Kalendārs

29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2

Erasmus – atslēga uz pasauli

05.08.2010

Šogad norisinājās ikgadējais Eiropas Komisijas rīkotais konkurss „Erasmus Success Stories 2010”, kurā aicināja piedalīties augstskolas no visām Erasmus programmas dalībvalstīm. Tajā piedalījās arī vairākas Latvijas augstskolas, kas izceļas ar aktīvu līdzdalību Erasmus programmā. Kopumā tika saņemti 64 pieteikumi no 27 valstīm un Erasmus veiksmes stāstu apkopojumam tika atlasītas 17 augstskolas, tostarp Vidzemes Augstskola (ViA) kā vienīgā augstskola no Latvijas.

Informācija

Aktivitāte:
Studentu un augstskolu mācībspēku/darbinieku mobilitāte

Projekta īstenotājs:
Vidzemes Augstskola

ViA Studiju, zinātņu un starptautiskās sadarbības departamenta vadītāja Iveta Putniņa:
- Konkursa atlase notikusi balstoties uz standartizētu pieteikumu, kurā augstskolām bija jāapraksta dalības pieredze Erasmus programmā, kā arī jāsniedz informācija par noslēgtajiem sadarbības līgumiem ar ārvalstu augstskolām un jāuzrāda studentu un personāla mobilitātes statistika pēdējos piecos gados.


Lai gan ViA statistikas dati, salīdzinot ar citām Latvijas augstskolām, nav nozīmīgi, es pieņemu, ka mums izdevās iekļūt 17 veiksminieku lokā, jo Erasmus mobilitāšu attiecība pret kopēju studentu un personāla skaitu Vidzemes Augstskolā ir iespaidīga.


Vidēji Erasmus mobilitātes programmā iesaistījušies 5,9% no visiem augstskolas studentiem, savukārt no 2009. gada absolventiem pat 24% piedalījās Erasmus studijās vai praksēs. Šajā ziņā ViA jau pašlaik ir apsteigusi Eiropas Savienības izvirzīto mērķi - līdz 2020. gadam nodrošināt 20% augstskolu beidzēju dalību Erasmus mobilitātēs.

Uzņemto ārvalstu studentu skaits attiecībā pret aizbraukušo skaitu ViA ir neliels, bet tā ir tipiska situācija visās Latvijas augstskolās. Tomēr esam viena no tām augstskolām, kura piedāvā uzņemt ārvalstu studentus Erasmus programmas ietvaros.


Erasmus studiju apmaiņas programmā ViA piedalās no 1999. gada, bet no 2000. gada studenti izmanto iespēju doties praksē un ārzemēm. Pašlaik ir diezgan grūti iedomāties, ka nebūtu Erasmus programmas, jo dalība tajā ir daļa no normāla studiju procesa. Lai mēs kā mazas valsts pārstāvji būtu konkurētspējīgi, ir jāseko līdzi izglītības un darba tirgus tendencēm globālā kontekstā. ViA sagatavo studentus visam Eiropas darba tirgum, tādēļ Erasmus programma ir izcils veids, kā nodrošināt konkurētspējīgu izglītību. Studējot Valmierā, mēs varam piedāvāt studentiem iespēju aizraukt uz ārzemēm un gūt starptautisku pieredzi, kas paplašina viņu redzesloku un ienes jaunas vēsmas studiju procesā. Pēc ārzemēs pavadītā laika studenti pārvēršas, kļūst patstāvīgāki un mērķtiecīgāki, spēj vieglāk pieņemt dažādas kultūras un cilvēkus ar atšķirīgu viedokli.

Nevis kvantitāti, bet kvalitāti

- Vidzemes Augstskolas pašmērķis nav nemitīgi palielināt Erasmus mobilitāšu skaitu, bet gan paaugstināt kvalitātes līmeni, lai studenti un personāls vairāk iegūtu izglītības un profesionālās izaugsmes jomā, kas pastarpināti nes labumu gan augstskolai, gan valstij kopumā, uzsver Iveta Putniņa.


 - Strādājam arī pie tā, lai vienkāršotu dalību Erasmus programmā gan no organizatoriskā, gan finansiālā viedokļa. Erasmus programma finansē izdevumus, kas rodas, studējot citā valstī, un lielākā daļa no mūsu studentiem līdz šim spējuši pilnībā nosegt visus izdevumus, ja vien iepriekš viss ir pareizi saplānots. Mūsdienu grūtajos ekonomiskajos apstākļos šis ir liels ieguvums studentam, kas vēlas pavadīt studiju un prakses periodu ārzemēs, papildina Iveta Putniņa.

ViA visvairāk sadarbības līgumu Erasmus programmas ietvaros ir ar Vācijas, Somijas, Norvēģijas un Spānijas augstskolām. Sadarbības līderu grupa izveidojusies vairāku apsvērumu dēļ. Skandināviju studenti izvēlas studiju augstās kvalitātes un plašā studiju kursu piedāvājuma angļu valodā dēļ. Spānija viņus interesē, jo tā ir viena no tālākajām un eksotiskākām Eiropas Savienības valstīm. Tomēr studentiem jāņem vērā, ka visas studijas norit spāņu valodā. Tā ir ne tikai papildu slodze, bet arī ieguvums, jo viņi var apgūt vēl vienu svešvalodu. Studentiem ir obligāta prasība vismaz pusgadu apgūt valodu, kurā būs jāstudē mobilitātes ietvaros. Erasmus intensīvie valodu kursi nodrošina pamatzināšanu apgūšanu, savukārt padziļināti valodu var apgūt ViA mūžizglītības centrā. Spānija ir viena no valstīm ar visattīstītāko tūrisma industriju, tādēļ tur iespējams studēt augstas klases tūrisma programmas un praksē gūt vērtīgu pieredzi. Kopumā Dienvideiropas valstis izvēlas vairāk tūrisma organizācijas studenti, jo viņi uzskata, ka tur pieejamas labākas studiju un prakšu iespējas. Studenti izvēlas doties praksē uz ārzemēm, jo tur darba devējam ir pozitīvāka attieksme pret stažieriem, novērtējot viņu darbu un palīdzot kļūt par pilnvērtīgiem darba tirgus dalībniekiem.

ViA mērķis ir noslēgt līgumus par studijām un prakses iespējām visās Erasmus programmas dalībvalstīs, lai piedāvātu studentiem plašākas izvēles iespējas.

Erasmus – ne tikai studentiem, bet arī pasniedzējiem

ViA Starptautisko projektu vadītāja Līga Tuča:
- Pēdējos gados Erasmus programmā plaši iesaistās ViA personāls. Augstskolas docētāji lasa lekcijas Eiropas augstskolās un dodas pieredzes apmaiņas braucienos. Šīs vizītes devušas ieguldījumu ne tikai docētāju profesionālā izaugsmē, bet arī augstskolas attīstībā kopumā. Vienkāršākais un efektīvākais veids ir nevis pašiem izgudrot velosipēdu, bet aizbraukt un apskatīties, kā to dara pieredzējušāki kolēģi. Es esmu pārliecināta, ka ikkatra docētāja un augstskolas administrācijas darbinieka vizīte ir devusi pievienoto vērtību augstskolai. Docētāji šajās vizītēs gūst jaunus akadēmiskos kontaktus un pieredzi, ko izmanto saturiski uzlabojot savus studiju kursus.

ViA Akadēmiskā un zinātņu prorektora p.i. un docētājs Aigars Andersons:
- Ik gadu arī es vismaz vienu reizi dodos kā vieslektors uz kādu no Eiropas augstskolām. Erasmus programma man sniedza iespēju stažēties vairākos uzņēmumos Francijā un Vācijā. Piemēram, vācu kompānijā ”Sportident”, kas ir viena no vadošajām sporta laika uzskaites sistēmu ražotājām, pašlaik ražo manis veidotos produktus, ko izmanto laika uzskaitē sporta sacensībās. Stažēšanās šajā uzņēmumā nebija nejauša, jo orientēšanās sports ir mana aizraušanās. Esmu veltījis pūles un līdzekļus ”Sportident” sistēmas ieviešanai Latvijā, un tagad gandrīz visi orientēšanās klubi to lieto.

Erasmus pievienotā vērtība

- Starptautiskā pieredze ir ieguvums visam reģionam, jo Vidzemes Augstskola nodod to tālāk saviem sadarbības partneriem – pašvaldībām, izglītības iestādēm, uzņēmumiem, piebilst Līga Tuča.


 - Augstskolas plašo starptautisko projektu sadarbību un kontaktus ārzemēs izmanto jaunu projektu veidošanai reģionā. Ikkatrā starptautiskā pasākumā, kas notiek augstskolā, tiek maksimāli iesaistīta vietējā sabiedrība. Ja ViA viesojas ārzemju lektors, tiek rīkotas publiskās lekcijas. Piemēram, Erasmus docētāju mobilitātes ietvaros augstskolā lekcijas lasīja Manchester Metropolitan University profesors Tim Knowles, kas tikās ar Vidzemes tūrisma asociācijas pārstāvjiem, reģiona uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem. Pēc šīs vizītes plānots uzsākt vairākus starptautiskus projektus tūrisma un viesmīlības jomā, stāsta  Līga Tuča.

Iveta Putniņa papildina:
- Ne vienmēr starptautiskā sadarbība uzreiz sniedz taustāmu rezultātu, bet ir jāņem vērā arī citi aspekti, kas tiek attīstīti caur šādām starptautiskām programmām. Kultūru mijiedarbība un savstarpējas sapratnes veidošana, iecietība pret dažādām sabiedrības grupām – tas ir netaustāmais ieguvums, piedaloties Erasmus programmās. Kad Valmierā ierodas ārvalstu studenti, viņi ienes pilsētā starptautisku vidi un iepazīstina vietējos ar savu kultūru, tādējādi kliedējot stereotipus.

Dalība Erasmus programmā ir brīnišķīga reklāma Valmierai, Vidzemei un visai Latvijai, jo ārvalstu viesi pēc tam savās valstīs stāsta par iespaidiem un ir mūsu vēstnieki, jo viņiem tic vairāk nekā reklāmas brošūrām. Tādēļ ļoti svarīgi ir viņus pienācīgi uzņemt un radīt vislabākos iespaidus. Ārvalstu studenti dod ieguldījumu vietējā ekonomikā, uzturoties reģionā un tērējot naudu pie vietējiem uzņēmējiem.

Līga Tuča turpina:
- Vidzemes Augstskola jau divpadsmit gadus rīko Baltijas starptautiskās vasaras skolas, kurās piedalās studenti no visas pasaules. No 4. līdz 18. augustam notika 2010.gada otrā Baltijas Starptautiskās vasaras skolas programma – „Vides apziņa. Komunikācija. Interpretācija”, kura pirmo reizi bija Erasmus intensīvās programmas ietvaros un veltīta vides apziņas un komunikācijas jautājumiem. Projektā piedalījās studenti un docētāji no sadarbības augstskolām Somijā, Turcijā, Nīderlandē un Latvijā. Erasmus intensīvās programmas ietvaros rīkotās vasaras skolas būtība ir uz divām nedēļām pulcēt dažādu Eiropas augstskolu studentus, lai viņi apgūst kādu specifisku starpdisciplināru tēmu. Saņemts apstiprinājums arī nākamā gada vasaras skolas rīkošanai Erasmus intensīvās programmas ietvaros, kurā pulcēsies septiņu valstu pārstāvji.

Arī vietējie iedzīvotāji tiek iesaistīti dažādās vasaras skolas aktivitātēs, piemēram, ģimenes vakaros, kuros ārvalstu studenti pavada vienu vakaru valmieriešu ģimenēs.

Mūsdienās nav gandrīz nevienas studiju specialitātes, kur var darboties, norobežojoties no pasaules konteksta. Vai esi žurnālists, tūrisma organizators vai biznesa vadības speciālists – darbība neaprobežojas ar Latviju. Tādēļ studentiem un augstskolas personālam visdažādākajos veidos ir jāsniedz dažādu kultūru pieredze un plašāks skatījums. Erasmus programma ir viens no būtiskākajiem rīkiem, lai to īstenotu.

Vidzemes Augstskolas Erasmus mobilitātes statistikas apkopojums par laika periodu 1999. - 2010. gads

Kopējais studentu skaits, kas ir bijuši starptautiskajās studijās 390
Kopējais studentu skaits, kas ir bijuši starptautiskajās praksēs 291
Kopējais docētāju skaits, kas piedalījušies mobilitātē 39
   
Ienākošie studenti 108
Ienākošie docētāji no 2003. - 2010. g. 28
   
Valstis, ar kurām notikusi starptautiskā sadarbība 24
% no visiem studentiem, kas piedalījušies mobilitātē 2009./2010. 7,7%
% no visiem docētājiem, kas piedalījušies mobilitātē 2009./2010. 12,3%
2010.gada vasaras izlaiduma absolventu skaits, kam ir bijusi studiju vai prakses pieredze ārzemēs 50
% no 2010.gada vasaras izlaiduma absolventiem, kam ir bijusi studiju vai prakses pieredze ārzemēs 29%

Studentu domas par Erasmus

Erasmus studijas


Dana Čaiņikova (Zviedrija)
Domāju, ka Erasmus laiks ir mans lielākais studiju gadu ieguvums. Bez akadēmiskās pieredzes ir arī otra puse – izklaide un atpūta. Iepazinu jaunus draugus, paziņas, un vienkārši labus cilvēkus. Man, starp citu, bija labākie kaimiņu draugi - visu darījām kopā. Esmu bijusi gan dienvidos, gan aiz polārā loka Zviedrijā. Pamēģināju pirmo reizi snovot, biju bļitkot, skatījos zviedru filmas, ēdu zviedru kūciņas, bieži devos uz tuvējo ezeru meditēt un sagaidīju siltāko pavasari - arī paši zviedri teica, ka tik silts un saulains pavasaris sen nav bijis.

Agita Berga (Spānija)
Spānijā nav ne miņas no slavenā flamenko vai buļļu cīņām, ne daudzstāvu viesnīcu saskrāpētās debesis, ne pārpildīti pludmales kūrorti. Tā vietā - Spānija ar zaļiem kalniem, spirgtu okeānu un sērfotājiem, pāris mēnešu kārtīgu lietus devu, galisiešu valodu, savu ķeltu kultūru un kaut sākotnēji daudz noslēgtāku, taču spāņiem raksturīgu draudzīgumu. Erasmus studijas ir ne tikai universitāte, bet arī ceļojumi, balles un draudzība, tie ir mirkļi, kas paver pasauli gan sev, gan citiem.

Austra Jāvalde (Portugāle)
Erasmus studiju laikā esmu kļuvusi daudz patstāvīgāka, izlēmīgāka, drošāka un reizē radošāka un emocionālāka. Ja par šo Erasmus periodu rakstītu teiku vai fabulu, tā droši vien sauktos „Kā sirdsgudrie portugāļi ziemeļmeitu izmācīja". Domāju, nepārspīlēšu, ja teikšu, ka Erasmus laiks manā dzīvē iezīmēja jaunu ēru, un par to esmu pateicīga. Tā bija iespēja iepazīt sevi caur citas kultūras prizmu.

Aiga Akmentiņa (Spānija)
Ak, šī bezbēdīgā un reizēm neaptveramā dzīve, kas pavada tevi gandrīz ik brīdi, kamēr atrodies Kanāriju salās. Lielākā daļa piedzīvojumu risinājās tieši Las Palmas de Gran Canaria pilsētā. Kopīgiem spēkiem mācījāmies gan skolai, gan dzīvei un pulcinājām ap sevi līdzīgi domājošos, lai ceļotu, priecātos un baudītu silto sauli un okeāna zilo ūdeni. Dzīve kā pasaka - griezies, uz kuru pusi vēlies, bet piedzīvojumi tev seko!

Reinis Rijnieks (Somija)
Erasmus apmaiņas programma man ir devusi ļoti daudz - jaunus draugus no daudzām pasaules valstīm, pieredzi dzīvot citā valstī, izaugsmi angļu valodas zināšanās, plašākas zināšanas manā studiju jomā, izpratni par citām kultūrām un valstīm, daudz jauku atmiņu un pozitīvu emociju. Ja man būtu iespēja, tad labprāt izmantotu iespēju vēlreiz studēt ārzemēs.

Guntra Kāzniece (Norvēģija)
Viens semestris un Norvēģija tika iemīlēta kā otrās mājas. Ainavas, ceļojumi, jauna valoda, draugi, izklaides, mazliet arī studijas... Simtiem jaunu iespaidu, kurus var iegūt tikai esot Norvēģijā, esot tur kā Erasmus students. Šis bija laiks, ko paņemt līdzi visai dzīvei.

Līna Briede (Itālija)
Mani vienmēr ir interesējušas citu valstu kultūras un ceļošana Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ studēju tūrisma vadību. Savukārt Itālija ir zeme, no kuras var mācīties tūrisma organizēšanu un vadību. Jāsaka, ka Erasmus pro¬gramma bija lieliska iespēja iepazīt ne tikai Itālijas kultūru, bet arī iepazīties ar citu tautību studentiem un uzzināt milzum daudz interesantu faktu arī par citām kultūrām. Uzskatu, ka Erasmus programmas galvenais uzdevums nav tikai akadēmiski izglītot studentu, bet gan viņu bagātināt no dažādiem aspektiem. Šī programma lika man kļūt patstāvīgākai un norūdīja pret dažāda veida grūtībām, tā paplašināja manu redzesloku un veidoja mani par stiprāku cilvēku. Tāpat tā bija lieliska iespēja apgūt pasaulē skaistāko valodu - itāļu valodu.

Zanda Birne (Lielbritānija)
Savu Erasmus pieredzi studiju gada garumā izbaudīju vienā no Lielbritānijas biznesa centriem - pilsētā, kas ir otrā lielākā Lielbritānijā - Birmingemā. Pieredze ir vienreizēja- jauni draugi, sapratne, ko vēlos darīt turpmākajā dzīvē, pašpārliecība, jūtami uzlaboju¬sies valoda un pats galvenais - iepazīta un izprasta cita kultūra, tradīcijas un dzīvesveids. Arī akadēmiskajā līmenī ir izaugsme un citāds skatījums uz dažādajām mācību metodēm.

Erasmus prakse


Nellija Dukaļska (Īslande)
Tā ir Thorsmorka. Vieta, kur nevar nokļūt ar vienkāršu auto, jo jāšķērso upes. Mana hosteļa īpašnieks šogad atvēra ne tika jaunu hosteli Reikjavīkā, bet arī kempinga vietu šeit, Thorsmorkā, tāpēc varēju turp doties, kad vien biju brīva, un bez maksas uzturēties tik ilgi, cik vien vēlējos. Līgo rītā uzkāpu kalnā. Esot starp trīs ledājiem, skats ir vienreizējs.

Zane Stankuna (Francija)
Iet pa Parīzes ielām, kad spīd saule un līst lietus. Braukt ar metro pa pazemi un tad redzēt, kā brauc ar motorolleriem virszemē. Ēst kruasānus un bageti brokastīs, dzert vīnu parkā pie Eifeļa torņa vakarā. Skatīties brīvdabas kino, klausīties franču mūziķu koncertus un pastaigāties gar Sēnu... Parīze vienmēr būs pilsēta, kurā es vēlēšos atgriezties.

Zane Pelūde (Spānija)
Šo vasaru pavadīju, strādājot brīnišķīgu cilvēku sabiedrībā Spānijā, Costa Daurada kūrortu zonā nelielā Vidusjūras piekrastes pilsētiņā La Pineda. Tā kā jau vidusskolā nedaudz saskāros ar spāņu kultūru un bija radusies interese par to, tad šī bija iespēja iepazīt Spāniju vēl labāk.

Roberts Nīlanders (Slovēnija)
Mana prakse notika Slovēnijā, Nova Goricas reģionā. Dzīvojām 250 metrus no Itālijas robežas. Prakses laikā pietrūka Latvijas vēsais laiks, jo Slovēnijā kā jau dienvidu zemē pat naktī bija karsti.

Maija Adata (Bulgārija)
Strādāju ģimenes viesnīcā ”Juzhni Noshti”. Iepazinu un izbaudīju apkārt esošo iespaidīgāko vietu burvību. Prakses vieta bija kā pasaka – Melnā jūra apmēram 200 m attālumā no viesnīcas, kur strādāju. No dzīves vietas pavērās skats uz vecpilsētu Nesebru un Saulaino krastu, kurš katrā diennakts stundā izskatās citādāk.

Ieva Skutule (Īslande)
Prakses sākumā tūristu nebija tik daudz, tādēļ atlika laiks arī doties palīgā uz aitu māju, kur ieguvām pieredzi darbā ar šīm mīļajām radībiņām.

Liene Miķelsone (Īslande)
Viens no lielākajiem šīs vasaras piedzīvojumiem bija Īslandes savvaļas zirgi. Pirmo reizi dzīvē sēdos zirga mugurā, un mēs joņojām kalnos. Tik aizraujoši un skaisti... Un notikums, ko laikam nekad neaizmirsīšu – kad ar zirgiem no kalniem lejā dzinām aitas.

Ģirts Vitkovskis (Slovēnija)
Uzņēmuma ”Palsit d.o.o.” galvenās darbības sfēras ir semināru organizēšana par informācijas drošību un ISO standartu izstrāde uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešama efektīva darba pienākumu sadale. Vērtīgākais, ko esmu ieguvis no šīs prakses, ir atziņa, ka krīzes laikā nevajag gausties un īdēt, bet gan rīkoties un darīt, kā to darīja manas prakses uzņēmums.