Ar 2019. gada septembri Jēkabpils Izglītības pārvaldes, Jēkabpils pamatskolas, Jēkabpils 2. vidusskolas, PII Auseklītis un PII Zvaniņš pedagogi, speciālisti un izglītības jomas administratīvie darbinieki iesaistījās Erasmus+ mobilitātes projekta “Iekļaujošas izglītības starptautiskās pieredzes attīstīšana” realizācijā. Projekta laikā pedagogi devās mobilitātē uz Lietuvu, Kipru, Turciju un Portugāli, lai gūtu jaunu pieredzi iekļaujošajā izglītībā.
Projekta rezultātā bija plānots veicināt izglītības modernizāciju un internacionalizāciju, un, lai to sasniegtu pedagogi piedalījās profesionālās pilnveides kursos un apmācībās ārpus valsts, apguva jaunas darba metodes iekļaujošā izglītībā, pilnveidoja savu profesionalitāti un uz Latviju atveda jaunu akadēmisko, profesionālo un dzīves pieredzi.
2019. gada rudenī Jēkabpils pilsētas pirmsskolas pedagogi no pirmsskolas izglītības iestādēm Zvaniņš un Auseklītis apmeklēja Lietuvas pilsētu Alitys, kur ēnoja Lietuvas pirmsskolas iestāžu kolēģu darbu un pieredzi iekļaujošas izglītības jomā. Projekta laikā pedagogiem bija iespēja apmeklēt vairākās pirmsskolas izglītības iestādes - Alytus kindergarten Volungele, Šaltinelis un Nykštukas. Pirmsskolas izglītības iestādēs ir iekļauti bērni ar valodas un runas traucējumiem, ar autismu, ar redzes traucējumiem, uzvedības problēmām. Ar bērniem katru dienu strādā atbalsta personāls – logopēds, psihologs, speciālais pedagogs. Notiek ārstnieciskās vingrošanas, mūzikas, mākslas nodarbības. Pirmsskolas izglītības iestādē Nykštukas vizītes laikā bija eksperimentu diena. Bērni visas dienas garumā veica dažādus eksperimentus gan telpās, gan ārā. Pirmsskolas izglītības teritorijā ir uzcelta neliela siltumnīca, kur bērni sēj, laista, novāc ražu – vēro kā no sēkliņas vai stādā izaug kāds dārzenis. Visās pirmsskolas izglītības iestādēs ir muzejtelpa, kur vienkopus ir apskatāmi senie darba instrumenti.
Iepazīstot Lietuvas kolēģu pieredzi iekļaujošajā izglītībā, pedagogi no Latvijas secina, ka daudzas redzētās darba metodes un paņēmieni ir zināmi un personīgajā darbā pielietoti, bet ir arī jaunas darba metodes. Jaunu darba metožu izstrādei izmantosim redzētās praktiskās metodes: smilšu rotaļmetodi, mūzikas, vadošās intelektuālās sfēras (pēc H.Gārdnera) aktualizēšanu.
Laikā no 2019. gada 30. oktobra līdz 2019. gada 5. novembrim Jēkabpils izglītības pārvaldes psiholoģei, Jēkabpils pamatskolas un Jēkabpils 2. vidusskolas pedagogiem bija iespēja piedalīties mācību darba ēnošanā Agrupamento de Escolas de Seia Portugālē. Tā ir vispārziglītojošā skola, kas radusies, apvienojot vairākas skolas vienā. Kopumā skolā mācās 1100 skolēni un tajā iekļauj izglītojamos ar speciālām vajadzībām. Viņiem tiek nodrošināta individuālā pieeja mācību procesā pēc speciāli izstrādāta individuālā plāna, logopēda un psihologa konsultācijas, mūzikas terapijas nodarbības, ergoterapija, reitterapija un hidroterapija. Vidusskolā mācās bērni vecumā no 14 līdz 21 gadam un tajā bērni var apgūt vidusskolas izglītību divos virzienos – humanitārajā un dabaszinību, kā arī tiem, kas vēlas, 3 gados paralēli apgūt profesiju vairākās jomās: mehāniķis, izglītības animators, elektriķis, aprūpētājs, ekologs, ķīmijas analītiķis. Skolā ir atbilstoši aprīkotas darbnīcas katra profesionālā virziena praktisko nodarbību nodrošināšanai. Uzsvars tiek likts uz pašapkalpošanās iemaņu attīstīšanu, sīkās motorikas attīstības veicināšanu, koordinācijas attīstīšanu, regulāri tiek organizētas nodarbības arī ārpus klases (skolas kafejnīcas apmeklēšana, pastaigas ar suni, lapu grābšana, veikala apmeklēšana).
“Ēnošanas laikā iegūtā pieredze paver plašāku skatījumu uz iekļaujošās izglītības iespējām un veicina motivāciju uzlabot savu darbu šajā jomā. Galvenais ieguvums, iepazīstot Agrupamento de Escolas de Seia kolēģu pieredzi, ir atziņa par iespēju izmantot dažādas darba formas skolēnu iekļaušanai un viņu spēju un prasmju attīstīšanai. Atbalsta personāla mērķtiecīgs un plānveidīgs darbs ir svarīgs, lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu skolēniem ar speciālām vajadzībām. Darbā ar bērniem, kuriem ir saskarsmes un socializēšanās grūtības, ir iespēja izmantot mūzikas terapijas elementus, un tas, savukārt, labvēlīgi ietekmē skolēnu pašsajūtu un palīdz pārvarēt dažāda veida grūtības,” atzīst Sarmīte Safronova, Jēkabpils Izglītības pārvaldes vadītāja vietniece.
No 2019. gada 23. novembra līdz 2019. gada 2. decembrim, Jēkabpils izglītības pārvaldes speciālistiem, Jēkabpils skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji un pedagogi devās Kipru, lai iepazītos ar šīs valsts izglītības sistēmu, pieredzi iekļaujošas izglītības realizēšanā. Viesojoties konsultāciju iestādē Shipcon limassol limited,kurai ir plaša iekļaujošās izglītības pieredze, pedagogi iepazinās ar organizācijas darbības mērķiem, uzdevumiem un virzieniem.
“Piedalījāmies semināros un diskusiju darbnīcās par Kipras vēsturi un kultūru, izglītības sistēmu Kiprā un Latvijā, iekļaujošās izglītības realizāciju, tās uzdevumiem un izaicinājumiem. Ēnojām pedagogu darbu Limasolas pirmskolas un sākumskolas izglītības iestādē. Aktivitātes un nodarbības ir radošas, praktiskas, saistītas ar reālo dzīvi, balstītas uz bērnu pašizziņas procesiem un pašvadītu mācīšanos, akcents likts uz nepiespiestu audzēkņu praktisko darbošanos. Savukārt, lai izglītotu pirmskolas un sākumskolas audzēkņus, kuru dzīvesvieta ir kalnos, uz ciematiem dodas pedagogi, apmācot skolēnus savās dzīvesvietās,” stāsta Jēkabpils pedagogi.
Diskusiju un semināru nodarbībās tika noskaidrots, ka valsts un pašvaldības politika un atbalsts attiecībā uz iekļaujošo izglītību ir atrunāts likumdošanā. Bērnus ar īpašām vajadzībām cenšas iekļaut vispārizglītojošajās skolās, tiek domāts arī par atbalsta pasākumiem. Pašvaldības savās teritorijās pilsētvidi cenšas iekārtot pieejamu arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, muzejos informācija - Braila rakstā, āra trenažieri parkos – cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Projekta dalībnieki no Latvijas atzīst, ka, piedaloties šajā Erasmus+ mobilitātē ir gūta nenovērtējama pieredze, kura noderēs gan turpmākajā profesionālajā darbībā, gan piedaloties kādos citos starptautiskos projektos. “Šī bija lieliska iespēja praktizēt un uzlabot svešvalodas zināšanas, pilnveidoties profesionāli, veidot starptautiskus kontaktus un sadarbības iespējas, apgūt jaunas atziņas par pedagoga lomu, metodisko un saturisko darbu, gūtas jaunas idejas un stratēģijas, kuras varēs izmantot arī savā profesionālajā darbībā. Gūstot priekšstatu par Kipras izglītības sistēmu, vienlaicīgi attīstās arī prasmes analizēt, salīdzināt, izvērtēt un rodas vēlme pārņemt un realizēt savā darbā labos piemērus. Iepazīstot Kipras vēsturi, kultūru un tradīcijas, veidojas lielāka izpratne par atšķirīgo un kopīgo, iecietības un tolerances jēdzieniem, tās izpausmēm ikdienas dzīvē un saskarsmē. Jēdziens ,,iekļaujoša izglītība” Kiprā tiek izprasts daudz plašāk nekā tas pierasts Latvijā, tas ir, ne tikai iekļaujot skolēnus ar īpašām vajadzībām, bet iekļaujot arī migrantus arī bērnus) grieķu izglītības iestādēs, sabiedrībā, kultūrā.”
No 16.-22. februārim – Jēkabpils Izglītības pārvaldes speciālais pedagogs, Jēkabpils 2. vidusskolas un Jēkabpils pamatskolas pedagogi mobilitātes laikā Turcijā piedalījās ēnošanas darbā skolā Sultan Alparslan Ilkokulu. Sultan Alparslan Ilkokulu mācās 1137 skolēni no tiem aptuveni 24 – skolēni ar īpašām vajadzībām. Darba procesā pedagogi vēroja skolēnus ar garīgo atpalicību, autismu, Dauna sindromu, UDHS, BCT un smagiem attīstības traucējumiem. Mācību procesa organizācija Turcijas skolās ir ļoti līdzīga Latvijas skolām. Atšķirības var saskatīt jautājumos, kas skar skolu finansējumu un sadzīviskas lietas. Piemēram: skolās nav medicīnas personāla – medmāsas. Ja skolēniem ir nepieciešams lietot medikamentus, tos dod klases skolotājs. Valsts finansē mācību grāmatu iegādi – katram izglītojamajam katru mācību gadu tiek komplekts jaunu mācību grāmatu, bibliotēkas sistēma nepastāv. Vecāki finansē transporta izdevumus, ēdināšanu, pērk darba burtnīcas. Turcijā atbalsta skolas sponsorēšanu, piemēram, turīgākie vecāki iegādājušies robotikas klasei datorus. “Ēnojot pedagogus vairākas dienas, ar izbrīnu konstatējām, ka nevienu reizi, ne stundās, ne starpbrīžos neredzējām skolēnu rokās mobilos telefonus. Kad jautājām direktora asistentei, kā viņi skolā ir atrisinājuši šo problēmu, sākumā saskarāmies ar neizpratni. Taču kad paskaidrojām, ka tā ir liela problēma Latvijas skolās, uzzinājām, ka Turcijas pamatskolās ir valstiski noteikts aizliegums skolēniem lietot mobilos telefonus.”
Turcijā speciālisti iepazinās arī ar darbu Gülseren Özdemir Özel Eğitim Uygulama Okulu – speciālajā skolā, kur mācās izglītojamie ar vidējiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem vecumā no 7 – 30 gadiem apgūstot mācību programmu pēc individuāla plāna no 1. līdz 12. klasei. Izglītojamiem ir iespēja apmeklēt skolu arī sestdienās un svētdienās, lai darbotos radošajās klasēs (aušana, koka dekorēšana, mūzika u.c.). Skolai ir arī zaļās klases un savs vistu dārzs. Skolā ir iekārtotas telpas, kurās skolēni apgūst praktiskas, ikdienas dzīvē nepieciešamas iemaņas – klāt gultu, mazgāt, gludināt, locīt veļu, uzvārīt tēju.
Starptautisko dokumentu un nacionālo normatīvo aktu līmenī mūsu valsts iekļaujošu izglītību atzīst kā vienu no izglītības prioritātēm, tomēr attieksmes maiņa pretī iekļaujošai sabiedrībai un iekļaujošai izglītībai ir pārāk lēna, pietrūkst izpratnes par iekļaujošas izglītības nepieciešamību un nozīmi. Tāpēc ļoti pozitīvi ir tas, ka projekta realizēšanas gaitā speciālisti klātienē iepazinās ar dažādu valstu praktisko darba pieredzi iekļaujošā izglītībā, mācību un darba metodēm, dažādu institūciju sadarbības formām, pilnveidoja savas prasmes kā atbalstīt un palīdzēt ikvienam skolēnam, kā risināt dažādas problēmas, kā veidot atbalstošu klases un skolas vidi. Pilnveidoja un uzlaboja savas svešvalodu zināšanas, ieguva atsaucīgus sadarbības partnerus, prezentēja savu valstu un savu pilsētu.