Inovatīvs konkurss rosina skolēnu interesi par dabaszinātnēm un matemātiku

18.04.2012

Projekta vadītāja INGA SAVICKA stāsta:

Ideju netrūkst

Smiltenes ģimnāzija ir pazīstama kā spēcīga skola dabaszinātņu jomā. Ik gadu skolas mērogā rīkojam nelielus konkursus dažādos mācību priekšmetos, tādēļ mums ir pieredze un iestrādnes. Valsts izglītības attīstības aģentūras izsludinātajā inovāciju projektu konkursā iesniedzām pat trīs projektus, no kuriem viens tika apstiprināts.

Skolēni sacenšas neklātienē

Projekta norise sākās 2011. gada septembrī. Vispirms izveidojām ekspertu komisiju, kuras uzdevums bija sastādīt konkursa jautājumus un vērtēt dalībnieku sniegumu. Par ekspertiem kļuva Smiltenes ģimnāzijas skolotāji, kas piedalās arī dabaszinātņu projektā: bioloģijas skolotāja Anna Lavrinoviča, matemātikas skolotāja Inguna Kondratjeva, fizikas skolotājs Andrejs Miķis un ķīmijas skolotājs Jānis Celmiņš.

Katrai kārtai eksperti sagatavoja pa trim jautājumiem no katra mācību priekšmeta. Jautājumi bija dažādas grūtības pakāpes. Pirmās divas konkursa kārtas tika organizētas neklātienē. Jautājumus nosūtījām konkursa dalībniekiem uz skolām. Katrai klašu grupai bija sagatavoti savi jautājumi. Lai uz tiem atbildētu, skolēniem bija jāmeklē informācija internetā, jākonsultējas ar skolotājiem un jāpilda dažādi praktiski uzdevumi. Projekta galvenais uzdevums bija mudināt skolēnus izmantot visus iespējamos palīglīdzekļus, lai attīstītu lasītprasmi, kā arī informācijas meklēšanas un izmantošanas pratību, jo šīs prasmes jauniešiem ir nepietiekamas.

Piemēram, bioloģijā viens no uzdevumiem bija pēc dotajiem attēliem atpazīt dažādu dzīvnieku pēdas. Citā uzdevumā bija dots trenēta un netrenēta cilvēka fizioloģisko parametru izmaiņu grafiks skrējiena laikā. Konkursa dalībniekiem bija jāizanalizē raksturlīknes un jāuzraksta secinājumi. Septītās klases audzēkņiem, kas vēl nemācās fiziku un astronomiju, bija jārisina kāds oriģināls un pētniecisks uzdevums – jāizmēra kastaņa un ķirbja diametrs un šo parametru mērogi jāsalīdzina ar Saules sistēmas planētām. Vēl kādā uzdevumā skolēniem vajadzēja meklēt risinājumu, kā atdalīt ūdeni, miltus un sāli, kas sajaukti kopā.

Iesūtīto uzdevumu labošana notika šifrēti, lai nodrošinātu objektivitāti. Eksperti nezināja, kura skolēna darbu viņi labo.

Pirmā kārta noslēdzās septembra beigās. Tai sekoja otrā kārta, kas noritēja divas nedēļas oktobrī. Abās kārtās iegūtie punkti summējās. Pirmajās divās kārtās piedalījās trīsdesmit skolēnu, kas bija mazāk, nekā bijām cerējuši.

Konkursā nav zaudētāju

Trešā kārta notika Smiltenes ģimnāzijā pirms rudens brīvlaika. Tā kā konkursantu skaits nebija liels, nolēmām uzaicināt visus pirmo divu kārtu dalībniekus, lai veicinātu skolēnu interesi un plašāku dalību nākamajos konkursos.

Pasākumu vadīja profesore FiBiĶīMa, kuras tēlā iejutās skolotāja Rita Rozīte. Sākumā notika konkursa dalībnieku improvizēta veselības pārbaude, lai noskaidrotu, vai viņi ir gatavi dalībai eksperimentos. Skolēnu svēršana, garuma noteikšana un asinsspiediena mērīšana asiņu nolaišana,  izvērtās par jautru pasākumu, kas ļāva jauniešiem iejusties nepierastā vidē, savstarpēji iepazīties un nojaukt komunikācijas barjeras.

Skolēni piedalījās zinātniskajās darbnīcās. Bioloģijas darbnīcā konkursanti paši gatavoja šūnu paraugus un tos pētīja ar mikroskopu. Fizikas laboratorijā skolēnu uzdevums bija uzbūvēt elektromagnētu. Savukārt ķīmijas darbnīcā notika eksperimenti ar dažādām ķīmiskām vielām, kuru rezultātā tapa lavas lampas un citi ķīmijas „brīnumi”. Matemātikas darbnīca bija jūtama jau pa gabalu – smaržoja pat ārpus telpas, jo tika veikti dažādi eksperimenti ar mandarīniem.

Konkursantu sniegumu vēroja žūrijas komisija. Dalība trešajā kārtā bija balva par centību un aktivitāti pirmajās divās kārtās, tādēļ konkursantiem punktus vairs neskaitīja, bet žūrija ikvienam piešķīra kādu no tituliem – robotikas speciālists, ķīmijas guru u.t.t.

Smiltenes ģimnāzijas 9c. klases skolniece AUSMA CĪRULNIECE, kas ieguva pirmo vietu devīto klašu grupā, stāsta:

Konkursa uzdevumus pildīju mājās vakaros un brīvdienās. Matemātikas uzdevumu veikšanā man palīdzēja mamma, kas ir grāmatvede. Tāpat arī citu uzdevumu pildīšanā man palīdzēja vecāki. Par dažiem uzdevumiem konsultējos ar priekšmetu skolotājiem. Visus eksperimentus es dokumentēju rakstiski un fotogrāfijās.
Ļoti interesanta bija trešā kārta, kuras laikā skolotāji atraktīvi vadīja zinātniskās darbnīcas. Tajās mēs praktiski darbojāmies un veicām aizraujošus eksperimentus. Pat matemātikas darbnīcā uzdevuma risināšanai mēs izmantojām mandarīnus.

Konkurss bija noderīgs mācībās. Tas man deva jaunas zināšanas un prasmes, kā arī ļāva nopelnīt kādu labu atzīmi dabaszinību priekšmetos. Līdz šim man fizika neaizrāva, bet konkurss manī rosināja lielāku interesi par šo priekšmetu. Priecājos arī par iegūto balvu, meteoroloģijas komplektu, kas man būs noderīgs mācībās. Tas ļauj noteikt vēja ātrumu, gaisa temperatūru un atmosfēras spiedienu. Labprāt piedalīšos arī nākamajos konkursos.

Konkursa eksperte matemātikas jomā INGUNA KONDRATJEVA saka:

Konkurss ir labs veids, kā skolēnos rosināt interesi par dabaszinību priekšmetiem. Tas dod iespēju viņiem darīt kaut ko ārpus stundās noteiktajiem rāmjiem. Konkursa uzdevumi bija veidoti tā, lai skolēniem rastos priekšstats, ka dabaszinību priekšmeti var būt interesanti un aizraujoši, lai viņi uz tiem paskatītos no cita skatupunkta. Matemātikas uzdevumos centos izvairīties no formulām, bet piedāvāju risinājumus meklēt ar pētījumu un praktiskās darbošanās metodēm. Piemēram, ar mandarīnu miziņām noklājām riņķi un pēc tam rēķinājām mandarīna virsmas laukumu, kā arī no salmiņiem veidojām figūras un pārvietojām elementus, lai izveidotu vienādus laukumus. Tādējādi skolēniem veidojās izpratne, ka matemātika nav tikai abstrakta zinātne, bet to var praktiski pielietot ikdienā.

Lai arī kā skolēniem veicās konkursā, tomēr visi dalībnieki ir ieguvēji. Viņi praktiski darbojās, ieguva jaunas zināšanas un iesaistīja šajā procesā savu ģimeni.
Sākumā skolēniem bija bailes, ka uzdevumi būs sarežģīti un neinteresanti. Dažu varbūt atturēja tas, ka atbildes ir jāiesūta elektroniski, jo ne visi skolēni vēl labi pārvalda datoru. Tie, kam ne īpaši veicas dabaszinātņu priekšmetos, iespējams, padomāja, ka viņi šajā konkursā nevar piedalīties. Tomēr redzot, cik interesantus uzdevumus viņu klasesbiedri pildīja mājās un konkursa finālā, daudziem radās interese. Tādēļ ceru, ka nākamajā konkursā būs vairāk dalībnieku.

INGA SAVICKA secina:

Konkurss veicināja skolēnu interesi par dabaszinātnēm un matemātiku. Uzlabojās viņu prasmes darbā ar datoru un informāciju. Konkurss arī veicināja skolēnu radošās un kritiskās domāšanas prasmes, kā arī vairoja interesi un veidoja izpratni par dabaszinību nozīmi praktiskajā dzīvē.

Skolēni novērtēja konkursa ideju, un pat tie, kas tajā nepiedalījās, ar interesi sekoja līdzi un tagad jautā, kad notiks nākamais konkurss, lai varētu paši tajā piedalīties. Mēs noteikti vēlamies turpināt iesākto tradīciju un rīkot jaunus konkursus vēl plašākā mērogā, iesaistot arī kaimiņu novadus. Konkursā varētu piedalīties arī vidusskolēni.
Konkursa rīkošana skolotājiem ir milzīgs papildu darbs, tādēļ, balstoties tikai uz entuziasmu, konkursa ideju mēs nevarētu īstenot. No projektā piešķirtā finansējuma apmaksājām ekspertu un darbnīcu vadītājas darbu un iegādājāmies balvas konkursa dalībniekiem, kas ir saistītas ar dabaszinātnēm, piemēram, saules mašīnu konstruktorus un telpisko modeļu konstruktorus matemātikai. Iegādājāmies arī palīglīdzekļus, kas bija nepieciešami trešās kārtas zinātniskajām darbnīcām.

Izvērtējot šī projekta pieredzi, secinājām, ka atvēlētais laiks konkursam bija nepietiekams, lai skolēni varētu paspēt veikt visus uzdevumus. Darba dienās skolēni ir diezgan noslogoti, tādēļ viņi konkursa uzdevumus varēja pildīt tikai brīvdienās. Projektu bija viegli administrēt, jo atskaišu formas bija vienkāršas un saprotamas arī cilvēkiem bez grāmatveža zināšanām. Konsultācijas vienmēr bija pieejamas, ja bija kādas neskaidrības. Lai vairāk skolas varētu piedalīties un iegūt finansējumu savu inovatīvo ideju īstenošanai, projekta administrēšanas vienkāršība ir diezgan svarīgs priekšnosacījums, jo sarežģīta procedūra un dokumentācija slāpē vēlmi darboties.