Kalendārs

29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Lapa aktualizēta: 19.06.2012 Uz sākumu » Inovāciju projekti izglītībā » Projektu pieredze

Inovatīvs skats uz mūsdienu izglītību – digitālo prasmju attīstīšana

19.06.2012

Izglītības un kultūras atbalsta biedrība „Balta” iesniedza projekta pieteikumu Valsts izglītības attīstības aģentūras izsludinātajā konkursā par inovāciju īstenošanu izglītībā. Redzot, ka mākslas skolu jaunieši ir amatnieki ar labām teorētiskām zināšanām, taču bez digitālām un tehnoloģiskām prasmēm, tika konstatēta vajadzība pēc šādu iemaņu iegūšanas. Šādas prasmes ir ļoti nepieciešamas, lai varētu sevi pēc studiju beigšanas pierādīt jau plašākā – starptautiskā – mērogā. Izglītības programmas ietvaros divu Rīgas mākslas skolu jaunieši apguva digitālā portfolio veidošanas, mārketinga un foto apstrādes pamatus. Viena no projekta īstenotājām un idejas autorēm – Liene Kupča – labprāt dalījās pieredzē, kā veicināt izglītības attīstību un konkurētspēju ārpus Latvijas robežām.

Informācija

Projekta nosaukums:
"Digitālā portfolio veidošana veiksmīgai karjerai”

Projekta īstenotājs:
Izglītības un kultūras atbalsta biedrības “Balta”

Finansējums:
Saņemtais VIAA projekta finansējums: Ls 2920, papildus īstenotāja līdzfinansējums

Projekta īstenošanas laiks:
2011. gada oktobris - novembris

Kontaktinformācija:
Liene Kupča, mob. 29420094

Kur meklēt ideju?

Ideja nākusi no mācību centra „Digital Guru”, kas jau aptuveni desmit gadu attīsta un veicina digitālo prasmju: grafiskā dizaina programmu, video un foto apstrādes programmu apmācību. Centra „aktīvais domātāju kodols” uzrunājis mākslas studentus, cenšoties izprast viņu vajadzības un atrast to, kā viņu sekmīgai attīstībai izglītības iestādes solā pietrūkst visvairāk.

„Domāju, ka, piedaloties šādos konkursos, jāskatās nevis uz absolūti inovatīvām lietām, kam ir nepieciešams cits laika periods un finansējuma apjoms, bet drīzāk to, kas iepriekš konkrētajā izglītības iestādē nav bijis un pietrūkst,” stāsta Liene. Lai tas, ko jaunieši iegūtu, būtu ne tikai laba laika pavadīšana un interaktīvas rotaļas dabā, bet tiešām jēgpilns pienesums viņiem kā potenciālajiem darba tirgus iekarotājiem. Ja saredzi robu izglītībā, sajūti nepieciešamību pēc tā aizlāpīšanas un jūties drošs par savu mērķi, nekādām būtiskām problēmām vairs rasties nevajadzētu: „Bija skaidrs, ka lieta aizies, tā kā atlika vien uzrakstīt, iesniegt un realizēt. Tas ir ļoti svarīgi šāda veida projektiem – skatīties uz mērķauditorijas vajadzību, kuru šodien ir ļoti daudz,” Liene ir pārliecināta. Turklāt tendence mākslas studentiem paralēli līdz niansēm izkoptajām tradicionālajām "amata" un akadēmiskajām, teorētiskajām zināšanām nemācīt mārketingu, pašprezentāciju u.tml. lietas ir arī augstākajās izglītības iestādes – gan Rīgas Tehniskās universitātes arhitektūras fakultātē, gan Mākslas akadēmijā. Radošam cilvēkam, kurš grib būt arī paēdis, ir jāprot sevi un savas idejas prezentēt, izprast elementārus mārketinga principus. Tas noteikti ir arī būtisks dzinulis Latvijas uzņēmējdarbības un radošo industriju attīstībai.

Praktisks pienesums turpmākajai attīstībai

Divdesmit trīs Jāņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas jaunieši paši pēc savas iniciatīvas pieteicās kursos, lai apgūtu digitālo portfiolio veidošanu – t.i., vienu no soļiem savu darbu prezentēšanai. Brīvprātīgi ziedojot trīs nedēļas nogaļu nakšu sociālo dzīvi, 17-19 gadu vecie jaunieši 36 mācību stundu laikā iepazinās ar mārketinga pamatprincipiem, apguva foto apstrādes pamatus un uzsāka portfolio veidošanu. „Tās bija praktiskas zināšanas – studenti fotografēja savus darbus, apstrādāja bildes, un pēc tam izveidoja mājas lapu, prezentāciju vai blogu. Līdz ar to tas nebija tikai sausi un teorētiski,” stāsta Liene. Lielākā daļa no skolēniem domā turpināt savas studijas augstskolās, vairums – ārpus Latvijas. Tāpēc ir tik svarīgi, lai viņi veido iestrādes savu darbu prezentēšanai un pasniegšanai jau skolas laikā, nevis ar to pirmoreiz sastopas, izlasot, kas nepieciešams, lai pieteiktos mācību iestādē vai darbā. Iespējams, papildu stimuls skolēniem bija arī iespēja ar darbiem strādāt ar „Digital Guru” telpās esošajiem lielajiem un prestižajiem uzņēmuma „Apple” datoriem.

Sestdienu stundu saraksts

Projektā izmantoti šeit, Latvijā, esošie mācībspēku resursi. Projekta dalībnieki Lienes vadībā apguvuši stratēģiskā mārketinga pieeju, veicinot jaunu prasmju veidošanos darbā ar saturu – fotogrāfiju un tekstu – ,kā arī digitālo resursu izmantošanu. Ar portfolio lomu starptautiskas karjeras veidošanā, stāstot par savu personīgo pieredzi Lielbritānijā, iepazīstināja grafiskais dizaineris Edgars Zvirgzdiņš. Komunikāciju stratēģis Zigurds Zaķis vērsa audzēkņu uzmanību uz digitālā laikmeta iespējām radošai un starpdisciplinārai pašizpausmei, bet reklāmas aģentūras “Guilty” radošais direktors Armands Leitis uzsvēra kvalitatīva porfolio lomu, veidojot karjeru reklāmas nozarē. Fotogrāfs Raimo Lielbriedis pastāstījis visu sev zināmo par foto apstrādi.

Projekta iesniegšana un finansējuma ieguve

Projektu iesniegšanas birokrātiskā nasta bijusi salīdzinoši viegla un nesāpīga – operatīva izskatīšana, kompakti, efektīvi, ātri un vienkārši realizējams. Liene uzskata, ka tā ir laba platforma, lai riskētu un veidotu dažādus pilotprojektus, kas var attīstīties tālāk, kā būtisks pienesums Latvijas izglītībai kopumā: „Mēs ļoti gaidām nākamo uzsaukumu, lai līdzīgas iniciatīvas izvērstu tālāk citās skolās, no cita pagrieziena.”

Secinājumi jeb „sausais atlikums”

Pēc projekta beigām skolēni kopumā izveidojuši 17 darbu, bijuši arī tādi, kuri tikai saņēma drosmi un tagad ar to nodarbojas patstāvīgi, rakstot vēstules un turpinot interesēties. „Mēs secinājām, ka šo kursu iespējams izvērst arī semestra garumā. Notikušais bija vairāk ievads, kas nebija obligāts, pieteicās tikai tie, kam par to tiešām bija interese. Vēlamies, sadarbojoties ar skolām un piesaistot citus cilvēkus ar spēcīgām zināšanām, iekļaut to kā atsevišķu priekšmetu vairākās mācību programmās,” atklāj Liene. Pagaidām Latvijā šāda veida zināšanu un prasmju apguve nav iekļauta mākslas skolu mācību programmās. Jāņa Rozentāla skolā pēc šī pilotprojekta priekšmets tikšot ieviests jau pārskatāmā nākotnē, ir cerība, ka līdzīgi rīkosies arī Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola. „Kopumā kā eksperiments šis bija labs, ātrs un sākotnējās idejas nepieciešamību apstiprinošs” ir gandarīta Liene. Konkursam Liene kopā ar domubiedriem no "Baltas" iesniegusi divus projektus, no kuriem viens nav ticis apstiprināts, jo, nebija pietiekami pārdomāta un skaidri aprakstīta mazliet sarežģītākā projekta īstenošanas gaita. Taču aktualitāti tas neesot zaudējis – kontekstā ar reformām Izglītības un zinātņu ministrijā (IZM) atrast programmas arī profesionālajās skolās, kurām būtu nepieciešamas padziļinātas mārketinga un jaunu produktu veidošanas zināšanas. Tas būtu vēl viens atspēriena solis virzībai uz inteliģentu uzņēmējdarbību – ne tikai Rīgā, bet arī reģionos.

Dalībnieku komentāri

“Kurss bija ļoti vērtīgs un iedvesmojošs rūpīgam darbam pie portfolio”, saka Diāna Kaijaka, Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas 4. kursa audzēkne. “Plānoju veidot gan savu blogu mākslas recenzijām, gan arī portfolio pašas darbiem, un mācībās uzzinātais man ļoti palīdzēs.”

“Pateicoties šim izmēģinājuma projektam un tā pozitīvajiem rezultātiem, meklēsim iespējas turpināt iesākto darbu,” saka viens no kursa īstenotājiem, Izglītības un kultūras atbalsta biedrības “Balta” valdes priekšsēdētājs Valdis Ošiņš.