. Veicot pētījumu par bērniem veselību un radošo potenciālu, konstatējām, ka bērni no mazturīgām un sociālā riska ģimenēm zaudē motivāciju. Tādēļ viņiem pasliktinās sekmes un rodas emocionāla rakstura problēmas, kas atspoguļojas arī uz fizisko veselību. Eksperimentālās radošās klases pēc diviem gadiem uzlaboja audzēkņu fiziskās un psiholoģiskās veselības rādītājus par 32%. Novērojām, ka bērni pārdzīvoja radošā pacēluma vilni, kas mudināja viņus aktīvi izpausties radošajā jomā. Eksperiments noslēdzās, bet tā dalībnieki arī turpmākos gadus skolā veiksmīgi turpināja savas radošās izpausmes, apguva vēl citas svešvalodas, lasīja grāmatas oriģinālvalodā un rakstīja pat dziesmu tekstus dažādās svešvalodās. Ņemot vērā šo pozitīvo pieredzi, uzskatījām, ka inovatīvo izglītības projektu konkurss dos jaunu impulsu radošo spēju attīstīšanā mūsu skolas audzēkņiem.

Noder Austrijas pieredze

Ideju par muzikālo improvizācijas teātri aizguvu no savas pieredzes Austrijā, kur piedalījos projektā, kas bija saistīts ar teātra elementu izmantošanu radošās enerģijas atbrīvošanai. Desmit dienu laikā kopā ar citiem dalībniekiem piedalījos meditatīvās dejas nodarbībās un improvizācijas teātrī, kas ļāva radoši izpausties, izkopt valodas zināšanas un neverbālo komunikāciju.

Izrādes tapšanā iesaistās visa skola

Izrādi sākām to plānot 2011. gada augustā, kad notika pirmā projekta sanāksme, kurā apmainījāmies ar savām idejām. Tautas pasakām ir augsta mākslinieciskā un tikumiskā nozīme,  kas ir labs pamats audzināšanas un galveno pedagoģisko uzdevumu realizēšanai. Līdz projekta sākumam pedagogu grupa uzrakstīja scenāriju, ņemot vērā kopīgo un atšķirīgo krievu un latviešu kultūrā. Tas tika ņemts par pamatu izrādei, lai gan pēc tam scenāriju pieslīpējām, ņemot vērā bērnu ierosinājumus.  

Sākoties mācību gadam, izsludinājām pieteikšanos dalībai izrādē. Pieteicās trīsdesmit dalībnieku, bet sākotnējais sastāvs izrādes sagatavošanas gaitā mainījās, jo ne visi bērni bija gatavi kļūt par aktieriem. Kopumā iestudējumā gatavošanā piedalījās vairāk skolēnu, bet viņi tika iesaistīti īslaicīgi, kāda noteikta uzdevuma veikšanai. Dalībai projektā nolēmām piesaistīt dažādu vecuma grupu bērnus, sākot no 1. klases līdz pat vidusskolai. Mēs bijām pārsteigti par audzēkņu talantu un darba spējām. Projekts balstījās ne tikai uz radošuma, bet arī integrācijas elementiem, jo izrādē skan gan latviešu, gan krievu valoda. Par pamatu iestudējumam ņēmām latviešu un krievu tautas pasakas, kuras radīja kolorītu un ekspresīvu iespaidu.

Projekts veiksmīgi iekļaujas mācību procesā

Sagatavošanas procesā iekļāvām arī pētījumu sadaļu.  Projekta sākumā dalībnieki bija iepazīstināti ar  projekta galveno ideju un saturu. Lai sagatavotu izrādei dekorācijas un kostīmus, dalībnieki veica nelielu izpētes darbu par krievu un latviešu tautas tērpiem un sadzīves vēsturi. Vecākie skolēni devās uz Pārventas bibliotēku, Ventspils amatu māju un Brīvdabas muzeju, kur noklausījās lekcijas un iepazinās ar eksponātiem, bet pēc tam rakstīja zinātniski pētnieciskos darbus par latviešu un krievu tautas tradīcijām.

Radošā nometne atklāj jaunus talantus

Projekta laikā no 2011.gada 25.oktobra līdz 29.oktobrim skolā bija organizēta nometne, kuras dalībnieki ne tikai iestudēja muzikāli dramatisko izrādi, piedalījās mēģinājumos, bet arī apmeklēja radošās darbnīcas, iepazinās ar tautu tradīcijām un paražām, uzlaboja valsts valodas zināšanas. Vizuālās mākslas skolotājas vadībā izrādei tapa krāšņi tērpi un dekorācijas. Pat mūzikas skolotājai, kas vadīja dziedāšanas darbnīcas, atklājās talants tērpu modelēšanai, tādēļ viņa iesaistījās arī šajā darbnīcā. Izrādei, kas sastāvēja no vairākiem fragmentiem, bija jāsagatavo vairāki tērpu komplekti. Iestudējumā skanēja latviešu un krievu mūzika, kuru atskaņoja skolas krievu tautas instrumentu orķestris „Kaļinka” mūzikas pedagoģes Ludmilas Baidarovas aranžējumā. Izrādei orķestris piesaistīja jaunus dalībniekus. Piemēram, no 2. klases skolēniem tika izveidots mazo bundzinieku ansamblis, kas izpildīja solo vienā no kompozīcijām.

Muzikālā, skatuves mākslas, mākslinieku un dizaineru, informatīvi tehniskā nodrošinājuma radošās darbnīcas turpināja darbu visu projekta laiku. Regulāri notika kopīgie mēģinājumi, un paralēli darba grupa, kurā iekļauti pedagogi un skolēni, veica reklāmas kampaņu, lai ieinteresētu lielāku skaitu cilvēku noskatīties izrādi.

Izrādes sagatavošanā iekļaujas arī problēmbērni

Izrādē iesaistījām arī bērnus ar sliktām sekmēm un uzvedības problēmām. Viņi ar augstu atbildības sajūtu izpildīja savus pienākumus, iemācījās no galvas garus tekstus. Varbūt viņi nebija paši labākie un ekspresīvākie aktieri, tomēr izpildīja savu misiju un uzstājās visas pilsētas priekšā, kas cēla viņu pašapziņu un motivāciju. Visi izrādes veidotāji jutās kā viena radošā ģimene. Vecākie skolēni palīdzēja mazajiem bērniem, ieteica, kā runāt un kustēties uz skatuves.

Pirmizrāde par godu Valsts svētkiem

Izrādes ģenerālmēģinājums notika skolā, uz kuru bijām uzaicinājuši citu pilsētas skolu audzēkņus un pedagogus, kā arī bērnus no sociālā riska ģimenēm, bet pirmizrādi rīkojām Pārventas bibliotēkā par godu Valsts svētkiem. Īpašu izrādi sniedzām arī Ventspils 5. vidusskolas audzēkņiem. Arī latviešu bērni ar sajūsmu noskatījās izrādi un novērtēja savu vienaudžu sniegumu. Vēl izrādi sniedzām Ventspils jaunrades namā, kas par brīvu atvēlēja mums savu zāli. Izrādi noskatījās vairāku Ventspils skolu audzēkņi. Kopumā notika piecas izrādes, kuras apmeklēja vairāk par 800 cilvēkiem. Plānojam rīkot papildu izrādes, jo ventspilniekiem ir liela interese. Izrādi demonstrējām arī krievu kultūras un izglītības dienas konkursā „Tatjanas diena” Rīgā.

Vairāki skatītāji pēc izrādes teica, ka bijuši pārsteigti par bērnu teatrālajām dotībām. Savukārt vecāki visvairāk bija iepriecināti, ka viņu bērnu lieliski un nekautrējoties runā latviski, spēj iemācīties garus tekstus no galvas un tos pasniegt publikai ar tādu ekspresiju. Izrādes fragmentus demonstrējām arī mūsu topošo audzēkņu vecākiem, kas bija ieradušies uz iepazīšanās sanāksmi, lai parādītu viņiem, kādas iespējas mūsu skola varētu piedāvāt viņu bērnu izglītībai un radošajai attīstībai.

Skolēni apgūst komunikāciju tehnoloģijas

Visu projekta gaitu, sakot ar izrādes plānošanu un radošo nometni līdz pat pēdējai izrādei, mēs dokumentējām gan fotogrāfijās, gan video formātā. Šim nolūkam bijām izveidojuši informatīvu atbalsta grupu, kurā skolēni pedagoga vadībā apguva fotografēšanu, filmēšanu un žurnālista darbu. Projekta noslēgumā tapa viņu veidotā filma, kas apskatāma skolas mājas lapā.

Šo projektu prezentējām arī Ventspils pilsētas domes integrācijas komisijā. Mūsu projektu pozitīvi novērtēja arī  Domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Blumbergs  un pašvaldības mārketinga nodaļa sniedza atbalstu, nodrošinot informāciju par pasākumu vietējos plašsaziņas līdzekļos.

Par mūsu izrādi lielu interesi izrādīja mediji. Sižetu par izrādi demonstrēja Ventspils televīzija. Laikrakstā „Ventas Balss” un portālā www.ventspils.lv bija publicēta preses relīze. Plaša informācija par izrādi atrodama gan skolas www.3vsk.lv, gan pilsētas pašvaldības mājas lapā.

Inovatīvā metode savi veiksmīgi apliecina

Muzikālā teātra metode apliecināja sevi kā ļoti veiksmīgu metodi bērnu radošo spēju izkopšanā. Projekta galvenā inovācija ir valeoloģiskās metodes pielietošana radošā potenciāla atklāšanā, ļaujot bērniem izzināt savas spējas, justies brīviem, veiksmīgiem un unikāliem, lai viņi paši izvēlētos pašizpausmes formas izrādes veidošanas procesā. Lai motivētu projekta dalībniekus, ikviens saņēma pateicības rakstu par savu ieguldījumu izrādes tapšanā.

Projekta veiksmīga norise bija iespējama, jo to īstenoja mūsu skolas talantīgie pedagogi, kas ar entuziasmu iesaistījās izrādes gatavošanā. Režisores pienākumus uzņēmās sākumskolas skolotāja un ārpusklases darba organizatore Larisa Orlova. Viņa pati spēlēja izrādē vienu no lomām.

Iegūst visa skola

No šī projekta bija ieguvēji gan bērni, gan skolotāji, jo tas attīstīja personīgās un profesionālās kompetences, kā arī uzlaboja viņu psiholoģisko un fizisko veselību. Izrāde veicināja starpkultūru dialogu, kas ir ļoti svarīgs nosacījums sabiedrības integrācijas veicināšanai. Skolēni atzinīgi novērtēja projektu, un aptaujā lielākā daļa ierosināja skolā izveidot muzikālā teātra studiju, kā arī atjaunot interešu pulciņu „Skolas TV”.

10. klases skolniece Gabriela stāsta: „Es biju skatītāja, un man ļoti patika izrāde. Aktieri spēlēja emocionāli un izteiksmīgi. Man gribētos pašai piedalīties nākamajā izrādē, ja tāda tiks iestudēta. Es agrāk pati darbojos teātra pulciņā. Labi, ka izrāde notika divās valodās. Tas man palīdzēja uzzināt vairāk par latviešu un krievu tautas tradīcijām un apgūt latviešu valodu.”

Viena no aktieriem, 10. klases skolniece Olga piebilst: „Izrāde apvienoja un saliedēja visus dalībniekus kopīga mērķa sasniegšanai. Vairs nepastāvēja dalījums starp dažādām klasēm un vecuma grupām. Mēs jutāmies kā viens vesels. Vecākie skolēni palīdzēja mazajiem bērniem, ieteica, kā labāk kustēties un kā pareizi runāt. Mums bija kopā jautri. Nevienā mēģinājumā neiztikām bez smiekliem. Pirms pirmizrādes valdīja liels uztraukums. Sevišķi saviļņoti bija mazie bērni, tādēļ mēs centāmies novērst viņu domas, lai viņi tik ļoti neuztrauktos. Pirmajā izrādē neiztikām bez kļūdām, bet skatītājiem tomēr ļoti patika mūsu uzstāšanās. Nākamās izrādes noritēja veiksmīgi. Bijām priecīgi, ka mūsu izrādes kultūras centrā noskatījās bērni no latviešu skolām un, neskatoties uz valodas barjeru, viņi visu labi saprata. Izrāde mūs iedvesmoja veidot skolā teātri, lai varētu tapt jauni iestudējumi un mēs varētu piedalīties ar tiem valsts mēroga un starptautiskos konkursos.”

10. klases skolniece Tamāra piekrīt savai klasesbiedrenei: „Es atbalstu ierosinājumu, lai skolā tiktu izveidota sava teātra studiju. Es pašlaik darbojos pilsētas jauniešu teātrī „Mēs”. Iestudējot izrādi, es centos dalīties savā pieredzē ar jaunākiem bērniem, kas bija pirmo reizi uz skatuves. Izrāde ne tikai ļāva apgūt pirmos soļus teātra mākslā, bet galvenais – deva iespēja skolēniem atbrīvot savu radošo potenciālu un atklāt talantus. Iestudējuma gatavošanas procesā mēs trenējām savu atmiņu, mācoties no galvas garos tekstus, uzlabojām savu latviešu valodas prasmi un tikām galā ar bailēm no skatuves. Izrādē izmantojām gan krievu, gan latviešu tautas pasakas, lai parādītu, ka tās vieno kopīgas morālās un vispārcilvēciskās vērtības.