Kalendārs

28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

Vizīte ziemeļu Norvēģijā - Finnmarkā

Aktīva piedalīšanās Finmarkas Augstskolas mācību procesā, izglītības sistēmas novērtēšana, kā arī Ziemeļu dabas un vietējo iedzīvotāju sadzīves tradīciju iepazīšana ir sagādājušas daudz jaunu, studentu izglītošanas darbā pielietojamu atziņu Rīgas Tehniskās univeristātes Sporta katedras asociētai profesorei Tamārai Škoļņikovai.

Informācija

Projekts:
Stipendiju grantu shēma

Projekta īstenotājs:
Tamāra Škoļņikova, asociētā profesore, Rīgas Tehniskās univeristātes Sporta katedra

Mērķis:
Lekciju lasīšana Finmarkas Augstskolā

Norises vieta un laiks:
Norvēģija, 2009. gada augusts – septembris

2009. gada rudenī man bija izdevība pilnveidot savu profesionālo kompetenci Norvēģijā, Altā, Finnmarkas Universitātes koledžā (Finnmar University College). Pirms mana neliela stāsta par šo vizīti, gribētos iepazistināt ar dažiem faktiem par Norvēģiju un par reģionu, kurā es guvu šo neaizmirstamo pieredzi.

Kas izsauc izbrīnu Norvēģijā?

  • Norvēģija ir viena no skaistākām un tīrākām valstīm pasaulē.
  • Norvēģija ir viena no bagatākajām valstīm pasaulē,
  • Norvēģijā ir ļoti liels bērnu skaits, kuri patstāvīgi ceļo pa valsti vecumā, kādā Latvijas bērnus nelaiž pat uz veikalu.
  • Tuneļi Norvēģijā ir izrakti neiedomājamās vietās un daži no tiem ir ļoti gari (Lerdāles tuneļa garums ir 24 510 m –  tas ir visgarākais tunelis pasaulē).
  • Norvēģijā veiksmīgi audzē zemenes un ķiršus.
  • Paši norvēģi neuzskata savu valsti par ideālu.

Finnmarka atrodas Ziemeļu Norvēģijas virsotnē. Eiropas Ziemeļos atrodas arī Nordkaps (North Cape) – Eiropas galējais Ziemeļu punkuts, ko man izdevās apmeklēt. Augstie kalni un milzīgā Barenca jūra izraisa bezspēcīguma izjūt unikālās dabas priekšā. Finnmarkas teritorija, kas robežojas ar Krieviju, Barenca jūru, Arktikas okeānu un Tromso reģionu, atrodas tādā pašā ģeogrāfiskajā platumā kā Aļaskas un Sibīrijas ziemeļu rajoni, tomēr Finnmarkā nav tik auksts, pateicoties siltajai Golfa straumei. Vasarā temperatūra ir līdz pat + 30C, bet ziemā tā var noslīdēt līdz - 40C.
 
Periodā no 21. maija līdz 21. Jūlijam Finnmarkā sauli var novērot visu diennakti – ir redzama „midnattssola” jeb „nakts saule”, bet no 21. novembra līdz 21. janvārim jādzīvo bez saules -  tad ir „mørktida” jeb tumšais laiks.

Finnmarka ir unikāla vieta, jo šeit vienkopus var sastapt sāmu, norvēģu, somu un krievu kultūru. Finnmarkā dzīvo ievērojams skaits migrantu no vairākām valstīm. Cilvēkresursu ceļošana ir izskaidrojama ar politiskiem iemesliem (politiskie bēgļi) un darba tirgus paplašināšanas apstākļiem (Norvēģijas un ES savstarpējais līgums). Turpināt savu izglītību vēlas arī daudz studentu no Murmanskas, Arhangeļskas, jo minētām augstskolām ir noslēgts partnerības līgums ar Finnmark University College par krievu studentu izglītības iespējām.

Daži fakti par Altu

  • 18 000 iedzīvotāju, no kuriem 3000 ir studenti un skolēni, dzīvo 3840 kv. km platībā.
  • Visattīstītākā Finnmarkas pilsēta ir Alta jeb nordlys byen (ziemeļu gaismas pilsēta), atrodas uz Altas fjorda krasta – Altafjorden. Pilsēta pazīstama kā izglītības centrs, kur atrodas Finnmark University College, kur studē studenti no Eiropas valstīm (Erasmus studenti).
  • Slavens ir Altas muzejs, kas atrodas brīvā dabā un glāba kalnu zīmējumus. 1993. gadā muzejs izpelnījis Eiropas muzeju nosaukumu, kā arī iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
  • Altas upe ir slavena ar lašu makšķērēšanu visā pasaulē.
  • Altā atrodas Sautso – vislielākais kanjons Ziemeļu Eiropā.
  • Kalns Haldde (904 m) ir slavens ar  pirmo pasaulē uzcelto observatoriju, kas pēta ziemeļu ausmas fenomenu.
  • Altā ūdeni var dzert tieši no krāna, neuztraucoties par konsekvencēm.
  • Katru gadu Altā startē visgarākais Eiropā ragavu maratons ar haskiju suņiem priekšgalā.

Valsts valoda Norvēģijā

Norvēģija ir trīs valsts valodas: Bokmål, Nynorsk un Sami. Katra municipalitāte izvēlas pati, kādā valodā notiks mācību process skolās. Bokmål (veidota uz dāņu valodas pamata) skaitās pamatvaloda, bet skolās 12 – 14% ir atvēlēts Nynorsk (jaunā norvēģu valoda) apguvei. Sami valodu māca sāmi skolās un teritorijā, kur dzīvo sāmu minoritāte. Valstī runā arī vairākos dialektos. Norvēģijā oficiālie uzraksti ir divās valodas: bokmål un sami.

Norvēģu valodā atradu arī dažus latviešu valodai līdzīgus vārdus, piemēram, en strøm – straume, spiller – spēlēt, bete – biete, agurk – gurķis u.c.

Populārākie sporta veidi

Ir teiciens, ka norvēģi dzimuši ar slēpēm pie kājām. Finnmarkā slēpošanai ir ideāli apstākļi, jo kalnos vienmēr ir daudz sniega. Tumšajā ziemas periodā var slēpot speciāli apgaismotās trasēs. Altā ir uzbūvēts arī tramplīns lēcieniem no augstā kalna.

Vasarā kalnos ir daudz riteņbraucēju, alpīnistu un tūristu. Makšķerēšana un medības ir norvēģu iecienītākās fiziskās aktivitātes. Ļoti populārs Norvēģijā ir futbols. Ievērojamus panākumus ir sasniegušas gan zēnu, gan meiteņu komandas.

Norvēģi atvēl ievērojamu laiku friluftsliv – aktivitātēm brīvā dabā, kas iekļautas izglītības programmas mācību plānā, sākot no bērnu dārza un beidzot ar vidusskolu.
Kāpēc izvēlējos tieši šo augstskolu?

  • Par šo augstskolu uzzināju pirms pāris gadiem kādā starptautiskā zinātniskajā konferencē;
  • Interesi par augstskolu veicināja tās atrašanās vieta - tālu Ziemeļos, t.i., īpašos klimatiskos apstākļos;
  • Finnmarkas sabiedrība ir multikulturāla, kas izraisīja manu īpašu interesi, jo pati nodarbojos ar integrācijas problēmām Latvijā.

Plānojot šo mobilitāti, sagatavoju prezentācijas par:

  • Latvijas un Norvēģijas izglītības sistēmu salīdzināšanu;
  • Sporta izglītības sistēmu un vērtēšanu sportā vispārizglītojošās skolās un augstskolās;
  • Fizisko audzināšanu un sportu kā skolēnu sociālās integrācijas līdzekli (integrācijas projekta pārskats).

Finnmark University College

Finnmarkas Universitātes koledžā ir trīs fakultātes: Biznesa un sociālā darba fakultāte, Izglītības un mākslas falkultāte (Alta) un Medmāsu  fakultāte (Hammerfest).
Sporta katedras programmas nosaukums: idrett og friluftsliv – sports un aktivitātes brīvā dabā. Interesanti, ka Norvēģijā ir divu veidu sporta skolotāji - lærer i kroppsøving un lærer i idrett. Kroppsøving – fiziskā audzināšana, no vārda kropp –ķermenis, øving – prakse, vingrināšanas. Lærer – skolotājs; lærer i kroppsøving – skolotājs, kas rūpējas par ķermeņa kultūru un vada sporta stundas skolā. Idrett – sports; lærer i idrett – sporta skolotājs, kas padziļināti māca dažādus sporta veidus.

Studentiem ir interesanta friluftsliv programma: rudenī – braukšana ar kanoe un laivām pa Altas fjordu un Altas upi, makšķērēšana, velotreniņi un pargājieni kalnos, bet ziemā – ilgstošs pargājiens ar slēpēm, dzīvošana sniega kupenā, ko paši sagatavo, izdzīvošanas tehnika un taktika skarbos dabas apstākļos.

Aktivitātes mobilitātes laikā:

  • Organizēju prezentācijas un semināru 3. kursa studentiem par izglītības un sporta sistēmas īpatnībam Latvijā un Norvēģijā; par integrācijas iespējām, dzīvojot multikultūru sabiedrībā;
  • 1. kursa studentiem vadīju nodarbības vieglatlētikā. Studiju procesā pielietoju konstruktīvisma pieeju – studentu patstavīgais darbs, individuāli un grupās, gatavojoties un radoši vadot nodarbības, labojot kļūdas, novērtējot kursa biedrus, tādējādi mācoties vienam no otra. Studenti labprāt uzņēmās docētāja lomu.
  • Vēroju kolēģa sporta nodarbības vadīšanu bērniem, kurā izmanto plašas iespējas, ko sniedz daudzveidīgs un pietiekama daudzuma sporta inventārs. Norvēģijā sporta nodarbības bērnudārzos nav iekļautas. Kolēģis no Finnmarkas augstskolas vada šīs nodarbības jau vairākus gadus pēc savas vēlmes un ir uzkrājis vērtīgu pieredzi, strādājot ar bērniem.
  • Piedalījos feministiskas grupas seminārā, kas notiek regulāri reizi gadā, par gendera (dzimuma) problēmām valsts iestādēs. Arī Norvēģijā vīriešiem ir prioritāte, izvēloties kandidātus konkrētam darbam (it īpaši augsti kvalificētam), kā arī darba atalgojumā.
  • Iepazinos ar specifiska veida aktivitāti friluftsliv (fri – brīvs, luft – gaiss, liv – dzīve) jeb dzīve brīvā dabā, svaigā gaisā, kas ir raksturīga Norvēģijai, īpaši Finnmarkas reģionam, jo šeit ir piemēroti reljefa un klimatiskie apstākļi (kalni, kanjoni, straujas upes un sniega vētras). Tas ir kas īpašs tiem cilvēkiem, kuri patstāvīgi nedzīvo Norvēģijā, bet ir neatņemama dzīves sastāvdaļa vai dzīves stils vietējiem iedzīvotājiem.

Mani iespaidi par mobilitāti

Finnmarkas augstskolā bija teicami darba apstākļi – darba kabinets, moderni IT risinājumi, pieeja internetam, kopēšanas iespējas, plaši pieiejama profesionālā literatūra utt. Trūkstošo literatūru var pasūtīt bibliotēkā no jebkurām citām augstskolām un saņemt īsā laika posmā. Ja literatūru nav iespējams pasūtīt, augstskola iegādājas jaunākās grāmatas.

Docētājiem nav tik liela slodze, kā Latvijas augstskolās. Savā profesionālajā darbībā jutos pilnīgi brīva. Studiju procesā vairāki docētāji pielieto konstruktīvisma pieeju, t.i. students mācās pats, balstoties uz savu iepriekšējo studiju pieredzi un atbilstoši savam attīstības līmenim. Plaši tiek pielietota metode learning by doing.

Norvēģu studenti jūtas ļoti brīvi un var gadīties, ka nodarbību laikā viņi dzer kafiju un apēd kādu maizīti, ja nav paspējuši paēst laicīgi. Studenti var sēdēt gaitenī uz grīdas, izmētājot savas mantas apkārt. Nodarbības laikā var pārtraukt docētāju un uzdot interesējošo jautājumu. Viņi ir mācīti kritiski novērtēt dzirdēto. Kontakts ar studentiem man bija ļoti labs, viņi bija atsaucīgi, aktīvi un ieinteresēti sadarbībā.

Ko novēroju mobilitātes laikā

  • Ļoti plašas integrācijas iespējas gan kultūras, gan sociālajā aspektā. Regulāri tika organizētas ekskursijas nozīmīgu objektu apskatei (Altas muzejs, Sautso Lielais kanjons, Nordkaps, Sudraba muzejs (Silver Museum), Hammerfestas katoļu baznīca), sāmu etniskās minoritātes iepazīšanai, kuras pārstāvji ilgstoši dzīvo kontaktējoties tikai ar savu ģimeni, ganot aļņus vai makšķerējot zivis;
  • Ir iespēja apgūt norvēģu valodas kursos, kas ir speciāli organizēti Erasmus studentiem un citiem ārzemju interesentiem;
  • Integrācijas iespējas, kontaktējoties ar dažādu tautību cilvēkiem.

Izsaku lielu pateicību par iespēju iepazīties, dalīties pieredzē un sadarboties ar kolēģiem no Finnmarkas Universitātes koledžas. Iesaku attīstīt un popularizēt tālāk šo mobilitātes programmu.

Atpakaļ