Kalendārs

29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2

Latviešu līgo svētki, poļu „Baba jaga” un franču dejas

12.08.2011

Ja reiz ir bijusi iespēja izbaudīt starptautisko skolu partnerību, tad vēlāk liekas, ka skolas dzīve bez tās vairs nav iedomājama. Tā notika arī pēc veiksmīgi realizētā pirmā projekta, tāpēc Ķeguma komercnovirziena vidusskola izstrādāja projekta pieteikumu un ieguva finansējumu Comenius projekta „Spēlēsimies kopā!” realizēšanai.

Informācija:

Projekta nosaukums:
Spēlēsimies kopā!

Projekta īstenotājs:
Ķeguma komercnovirziena vidusskola

Sadarbības partneri:
Francija un Polija

Finansējums:
21 000 eiro

Īstenošanas laiks:
2008.gada 1.augusts – 2010.gada 31.jūlijs

Ilze Krastiņa, Ķeguma komercnovirziena vidusskolas pasniedzēja:

Projekta laikā bija paredzēts rosināt skolēnus izpētīt katras valsts tradicionālās spēles un rotaļas, iemācīties tās spēlēt un popularizēt jauniešu vidū, izveidojot draudzīgas attiecības ar partneriem no citām Eiropas valstīm. Projekta mērķauditorija bija skolēni vecumā no 11 līdz 14 gadiem. Šo tēmu izvēlējāmies tādēļ,  ka skolēni salīdzinoši maz zina par tradicionālajām spēlēm un rotaļām, kuras mūsdienās aizstāj virtuālās spēles. 

Divu gadu garumā projektā aktīvi darbojās Ķeguma (Latvija), Varšavas (Polija) un St Jean Pied de Port (Francija) skolotāji un skolēni. Kopā spēlējām latviešu, poļu un basku sporta un galda spēles, gājām rotaļās, dejojām un dziedājām tautasdziesmas. Caur spēlēm skolēni atklāja arī valstu kultūrvēsturisko mantojumu.

Projektā notika sešas partneru tikšanās, kurās no mūsu skolas kopā piedalījās 16 skolēni un 9 skolotāji. Pirmā tikšanās noritēja Ķeguma komercnovirziena vidusskolā. Divas dienas skolā izklausījās kā starptautiskā bišu stropā. Šīs tikšanās uzdevums bija iepazīt vienam otru, iepazīstināt ar partnerības dalībvalstīm un skolām, kā arī pārrunāt tālāko partnerības gaitu un attīstību. Tāpat viesus iepazīstinājām ar Latviju – Rīgu, Ķeguma skolas, A. Pumpura, Enerģētikas muzeju. „Lāču,, maizes ceptuvē viesiem bija iespēja savām rokām izveidot un izcept maizes klaipus, kuri vēlāk kā sveicieni no Latvijas aizceļoja uz Poliju un Franciju.

Kā noslēguma pasākums skolā bija sadraudzības vakars, kurā katra valsts cienāja ar saviem nacionālajiem ēdieniem- nogaršojām franču sieru ar ķiršu ievārījumu, vītinātu gaļu, poļu bigos un flaki zupu, kā arī pelēkos zirņus ar speķi un pīrādziņiem no Latvijas.

Nākamā tikšanās bija Varšavā (Polija). Skolā mūs sagaidīja atsaucīgs skolas kolektīvs, iepazināmies ar skolu, izglītības programmām, kuras skola realizē. Tā kā Polija ir katoļticīga valsts, tad ticības mācību mācās visi bērni, un skolā ir ierīkota atsevišķa kapela. Skolā mācās bērni ar īpašām vajadzībām. Polijā mēs iemācījām latviešu rotaļas „Ādamam bij’ septiņ’ dēli” un „Divi par maz, trīs par daudz”. Savukārt poļi mums mācīja rotaļu „Baba Jaga”, kas pie mums ir zināma kā „Lēnāk brauksi, tālāk tiksi”, un spēli „Dodgeball”, kas līdzīga mūsu „Tautas bumbai”. Spēles apliecināja, ka dzīvojam dažādās Eiropas valstīs, bet atrodam kopīgas kultūras iezīmes. 

Apmeklējām Kultūras un Zinātnes pili, kas no ārpuses ļoti līdzinās Zinātņu akadēmijai Rīgā, un tajā aplūkojām izstādi „Sports un veselība”. Īsts piedzīvojums bija Varšavas botāniskais dārzs, kur mēs redzējām dažādus augus no visas pasaules. Apmeklējot Varšavas zooloģisko dārzu, atmiņās paliks iespaidīgais gorilla, kura uzvedība bija izaicinoša, pat mazliet agresīva.

Nākamā ciemošanās reize Varšavā sakrita ar traģiskajiem notikumiem Katiņā. Bijām kopā ar poļu tautu viņu sērās. Šis brauciens bija emocionāli smags. Dienā, kad mūsu lidmašīnai bija jāizlido mājup, mūs informēja, ka visi reisi ir atcelti, jo daba rādīja savu varenumu - notika vulkāna izvirdums Īslandē. Skolēni vēl vienu dienu tika laipni uzņemti ģimenēs, kas vēlreiz apliecināja mūsu draudzīgās attiecības. 

Viesošanās Francijā – vēsturiskajā Basku zemē skolēniem un skolotājiem bija neaizmirstams piedzīvojums, it īpaši tiem, kuri pasauli no putna lidojuma skatīja pirmo reizi. Interesants bija brauciens ar ātrvilcienu, kas mūs veda cauri visai Francijai. Arī te varējām vērot dabas varenību - vētras izpostītos mežus. Vēlā vakarā ieradāmies St Jen Pied de Port, kas ir viena no skaistākajām basku pilsētām. 

Skolotāji, vecāki un vietējā pašvaldība bija sagatavojusi mums dažādas aktivitātes, lai mēs iepazītu basku zemes skaistumu, tradīcijas un kultūru. Skolēniem vajadzēja aktīvi piedalīties dažādās sporta stafetēs un spēlēs. Komandas vienmēr bija daudznacionālas, lai skolēni sadraudzētos savā starpā uz izmantotu svešvalodu zināšanas. Franču skolēni iemācīja basku tautas dejas. Partnerības ietvaros centāmies uzzināt par dalībvalstu izglītības sistēmām un diskutējām par pedagogiem svarīgiem jautājumiem.

Mēs viesojāmies vietējo ražotāju gadatirgū, kur redzējām, kā top apavi no auklām, kā tiek veidoti māla podi pieauguša cilvēka augumā, gājām pārgājienā Pireneju kalnos, kuri pārsteidza ar klintīm, zaļajām pļavām, ozolu birzīm un tālumā redzamām sniegotām kalnu virsotnēm. Visapkārt, kur vien skatījāmies, pletās kalni, vīnogu dārzi, zaļi lauki, kuros ganījās aitas, govis un ēzeļi. Kā pretstats gleznainajām kalnu ielejām bangoja okeāns, kura varenību vērojām gan dienas karstumā, gan vakara krēslā. Devāmies izbraucienā uz Spāniju, lai baudītu spāņu ekspresso kafiju un gardo saldējumu. Pilsētas dome rīkoja pieņemšanu, lai iepazītos ar visiem projekta dalībniekiem. Noslēgumā skolēnu vecāki un skolotāji skolas pagalmā uzklāja skaistu vakariņu galdu ar nacionālajiem basku ēdieniem.

Jūnija vidū, vasaras saulgriežu laikā, projektam „Spēlēsimies kopā!” bija jāpieliek punkts. Un šis noslēguma pasākums, kurā analizējām paveikto un kopīgi veidojām noslēguma atskaiti, norisinājās Ķegumā. Mūsu tikšanās pagāja Jāņu gaidīšanas noskaņās. Kopīgi devāmies uz Brīvdabas muzeju, kur lielajā Jāņu vainagā franču, poļu un latviešu skolotāji ievija ziedus no Ķeguma un Lielvārdes pļavām. Siguldas estrādi pieskandinājām ar basku, poļu un latviešu tautasdziesmām. Īpaša interese un atsaucība no viesu puses bija par iespēju apmeklēt latviešu pirti ar visiem rituāliem. Neizpalika Jāņu ielīgošana. Lielākais emocionālais pārdzīvojums gan mums, gan viesiem bija koklētāju koncerts Dzintaru koncertzālē, kurā piedalījās 200 koklētāji, dejotāji un dziedātāji. Mākslinieku sniegums bija tik emocionāls, ka gan mums, gan mūsu viesiem izsauca aizkustinājuma asaras. Ar saviļņojumu vērojām, kā mūsu viesi kopīgi ar visiem pasākuma dalībniekiem dziedāja tradicionālās latviešu dziesmas. Pēc koncerta lūkojāmies ugunskuru liesmas jūras krastā un griezāmies latviešu tautas deju virpulī. 

Lai gan partnerības sākumā skolotāji nebija pārliecināti, vai spēs darboties šajā projektā, nezinot svešvalodu, jo, izņemot svešvalodu skolotājus, pārējiem bija vājas angļu valodas zināšanas, mobilitātes braucieni bija lielisks veids, lai pārvarēu bailes izteikties, sazināties ar citu partnerskolu skolēniem, skolotājiem un vecākiem. Kā arī cēla skolotājos motivāciju apgūt valodu vai papildināt jau esošās zināšanas.

Šo divu gadu garumā esam izspēlējuši vairākas rotaļas un spēles no latviešu pūra lādes, esam iemācījušies poļu skolēnu iecienītākās rotaļas un iemācījušies basku nacionālās spēles. Esam ieguvuši labus draugus un iespaidus, kas paliks atmiņā, un ikreiz, kad atcerēsimies savus draugus Polijā un Francijā, mūsu sejās atplauks smaids un sirdis piepildīs siltums.

Sabīne Pļavniece, 5.a klase: „Es zināju, ka šis brauciens beigsies ātri, tādēļ izbaudīju katru mirkli, ko pavadīju brīnišķīgajā pilsētā. Man likās diezgan neticami, ka jādzīvo blakus tik lieliem kalniem. Draudzīgo bērnu čalas franču valodā dažu brīdi man lika nedaudz iespurgties, jo galu galā - viņi runāja neticami ātri! Es priecājos par katru lietus pilīti, kas nokrita no debesīm, jo arī šie mirkļi man paliks atmiņā uz mūžu.”

Toms Jansons no 7.c klases: „Francijā pirmo reizi savā mūžā redzēju augstus kalnus, okeānu, biju Parīzē, kur redzēju Eifeļa torni, Parīzes Dievmātes katedrāli. Tā kā dzīvojām netālu no Spānijas robežas, pabijām arī tur, tā kā man bija iespēja nogaršot gan Francijas, gan Spānijas saldējumu. Šis brauciens man ļoti daudz ko deva - jaunus iespaidus, paziņas, zināšanas kultūrā, ģeogrāfijā, sportā un, protams, valodās. Esmu ļoti apmierināts ar braucienu un jaukajiem ceļabiedriem!”

Signe Grūbe no 8. c klases: „Nedaudz iepazinu Basku kultūru, kas šķita ļoti interesanta. Tas mani mudināja painteresēties par to vēl. Ļoti patika senatnīgums, kas visur valdīja, ik uz stūra bija manāms kāds vēstures piemineklis. Ļoti īpatnēja likās "Basku pelotu" spēle. Ļoti priecēja iespēja skatīties šīs spēles maču. Noteikti patika saulainā diena pie okeāna, kas bija patiesi burvīga.”