Īslande var mainīt visu dzīvi
Pārliecību, pašapziņu, labvēlīgu attieksmi pret sevi un apkārtējiem bieži var atklāt, esot tālu prom no mājām, prom no ierastās vides un sabiedrības. Visgrūtākais ir uzdrošināties ļauties nezināmajam, taču, to izdarot, gandarījums ir milzīgs, stāsta Vitālijs Smancers, Rīgas Stradiņa Universitātes Komunikāciju fakultātes Žurnālistikas programmas students.
Informācija
Projekts:
Stipendiju grantu shēma
Projekta īstenotājs:
Vitālijs Smancers, Rīgas Stradiņa Universitātes Komunikāciju fakultātes Žurnālistikas programmas students
Mērķis:
Apmaiņas studijas Akureiri Augstskolā (Háskólinn á Akureyri)
Norises vieta un laiks:
Īslande, 2010. gada pavasara semestris
Studēju žurnālistiku Rīgas Stradiņa Universitātē un man patīk mana nākotnes profesija, taču esmu tikai students bez darba un profesionālās pieredzes. Neesmu redzējis visu pasauli, lai attīstītu savu pasaules izpratni un salīdzinātu Latviju ar citu valsti. Manas angļu valodas prasmes nevarētu attīstīties bez runāšanas iespējām ar ārzemniekiem, tāpēc, uzzinājis par šo apmaiņas programmu un iespēju studēt ārzemēs - Īslandē, nešauboties ne mirkli, es pieteicos.
Vēlējos braukt tieši uz Īslandi, jo biju dzirdējis daudz interesanta par šo brīnumaino zemi. Piemēram, ka pasaulē nav otras tādas valsts kā Īslande, jo tā atrodas uz neparastas salas, kur var redzēt ziemeļblāzmu, peldēties karstajos avotos un bieži vērot aktīvu vulkānu darbību.
Beidzot biļetes ir nopirktas un līdzi paņemts daudz siltu drēbju, lai dotos uz Īslandi. Mana dvēsele dziedāja! Atbraucot mani sagaidīja ļoti spēcīgas vēja brāzmas - uz brīdi nebija iespējams paspert ne soli. Vēlāk sēdēju komfortablā autobusā un braucu uz Īslandes galvaspilsētu Reikjavīku. Skatoties pa logu, redzēju bezgalīgus lavas laukus. Biju izbrīnīts, ka nekur nemanīju nevienu koku, pat krūmu!
Nakti pārlaidu vienā no Reikjavīkas viesnīcām, gaidot rīta lidmašīnu uz valsts ziemeļiem, uz manu nākamo dzīvesvietu - Akureiri pilsētu. Ar divām stundām pietika, lai izjustu islandiešu dzīvesveidu un sastaptos ar agrāk neredzētām lietām –sēdēju pie okeāna un sapratu, ka okeānu un kalnus kopā redzu pirmoreiz.
Nākamā diena nāca ar jauniem pārsteigumiem – pusdienlaikā, izkāpjot no lidmašīnas, atklāju, ka Īslandē ir nakts. Lidostā mani sagaidīja Markuss, Akureiri universitātes pasniedzējs. Viņa sieva ir no Latvijas un man bija prieks uzzināt, ka esmu ielūgts uz brokastīm viņu mājā! Pozitīvi noskaņots, ierados divistabu dzīvoklī, kurā dzīvoju kopā ar kursabiedru no Latvijas.
Īslande mani pārsteidza katru dienu - redzēju ziemeļblāzmu, peldēju „Zilajā Lagūnā” (liels ģeotermālais ezers dažus kilometrus no Reikjavīkas), apmeklēju Perlanu - visskaistāko ēku Īslandes galvaspilsētā un savam acīm skatīju to, ko miljons cilvēku vēroja tikai televīzijā– vulkānu! Mana dzīve mainījās!
Akureiri Augstskolā varēju izvelēties mani interesējošus priekšmetus un attīstīt tādas prasmes, kas man būs nepieciešamas nākotnē žurnālista darbā.
Esmu atkal Rīgā un saprotu, lai cik laba būtu Īslande, mana dzimtene ir Latvija. Lai gan Īslandē nejutos vientuļš, jau pirmā mēneša beigās sāku ilgoties pēc mājām un draugiem. Īslandes pieredze mainīja mani uz labo pusi, sapratu, ka man ir ceļotāja dvēsele. Esmu atradis darbu savā profesijā un nākotnē plānoju braukt uz vēl kādu valsti, iespējams, Dāniju, jo tā ir cieši saistīta ar Īslandi kā vēsturiski, tā kultūras ziņā.
Gribu teikt paldies stipendiju grantu shēmai, Valsts izglītības attīstības aģentūras darbiniekiem un visiem tiem cilvēkiem, kas mainīja manu dzīvi!
