Biežāk uzdotie jautājumi par valsts pārbaudes darbiem

Vai jaunais dabaszinātņu jomas eksāmens 2025./2026. mācību gadā obligāti jākārto visiem 11. un 12. klašu skolēniem? 

Nē. Skolēni, kuri 2023./2024. vai 2024./2025. mācību gadā ir veikuši monitoringa darbu kādā no dabaszinātņu jomas kursiem, 2025./2026. mācību gadā var izvēlēties – kārtot vai nekārtot jauno dabaszinātņu jomas eksāmenu. Ja iepriekš kārtots optimālā līmeņa monitoringa darbs fizikā, ķīmijā, bioloģijā vai vispārīgā līmeņa monitoringa darbs dabaszinātnēs, 2025./2026. mācību gadā centralizētais eksāmens minētajos mācību priekšmetos nav obligāti jākārto. Tāpat dabaszinātņu jomas obligāto eksāmenu var nekārtot skolēni, kuri izvēlēsies kārtot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizēto eksāmenu bioloģijā, ķīmijā vai fizikā.

Vai tad, ja 12. klasē kārtošu augstākā līmeņa eksāmenu bioloģijā, ķīmijā vai fizikā, man jākārto arī optimālā līmeņa eksēmans kādā no šiem mācību priekšmetiem?

Nē. Ja plānots 12. klasē kārtot augstākā līmeņa eksāmenu, optimālā līmeņa eksāmens dabaszinātņu jomas mācību priekšmetos nav obligāti jākārto. 

Vai gadījumā, ja kārtots monitoringa darbs, par to tiks piešķirts vērtējums/sertifikāts? 

Nē. Tiek atzīmēta tikai dalība monitoringa darbā. Ja nepieciešams vērtējums vai sertifikāts kādā no dabaszinātņu jomas mācību priekšmetiem, ir jākārto centralizētais eksāmens.

Ko darīt, ja kārtoju monitoringa darbu fizikā/bioloģijā/ķīmijā/dabaszinātnēs, bet augstskolā jāiesniedz centralizētā eksāmena sertifikāts? 

Lai iegūtu sertifikātu, jākārto centralizētais eksāmens, sasniedzot minimālo vērtējuma slieksni – 20%.

Kādiem valsts pārbaudes darbiem jābūt nokārtotiem, lai 2025./2026. mācību gadā iegūtu atestātu par vispārējo vidējo izglītību?

Lai iegūtu atestātu par vispārējo vidējo izglītību, jābūt nokārtotiem šādiem valsts pārbaudes darbiem vispārējās vidējās izglītības posmā:

• centralizētais eksāmens latviešu valodā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī;
• centralizētais eksāmens svešvalodā (angļu, vācu vai franču) vismaz optimālajā (B2) mācību satura apguves līmenī;
• centralizētais eksāmens matemātikā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī;
• centralizētais eksāmens dabaszinībās vispārīgajā mācību satura apguves līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī (ja skolēns kārtojis monitoringa darbu kādā no šiem mācību priekšmetiem, tad 2025./2026. mācību gadā centralizētais eksāmens nav obligāti jākārto);
• ne mazāk kā divi centralizētie eksāmeni padziļinātājos kursos augstākajā mācību satura apguves līmenī (latviešu valoda un literatūra, svešvaloda (angļu, vācu, franču vai krievu), matemātika, fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija, sociālās zinātnes, vēsture, kultūra un māksla, programmēšana, dizains un tehnoloģijas).*

Ja skolēns augstākajā mācību satura līmenī kārto kādu centralizēto eksāmenu (latviešu valoda un literatūra, svešvaloda (angļu, vācu vai franču), matemātika), var nekārtot šo eksāmenu optimālajā mācību satura apguves līmenī. Ja skolēns augstākajā mācību satura līmenī kārto kādu centralizēto eksāmenu fizikā, ķīmijā vai bioloģijā, var nekārtot centralizēto eksāmenu dabaszinībās vispārīgajā līmenī / centralizēto eksāmenu fizikā, ķīmijā vai bioloģijā optimālajā līmenī.

* Šobrīd tiek gatavoti grozījumi normatīvajos aktos, lai noteiktu vienu obligāti kārtojamu augstākā līmeņa centralizēto eksāmenu. 

Plašāk: Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumu Nr. 416  “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” 21. punktā.

Vai skolēns neiegūs atestātu, ja STEM jomas mācību priekšmetu monitoringa darbā nebūs iegūti 20%?

Monitoringa darbu vērtējumam nepiemēro Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumu Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” normas par valsts pārbaudes darba minimālo kopvērtējumu.

Vai dabaszinātņu priekšmetos vidusskolā eksāmenos būs praktiskā daļa?

Šogad centralizētie eksāmeni dabaszinātņu jomā notiks vienā dienā un tajos nebūs praktiskās daļas. Trešajā jeb pētījuma daļā jau tiks piedāvāti pētījuma dati, tie skolēniem pašiem nebūs jāiegūst.

Vairāk informācijas atradīsiet Valsts pārbaudes darbu programmās. 2025./2026. mācību gada programmas publicēsim 2026. gada sākumā.

Kurš no rezultātiem tiek ņemts vērā, ja 12. klases skolēns kārto atkārtoti optimālā līmeņa eksāmenu?

Skolēns var izlemt, kuru rezultātu izmantot augstskolas uzņemšanas nosacījumos. Jebkurā gadījumā abi sertifikāti ir derīgi un to numuri tiks ierakstīti sekmju izrakstā.

Ja skolēns vēlas uzlabot latviešu valodas eksāmena rezultātu optimālajā līmenī un kārtot latviešu valodu augstākajā līmenī, tad vai tiesa, ka pirmo nav iespējams uzlabot?

Skolēnam ir jāizvēlas, kurā līmenī spēs iegūt labāku rezultātu – optimālajā vai augstākajā. Vienā mācību gadā drīkst kārtot tikai viena līmeņa eksāmenu. Jāatceras, ka, stājoties augstskolā, optimālā līmeņa eksāmena rezultāts augstākā līmeņa eksāmenam tiks pielīdzināts ar koeficientu 0,75.

Vai augstākā līmeņa eksāmenam matemātikā būs optimālā līmeņa formulu lapas?

Jā, eksāmena laikā varēs izmantot gan optimālā, gan augstākā līmeņa eksāmena formulu lapas.

Vai ir obligāti kārtot optimālā līmeņa eksāmenu 11. klasē, ja skolēns zina, ka 12. klasē eksāmenu kārtos augstākajā līmenī?

Nē, tā ir skolēna izvēle.

Vai profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi var kārtot augstākā līmeņa eksāmenu, ja tas nav skolas programmā, bet skolēns tam ir patstāvīgi sagatavojies?

Ja izglītojamais vēlas kārtot augstākā līmeņa eksāmenu tādā mācību priekšmetā, kura padziļinātā kursa apguve nav iekļauta attiecīgās izglītības iestādes vidējās izglītības programmā, bet izglītojamais to ir apguvis, mācoties un gatavojoties eksāmenam patstāvīgi, aicinām izglītojamo savlaicīgi konsultēties ar savas izglītības iestādes vadību par iespējām nodrošināt augstākā līmeņa eksāmena norisi šajā mācību priekšmetā. Izvēloties augstākā līmeņa eksāmenus, izglītojamajam jāņem vērā Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 398 "Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību" 35.punkta prasība, ka izglītojamais ne vēlāk kā astoņas nedēļas pirms eksāmena norises dienas Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā pievieno attiecīgā mācību priekšmeta eksāmena piekļuves materiālus*. Izglītības iestādes vadītājs uzdod attiecīgā mācību priekšmeta pedagogam izvērtēt iesniegtos piekļuves materiālus. Pedagogs materiālus izvērtē ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms eksāmena norises dienas un vērtējumu ievada informācijas sistēmā. Izglītojamais eksāmenu drīkst kārtot, ja vērtējums par piekļuves materiāliem nav zemāks par četrām ballēm. Izglītības iestāde var atteikt nodrošināt piekļuves materiāla vērtēšanu, ja tai nebūs iespēju nodrošināt attiecīgā mācību priekšmeta skolotāju – vērtētāju.

* Plānoti normatīvo aktu grozījumi, nosakot, ka piekļuves materiāli VPS nebūs jāiesniedz. 

Ja skolēns grib kārtot eksāmenu, bet tas nav esošās izglītības iestādes programmā, kā rīkoties?

Tas nozīmē, ka eksāmena saturu skolēns apgūst patstāvīgi.

Vai šī gada 12. klases skolēns var kārtot gan optimālā, gan padziļinātā līmeņa eksāmenu vienā mācību priekšmetā?

Nē, skolēns vienā mācību gadā katrā mācību priekšmetā, kurā ir vairāku līmeņu eksāmeni, drīkst kārtot tikai viena līmeņa eksāmenu.

Ja 11. klases skolēns nenokārto optimālā līmeņa eksāmenu, vai viņš ir pārceļams uz 12. klasi un drīkst kārtot šo eksāmenu vēlreiz?

11. klasē kārtoto eksāmenu rezultāti neietekmē turpmākās izglītības ieguvi 12. klasē. Ja 2023./2024. mācību gadā, kārtojot eksāmenu, skolēns nav ieguvis eksāmenā 15%, ja 2024./2025. mācību gadā, kārtojot eksāmenu, skolēns nav ieguvis eksāmenā 20%, tad šo pašu eksāmenu var kārtot 2025./2026. mācību gadā 12. klasē, lai iegūtu 20%.

Vēršam uzmanību:

• 11. klasē kārtotais eksāmens nedrīkst būt kā nosacījums, lai mācītos tālāk mācību priekšmeta kursu augstākajā līmenī.
• Ja skolēns optimālā līmeņa eksāmenā neiegūst minimālos procentus, viņš drīkst turpināt izglītību nākamajā klasē, tas nav iemesls, lai atskaitītu no vidusskolas.
• Ja skolēns eksāmenu kārto atkārtoti (gan 11., gan 12. klasē), sekmju izrakstā ieraksta visu izsniegto sertifikātu numurus (sertifikāti tiek izsniegti katru gadu atsevišķi).

Ja 2023./2024. mācību gadā eksāmenā iegūti 15%, bet 2024./2025. un 2025./2026. mācību gada eksāmenu slieksnis ir 20%, vai skolēns saņems atestātu?

Minimālā procentu sliekšņa sasniegšana ir nepieciešama, lai iegūtu sertifikātu. To skolēns iegūst, ja nokārto eksāmenu, sasniedzot attiecīgajā mācību gadā noteikto minimālo vērtējuma slieksni. Ja sertifikāts jau ir iegūts, tas netiek anulēts, procentu slieksnim paaugstinoties.

Cik skolēnu maksimāli var atrasties vienā eksāmena telpā (rakstiskajā daļā)? Vai tādā telpā eksāmena vadītājam dalīt eksāmena darbus var palīdzēt kāda cita persona, piemēram, izglītības iestādes vadītājs, kurš drīkst atrasties eksāmena telpā?

Nav noteikts maksimālais skolēnu skaits, tikai darba vadītājiem jānodrošina savlaicīga (ne vēlāk, kā noteikts eksāmena norises darbību aprakstā) eksāmena darba materiālu izsniegšana skolēniem un godīga eksāmena norise.

Vai iespējams rīkot dažādu līmeņu centralizētos eksāmenus vienā telpā (piem., latviešu valodas un angļu valodas OL un AL rakstu daļu)?

Nē, katra līmeņa eksāmens tiek kārtots citā telpā.

Kādiem valsts pārbaudes darbiem jābūt nokārtotiem, lai saņemtu apliecību par pamatizglītību? 

Lai 2025./2026. mācību gadā saņemtu apliecību par vispārējās pamatizglītības ieguvi, jābūt nokārtotiem šādiem valsts pārbaudes darbiem:

• matemātikā
• latviešu valodā
• svešvalodā (angļu, vācu vai franču)*

*Tiek gatavotas izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai mainītu valsts pārbaudes darba formu uz monitoringa darbu.

Kādi ir nosacījumi, lai 9. klases skolēnus pielaistu pie eksāmenu kārtošanas? 

Normatīvajos aktos nav reglamentēti priekšnosacījumi valsts pārbaudes darbu kārtošanai 9. klasē. Skolēnam ir jābūt pārceltam 9. klasē un normatīvajos aktos noteiktajā termiņā (līdz attiecīgā mācību gada 15. decembrim) pieteiktam Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā (VPS) valsts pārbaudes darbiem. 

Kāds 2025./2026. mācību gadā ir minimālais vērtējuma slieksnis, lai centralizētais eksāmens skaitītos nokārtots? 

Lai centralizētais eksāmens pamatizglītībā būtu nokārtots un skolēns saņemtu centralizētā eksāmena sertifikātu, minimālais vērtējuma slieksnis ir 15%.

Kurā dokumentā noteikts 15% slieksnis?

Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" 27.¹2. apakšpunktā noteikts, ka uzskatāms, ka vērtējums valsts pārbaudes darbā nav iegūts, ja darba kopvērtējums 2025./2026. mācību gadā ir mazāks nekā 15 procenti.

Vai svešvalodas eksāmenu 9. klasē var kārtot jebkurā (angļu, vācu) vai tikai pirmajā svešvalodā?

Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" 16.2. apakšpunkts nosaka: valsts pārbaudes darbs valodu mācību jomā – svešvaloda (angļu, vācu vai franču – pēc izglītojamā izvēles).

Ja 9. klases skolēns gadā visos mācību priekšmetos saņem visus sekmīgus vērtējumus, bet VIENĀ no eksāmeniem iegūst vērtējumu, kas ir zemāks par 15 %, viņš saņem apliecību par iegūto pamatizglītību vai liecību?

Vispārējās izglītības likuma 39. panta trešā daļa: "(3) Par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamam izsniedz liecību, ja:       

• nav iegūts vērtējums gadā kādā no mācību priekšmetiem;
• vērtējums divos vai vairākos mācību priekšmetos gadā ir zemāks par četrām ballēm;
• nav iegūts vērtējums kādā no valsts pārbaudījumiem, izņemot gadījumu, kad izglītojamais Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbrīvots no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem."

Ja Ukrainas civiliedzīvotājs nekārtoja 9. klases CE, nebija arī atbrīvots, viņam jāatkārto būs 9. klase vai arī saņem liecību un viss?

Tad Ukrainas skolēns saņem liecību. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” 26. punktu izglītojamais, kurš par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmis liecību, 9. klasē atkārtoti apgūst visus izglītības programmas mācību priekšmetus un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetus.

Ko darīt, ja 9. klasē nav nokārtots viens vai vairāki centralizētie eksāmeni?

Ja pamatizglītības centralizētajos eksāmenos nav iegūts pietiekams vērtējums, skolēns:

• atkārto mācību gadu 9. klasē un gada beigās atkārtoti kārto centralizētos eksāmenus, kuru vērtējums bija zemāks par 15%;
• ja nav nokārtots tikai viens eksāmens, skolēns uzsāk mācības profesionālās izglītības atsevišķās arodizglītības programmās (mācību ilgums - 3 gadi), paralēli saņem individuālu atbalstu pamatizglītības  mācību priekšmeta satura apguvei un atkārtoti kārto centralizēto eksāmenu mācību priekšmetā, kurā netika saņemts sertifikāts. 

Kas notiek ar skolēnu, ja viņš nenokārto 9. klases eksāmenu arī atkārtoti nākamajā gadā?

Latvijā pamatizglītība ir obligāta līdz 18 gadu vecumam. Kad šis vecums ir sasniegts, skolēns var mācības neturpināt vai kļūt par eksterni un mācīties tikai tos priekšmetus, kuri ir nepieciešami.

Vai diagnosticējošais darbs dabaszinātnēs uzskatāms par valsts pārbaudes darbu?

Nē, diagnosticējošais darbs dabaszinātņu mācību jomā nav valsts pārbaudes darbs. 

• Diagnosticējošā darba vērtējums neietekmē galīgo vērtējumu mācību priekšmetā un pamatizglītības ieguvi
• Netiek izsniegts sertifikāts
• Darbu vērtē izglītības iestādē
• Diagnosticējošais darbs ieviests, lai sagatavotos obligātajam valsts pārbaudes darbam dabaszinātņu mācību jomā no 2026./2027. mācību gada.

Kāpēc grafikā atzīmēti vairāki datumi 9. klases latviešu valodas eksāmenam?

9. klases eksāmenam ir divas daļas – rakstu daļa un mutvārdu daļa. Vienu dienu visi skolēni pilda eksāmena rakstu daļu, bet mutvārdu daļu skolas var  izkārtot 4 dienās, lai visiem skolēniem pietiktu laika mutvārdu runai (katram skolēnam individuāli aptuveni 10 minūtes).

Atbalsts pasākumi

Kas nosaka skolēna tiesības centralizēto eksāmenu laikā izmantot atbalsta pasākumus?

Atbalsta pasākumus nosaka ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu, pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā vai nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja iesniegumu, kas līdz attiecīgā mācību gada 1. martam iesniegts izglītības iestādes vadītājam. Atbalsta pasākumus nosaka izglītojamiem, kuriem ir valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums par atbilstošas speciālās izglītības programmas īstenošanu vai pedagoģiski medicīniskās komisijas, logopēda, skolotāja logopēda, speciālā pedagoga, izglītības vai klīniskā psihologa atzinums par izglītojamam nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem mācību procesa un valsts pārbaudes darbu laikā.

Valsts pārbaudes darbos drīkst izmantot tikai tos atbalsta pasākumus, kurus skolēns ir izmantojis mācību procesa laikā.

Kas nosaka, kādi atbalsta pasākumi ir nepieciešami skolēnam valsts pārbaudes darbos, ja skolā nav ne logopēda, ne psihologa?

Ja izglītības iestādes pedagogi secina, ka skolēnam ir nepieciešami atbalsta pasākumi, bet izglītības iestādē nav logopēda vai izglītības vai klīniskā psihologa, tad izglītības iestādes vadītājam jāvēršas savas pašvaldības izglītības pārvaldes iestādē ar lūgumu atbilstoši Izglītības likuma 18. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktajam risināt jautājumu par attiecīga atbalsta personāla speciālista pakalpojuma nodrošināšanu, lai sagatavotu atzinumu par skolēna speciālajām vajadzībām un sniegtu ieteikumus par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem.

Vai izglītības iestāde informē vecākus par to, ka skolēns, kārtojot valsts pārbaudes darbus, izmantos atbalsta pasākumus?

Izglītības iestāde mutiski vai rakstiski informē skolēnu, viņa vecākus vai citu viņa likumisko pārstāvi par nepieciešamību skolēnam valsts pārbaudes darbos izmantot atbalsta pasākumus. Atbalsta pasākumus nosaka ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu, pamatojoties uz pilngadīga skolēna vai nepilngadīga skolēna likumiskā pārstāvja iesniegumu, kas līdz attiecīgā mācību gada 1. martam iesniegts izglītības iestādes vadītājam.
Atbalsta pasākumus nosaka izglītojamiem, kuriem ir valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums par atbilstošas speciālās izglītības programmas īstenošanu vai pedagoģiski medicīniskās komisijas, logopēda, skolotāja logopēda, speciālā pedagoga, izglītības vai klīniskā psihologa atzinums par izglītojamam nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem mācību procesa un valsts pārbaudes darbu laikā.

Valsts pārbaudes darbos drīkst izmantot tikai tos atbalsta pasākumus, kurus skolēns ir izmantojis mācību procesa laikā.

Kurš informē eksāmena vadītāju par to, kādus atbalsta pasākumus skolēni ar speciālām vajadzībām izmantos valsts pārbaudes darba laikā?

Izglītības iestādes vadītāja kompetencē ir noteikt, kādā veidā viņš informē eksāmena vadītāju par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem skolēniem ar speciālām vajadzībām.

Piemēram.

Informāciju par skolēniem, kuriem piemērojami atbalsta pasākumi, un viņiem noteiktajiem atbalsta pasākumiem valsts pārbaudes darbos sagatavo izglītības iestādes atbalsta personāls sadarbībā ar mācību priekšmeta pedagogiem un iesniedz izglītības iestādes vadītājam, kurš šo informāciju nodod eksāmena vadītājam.

Vai atbalsta pasākumi ir jāsaskaņo ar VIAA?

Atbalsta pasākumi valsts pārbaudes darbos 9. klašu skolēniem vai vidusskolas skolēniem nav jāsaskaņo ar VIAA. Katru mācību gadu mājaslapas sadaļā „Valsts pārbaudes darbi. Norises darbību laiki” VIAA publicē iespējamos atbalsta pasākumus valsts pārbaudes darbos par vispārējo pamatizglītību vai vidējo izglītību. Izglītības iestāde ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgā eksāmena norises dienas ieraksta Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā katram skolēnam piemērojamos atbalsta pasākumus. Vēlams līdz eksāmena norises dienai vai kopā ar mutvārdu daļas vērtējumu uz VIAA nosūtīt skolas rīkojuma kopiju, lai VIAA var pārliecināties par atbalsta pasākuma piemērošanu.

Kur ņemt atgādnes, ko skolēns drīkstēs izmantot eksāmenā?

Tās var gatavot paši.

Vai izglītojamiem ar speciālām vajadzībām un Ukrainas civiliedzīvotājiem eksāmens jākārto atsevišķā telpā?

Vienā telpā ar pārējiem eksāmenu var kārtot tādi skolēni, kuriem sniegtie atbalsta pasākumi netraucē pārējiem.

Izglītojamais ar speciālām vajadzībām ikdienas mācību darbā izmanto atgādnes un reizēm arī laika pagarinājumu. Eksāmena laikā atgādnes noteikti būs nepieciešamas, bet par laika pagarinājumu grūti spriest. Vai skola drīkst izstrādāt individuālu eksāmena norises laika pagarinājumu šim skolēnam, protams, netraucējot kopējā eksāmena gaitu?

Ja skolēnam noteikts laika pagarinājums, viņam eksāmens jākārto citā telpā.

Vai atbalsta pasākumu organizēšanai 9. klasē nepieciešams kāds pamatojošs dokuments?

Atzinumus izglītojamam ar speciālām vajadzībām atbalsta pasākumu piemērošanai var izsniegt:

• Valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisija (var pamatoties uz spēkā esošu (derīgu) atzinumu par atbilstošas speciālās izglītības programmas īstenošanu attiecīgajam skolēnam);
• Logopēds;
• Skolotājs logopēds;
• Speciālais pedagogs;
• Izglītības vai klīniskais psihologs.

Atzinumus un iesniegumu par atbalsta pasākumu piemērošanu iestādes vadītājam līdz 1. martam iesniedz pilngadīgs skolēns vai nepilngadīga skolēna likumiskais pārstāvis. Izglītības iestādes vadītājs ar rīkojumu nosaka atšķirīgus valsts pārbaudes darbu norises darbību laikus un konkrētus atbalsta pasākumus katram skolēnam. Valsts pārbaudes darbos drīkst noteikt tikai tos atbalsta pasākumus, kuri skolēnam ir piemēroti mācību procesa laikā.

Kas īsti normatīvā domāts ar speciālajām vajadzībām atbalsta pasākumos? Vai tad, ja skolēnam nav speciālās izglītības koda un nemācās pēc speciālās izglītības programmas, bet ir psihologa vai logopēda atzinums, ka nepieciešami atbalsta pasākumi, tās ir normatīvā minētās speciālās vajadzības? Uz kādiem dokumentiem jābalstās, nosakot atbalsta pasākumus 9. klases skolēniem?

Izglītības iestādes vadītājs nosaka atšķirīgus valsts pārbaudes darbu norises darbību laikus un atbalsta pasākumus izglītojamam ar speciālām vajadzībām, kuram ir Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums par atbilstošas izglītības programmas īstenošanu vai pedagoģiski medicīniskās komisijas, logopēda, skolotāja logopēda, speciālā pedagoga, izglītības vai klīniskā psihologa atzinums par izglītojamam nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem mācību procesa un valsts pārbaudes darbu laikā. Atbalsta pasākumi jāatzīmē valsts pārbaudes darbu informatīvajā sistēmā.

Kā skolēns kārto eksāmenu, ja viņam ir disgrāfija un disleksija?

Valsts pārbaudes darbos piemēro atbalsta pasākumus, kādus izglītojamais ir saņēmis izglītības programmas īstenošanas procesā. Ja skolēnam noteikti atbalsta pasākumi, izglītības iestādes vadītājs ar rīkojumu nosaka atšķirīgus valsts pārbaudes darbu norises darbību laikus un konkrētus atbalsta pasākumus katram skolēnam.

Ja skolēnam ir speciālās izglītības programma, vai arī tad ir nepieciešams rakstīt atzinumu, vai skolēns saņem atbalsta pasākumus atbilstoši izglītības programmai?

Izglītības iestādes vadītājs ar rīkojumu nosaka atšķirīgus valsts pārbaudes darbu norises darbību laikus un konkrētus atbalsta pasākumus katram skolēnam. Valsts pārbaudes darbos drīkst noteikt tikai tos atbalsta pasākumus, kuri skolēnam ir piemēroti mācību procesa laikā. Atbalsta pasākumus nosaka izglītojamiem, kuriem ir valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums par atbilstošas speciālās izglītības programmas īstenošanu vai pedagoģiski medicīniskās komisijas, logopēda, skolotāja logopēda, speciālā pedagoga, izglītības vai klīniskā psihologa atzinums par izglītojamam nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem mācību procesa un valsts pārbaudes darbu laikā, pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā vai nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja iesniegumu, kas līdz attiecīgā mācību gada 1. martam iesniegts izglītības iestādes vadītājam.

Vai izglītojamajam, kuram ir psihologa noteikti atbalsta pasākumi eksāmenu un pārbaudes veikšanai nepieciešams vēl viens novērotājs?

Ja šis skolēns eksāmenu kārto atsevišķā telpā, tad jā.

Atbrīvojums no kādas eksāmena daļas

Ja skolēns ir vājdzirdīgs, vai iespējams atbrīvojums no eksāmena klausīšanās daļas?

Ja ir ārsta atzinums, var atbrīvot no klausīšanās daļas un, nepieciešamības gadījumā, arī no mutvārdu daļas. Izglītības iestādes vadītājam jāizdod rīkojums par atbalsta pasākuma – atbrīvojums no attiecīgā eksāmena klausīšanās vai mutvārdu daļas – piemērošanu skolēnam. Ja skolēns atbrīvots no kādas eksāmena daļas, tad attiecīgā eksāmena daļas norises dienā izglītības iestādes vadītājs sastāda aktu par skolēna nepiedalīšanos centralizētā eksāmena klausīšanās daļā vai mutvārdu daļā, ko pievieno centralizētā eksāmena materiāliem, kurus izglītības iestāde nosūta uz VIAA. Izglītojamā eksāmena kopvērtējumu aprēķina no to eksāmenu daļu rezultātiem, no kurām skolēns nav bijis atbrīvots.

Kā informēt VIAA, ja skolēns ar speciālām vajadzībām apgūst vispārējās vidējās izglītības programmu, bet nekārtos kādu no centralizētā eksāmena daļām?

Ja skolēns ar speciālām vajadzībām nekārtos kādu no centralizētā eksāmena daļām, tad izglītības iestāde valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā (VPS) atzīmē atbalsta pasākumu – atbrīvots no kādas eksāmena daļas – un nosūta VIAA iesniegumu, kuram pievieno ģimenes ārsta izsniegtu izraksta kopiju („Izraksts no stacionāra/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes”).

Informāciju par skolēnu, kurš nekārto kādu centralizētā eksāmena daļu, izglītības iestādes vadītājs nosūta VIAA līdz eksāmena norises dienai, bet aktu par skolēna nepiedalīšanos centralizētā eksāmena daļā pievieno eksāmena darbiem. Akta paraugs publicēts VIAA mājaslapas sadaļas „Valsts pārbaudes darbi. Norises darbību laiki” pielikumos.

Ja 9. klases izglītojamais vai izglītojamais vidējās izglītības pakāpē, kuram ir runas vai dzirdes traucējumi, traucējumu dēļ nevar kārtot kādu no valodu centralizēto eksāmenu daļām, tad attiecīgā eksāmena daļas norises dienā izglītības iestādes vadītājs sastāda aktu par izglītojamā nepiedalīšanos centralizētā eksāmena klausīšanās daļā vai mutvārdu daļā, ko pievieno centralizētā eksāmena materiāliem, kurus izglītības iestāde nosūta uz VIAA. Izglītojamā eksāmena kopvērtējumu aprēķina no to eksāmenu daļu rezultātiem, no kurām izglītojamais nav bijis atbrīvots. Akta paraugs ir publicēts Pārbaudes darbu norises darbību laikos. (6. un 7.pielikums).

Kā rīkoties, lai atbrīvotu skolēnu no mutvārdu daļas kārtošanas? Skolēns mācās pēc pamatizglītības programmas un viņam ir runas traucējumi.

Lai atbrīvotu no mutvārdu daļas, nepieciešams ārsta atzinums. Tomēr eksāmenā runas traucējumi neietekmē vērtējumu, iesakām viņam runāt kā pēdējam.

Vai pietiek ar ģimenes ārsta atzinumu, lai atbrīvotu no valodas eksāmena klausīšanas daļas?

Nē. Nepieciešams ārsta speciālista atzinums.

Atbrīvojums no eksāmeniem

Kādā kārtībā skolēni tiek atbrīvoti no valsts pārbaudījumiem un centralizētajiem eksāmeniem?

No valsts pārbaudījumiem skolēnu var atbrīvot, pamatojoties uz neirologa, psihiatra, hematoonkologa vai ārstu konsīlija atzinumu, kas kopā ar pilngadīga izglītojamā vai nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja iesniegumu ar lūgumu atbrīvot no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem līdz attiecīgā gada 1. martam iesniegts izglītības iestādes vadītājam.

Skolēnu atbrīvošanas kārtība no valsts pārbaudes darbiem noteikta Ministru kabineta 2023. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 31 "Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem".

Ko darīt, ja skolēns saslimst pēc 1. marta?

Ja skolēns pēkšņi saslimst pirms kāda valsts pārbaudījuma, tad, pamatojoties uz ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta atzinumu, viņš var kārtot pārbaudījumu papildlaikā.

Ja skolēns pēc attiecīgā mācību gada 1. marta vai valsts pārbaudījumu norises laikā akūtas saslimšanas, infekcijas vai traumas radīto veselības traucējumu dēļ ārstējas stacionārā ārstniecības iestādē vai ambulatori un tādējādi neapmeklē izglītības iestādi, viņu no valsts pārbaudījumiem var atbrīvot pamatojoties uz ārstējošā ārsta izsniegtu izrakstu ar izrakstā iekļautu informāciju par ieteikumu atbrīvot izglītojamo no valsts pārbaudījumiem attiecīgajā mācību gadā, nenorādot diagnozi un slimības anamnēzi.

Vai skolēns, kurš ir atbrīvots no visiem 9. klases eksāmeniem, drīkst kārtot eksāmenus? Vai skolēns, kurš atbrīvots no eksāmena ar konsīlija lēmumu, var tomēr pieteikties kādam no eksāmeniem un to kārtot?

Izglītojamie, kuri atbrīvoti no valsts pārbaudījumiem veselības stāvokļa dēļ, nevar kārtot noteiktos valsts pārbaudījumus attiecīgajā mācību gadā, jo primāra ir izglītojamā veselības stāvokļa uzlabošanās.

Ieteikumi skolām, ja tomēr skolēns vai vecāki uzstājīgi izvēlas kārtot valsts pārbaudes darbus:

1) lai jaunietis/-e izpilda iepriekšējo gadu eksāmenu, skolotājs novērtē un izrunā ar vecākiem sekas, ja eksāmenu nenokārto;

2) skolai no vecākiem jāsaņem iesniegums, ka ir informēti, ka eksāmena nenokārtošanas gadījumā 9. klasē jāmācās atkārtoti.

Vai skolēniem ar garīgās un smagas garīgās attīstības traucējumiem atkārtoti jāapmeklē pedagoģiski medicīniskā komisija, lai iegūtu atbrīvojumu, ja atzinums jau ir?

Ja atzinums jau ir un tas ir spēkā, tad pedagoģiski medicīniskā komisija nav atkārtoti jāapmeklē.

Kādos gadījumos var saņemt atbrīvojumu no eksāmena, ja ar disleksiju un disgrāfiju tie vienalga ir jākārto?

Atbrīvojumam nepieciešams neirologa, psihiatra, hematoonkologa vai ārstu konsīlija atzinums. Šādā situācijā jāvērtē, vai ir iespējams iegūt minēto atzinumu.

Skolēnu atbrīvošanas kārtība no valsts pārbaudes darbiem noteikta Ministru kabineta 2023. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 31 "Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem".

Vai no valsts pārbaudes darbu kārtošanas var atbrīvot arī pēc 1. marta? Izziņa aizkavējās sakarā ar rindu pie speciālista

Vecāku iesniegumam bija jābūt iesniegtam līdz 1. martam. Pēc 1. marta var atbrīvot tikai pēkšņas slimības gadījumā, par to izziņu izsniedz ārstējošais ārsts.

Vai skolēnam, kurš atbrīvots no eksāmeniem, apliecībā/atestātā jāraksta “atbrīvots” un viss? Vai ierakstīt arī informāciju par atbilstošo rīkojumu par atbrīvošanu?

Jāieraksta šāds teksts: “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbrīvots (vai: “atbrīvota”) no valsts pārbaudes darbiem”. Informācija par rīkojumu nav jānorāda.

Vai skolēniem no Ukrainas 9. klasē jākārto valsts pārbaudes darbi?

Ukrainas civiliedzīvotāji, kas mācās 9. klasē vai vidusskolā, kārto tos pašus valsts pārbaudījumus, ko pārējie skolēni.

Kādos gadījumos Ukrainas civiliedzīvotāju var atbrīvot no valsts pārbaudes darba?

Ukrainas civiliedzīvotāju no valsts pārbaudes darbiem iespējams atbrīvot ar izglītības un zinātnes ministra lēmumu, ja izglītojamais uzsācis mācības tajā pašā mācību gadā, kad izsniegts patvēruma meklētāja vai bēgļa statusu apliecinošais dokuments. Dokumenti par atbrīvošanu jāiesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā ne vēlāk kā mēnesi pirms izglītojamā pirmā valsts pārbaudījuma norises dienas attiecīgajā mācību gadā.

Kādus atbalsta pasākumus valsts pārbaudes darbos var saņemt Ukrainas civiliedzīvotāji? 

Ukrainas civiliedzīvotājiem var piemērot šādus atbalsta pasākumus valsts pārbaudes darbos: 

• matemātika – tulkojums ukraiņu valodā;
• latviešu valodas eksāmenos un vidusskolas augstākā līmeņa (AL) eksāmenos (izņemot svešvalodas un matemātiku)  – laika pagarinājums (pārbaudījumu var kārtot atsevišķā telpā);
• vidusskolas AL eksāmenos (izņemot svešvalodas un latviešu valodu)  – elektroniskās vārdnīcas.

Kā veidot 2025./2026. mācību gada sekmju izrakstus pamatizglītības absolventiem, ja mainījušies valsts izglītības standarti?

Sekmju izrakstā ieraksta izglītības programmā ietverto mācību priekšmetu (kursu) nosaukumus un to apguves noslēgumā iegūtos vērtējumus (MK noteikumu Nr. 274 "Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti" 18.4. apakšpunkts).

2025./2026. mācību gada 9. klases absolventiem licencētās pamatizglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānu veido mācību priekšmeti saskaņā ar 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 468 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem” 24. pielikuma 7. punktu un Ministru kabineta 2018.  gada 27.  novembra  noteikumu Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” 11. pielikuma 5. punktu. Līdz ar to sekmju izrakstā ierakstāmi visi attiecīgās izglītības programmas mācību priekšmeti un stundu plānā paredzētie mācību priekšmeti, t.i. visi mācību priekšmeti, kuri bija jāapgūst atbilstoši iepriekšējam un spēkā esošajam valsts pamatizglītības standartam.

Vai sekmju izrakstos 9.kl. izglītojamiem ir jāraksta mācību priekšmeti no iepriekšējā standarta, piemēram, Ētika?

Sekmju izrakstā jāraksta tās izglītības programmas mācību priekšmeti, kurā izglītojamais mācījies. Ja izglītojamais 9. klasi absolvē izglītības iestādē un klasē, kurā iepriekš tika īstenota izglītības programma (atbilstoši iepriekšējam valsts pamatizglītības standartam), kurā bija jāapgūst ētika, tad ētika jāuzrāda sekmju izrakstā un tajā jābūt vērtējumam.

Vai sekmju izrakstos 9.kl. izglītojamiem jāraksta mācību priekšmeti no jaunā standarta, ko 9.klases skolēni atbilstoši standarta ieviešanas grafikam nav mācījušies: Sociālās zinības un vēsture, Teātra māksla? 

Nē. Sekmju izrakstā jāraksta mācību priekšmeti no tām izglītības programmām, kurās skolēns mācījies – tātad daļēji no iepriekšējā valsts pamatizglītības standarta, daļēji – no jaunā valsts pamatizglītības standarta.

Vai pamatizglītības sekmju izrakstus un apliecības ir iespējams sagatavot pirms eksāmenu rezultātu/sertifikātu paziņošanas?

Sagatavot ir iespējams, bet izglītības dokumentus, t.i. apliecību par pamatizglītību un sekmju izrakstu drīkst izsniegt tikai pēc centralizēto eksāmenu rezultātu paziņošanas, kad ir zināms, ka skolēns ir nokārtojis centralizētos eksāmenus un saņēmis nepieciešamos sertifikātus.

Kāda informācija ir iekļauta eksāmena sertifikāta numurā?

Gads, kārtotāja kods, eksāmena kods.

Gadījumā, ja 9. klases skolēns, kas pagājušajā gadā bija nesekmīgs, nesaņēma apliecību par pamatizglītību un  atkārtoti mācījās 9. klasē, atkal nenokārtos eksāmenus, tad viņš turpinās mācīties 9. klasē līdz 18 gadiem?

Jā. Obligātais izglītības vecums Latvijā ir no 5 līdz 18 gadiem, Latvijā ir obligāta pamatizglītības ieguve.

Kā noformēt apliecību skolēniem, kuri 9.klasē mācījās atkārtoti?

Tā kā 9. klase tiek apgūta atkārtoti un uzskatāma par iepriekš neapgūtu, tad apliecība jānoformē tieši tāpat kā pārējiem skolēniem.

Kad izsniegt izglītības dokumentus skolēniem, kuri bija atbrīvoti no centralizētajiem eksāmeniem?

Izglītības dokumentus izglītojamiem, kuri bija atbrīvoti no centralizētajiem eksāmeniem drīkst izsniegt pēc mācību gada beigām.

Skolēns šajā mācību gadā mācās atkārtoti 9. klasē. Viņš kārtoja eksāmenus 2024./2025. mācību gadā: matemātikā - 12%, nav sertifikāta latviešu valodā. Vai viņam jāatkārto abi eksāmeni?

2025./2026. mācību gadā, beidzot pamatskolu, minimālais centralizētā eksāmena vērtējuma slieksnis ir 15.%. Līdz ar to atkārtoti jākārto visi eksāmeni, kuros netika sasniegti 15%.

Vai sekmju izrakstā jānorāda notikušo stundu skaits?

Sekmju izraksts jānoformē atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 6. jūnija noteikumu Nr. 274 “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti” 18. un 19. punktā, kā arī 2. un 5. pielikumā noteiktajam.

Kā atestāta par vidējo izglītību sekmju izrakstā atspoguļot iegūto starptautisko sertifikātu angļu valodā?

Ja centralizētais eksāmens ir oficiāli aizstāts ar starptautisko sertifikātu angļu valodā, sekmju izrakstā ierasta aizstātā eksāmena nosaukumu un sertifikāta numuru.

Kā vidusskolas atestāta sekmju izrakstā jānorāda angļu valodas eksāmens – svešvaloda ar līmeni vai var rakstīt angļu valoda?

Jānorāda, kurā valodā un kādā līmeni kārtots centralizētais eksāmens.

Kā rīkoties, ja vidusskolas 11. klasē ir iegūts sertifikāts, bet 12. klasē ir atbrīvojums no eksāmeniem?

Sekmju izrakstā jāraksta 11. klasē iegūtā sertifikāta numurs.

Kur var nopirkt izsniegto apliecību par pamatizglītību reģistrācijas žurnālu?

Ja nav iespējams nopirkt, skola to var izveidot pati. Svarīgi žurnālu noformēt, norādot Ministru kabineta 2023. gada 6. jūnija noteikumu Nr. 274 “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti” 22. punktā noteiktās ziņas.

Ko rakstīt sekmju izrakstā skolēnam (Ukrainas civiliedzīvotājs), kurš ar izglītības un zinātnes ministra lēmumu atbrīvots no centralizētajiem eksāmeniem.

Tāpat kā citiem, kuri atbrīvoti no centralizētajiem eksāmeniem – “Atbrīvots”.

Dokumentus par pamatizglītības iegūšanu ir jābūt ģerboņzīmogam. Vai skolas zīmogs ar novada ģerboni ir derīgs?

Jā, uz dokumenta liekams skolas vai pašvaldības ģerboņzīmogs.

Vai sekmju izrakstā jāraksta centralizētā eksāmena sertifikāta numurs un iegūtie procenti?

Sekmju izrakstā ir jāraksta tikai centralizētā eksāmena sertifikāta numurs. Tas noteikts Ministru kabineta 2023. gada 6. jūnija noteikumu Nr. 274 “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti” 2. un 5. pielikumu.

Vai 9. klases skolēniem izlaidums var notikt tikai pēc 25. jūnija?

Izlaidumi nav nevienā normatīvajā aktā fiksēts pasākums, izlaidumus var rīkot jebkurā brīdī, kad skola to vēlas, bet izglītības dokumentus var izsniegt ne ātrāk par sertifikātu saņemšanas datumu.

Lūdzam vēlreiz izskaidrot jautājumu par 9. klašu vērtējumiem, lai iegūtu beigšanas apliecību: vai visos eksāmenos jāsaņem 15%? Vai var saņemt apliecību par pamatizglītību, ja viens gada vērtējums ir nepietiekams?

Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” 27.¹1. apakšpunktu 2025./2026. mācību gadā valsts pārbaudes darbā vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 15 procenti. Līdz ar to, ja izglītojamā vērtējums kādā no valsts pārbaudes darbiem būs mazāks nekā 15%, tad atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 39. panta trešās daļas 1. punktam izglītojamam izsniegs liecību.

Savukārt attiecībā uz gada vērtējumiem Vispārējās izglītības likumā noteikts, ka par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamam izsniedz liecību, ja:

1. nav iegūts vērtējums gadā kādā no mācību priekšmetiem;
2. vērtējums divos vai vairākos mācību priekšmetos gadā ir zemāks par četrām ballēm;
3. nav iegūts vērtējums kādā no valsts pārbaudījumiem (t.i. vērtējums ir zemāks par noteikto vērtējuma slieksni), izņemot gadījumu, kad izglītojamais Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbrīvots no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem.

Mūsu skolas administrācija pateica mums, vecākiem, ka pabeigt 9. klasi skolēns var ar vienu nepietiekamā līmenī atzīmi, jebkurā priekšmetā. Un skolēns varēs kārtot eksāmenus. Bet ja būs divas nesekmīgas atzīmes, tad viņš saņems liecību un nevarēs piedalīties eksāmenu sesijā. Vai tā ir taisnība? Kuros noteikumos tas ir noteikts?

Vispārējās izglītības likuma 39. panta trešajā daļā noteikti gadījumi, kādos 9. klases izglītojamam par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izsniedz liecību, t.i., ja:

1. nav iegūts vērtējums gadā kādā no mācību priekšmetiem;
2. vērtējums divos vai vairākos mācību priekšmetos gadā ir zemāks par četrām ballēm;
3. nav iegūts vērtējums kādā no valsts pārbaudījumiem, izņemot gadījumu, kad izglītojamais Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbrīvots no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem.

9. klases beigās noteiktos valsts pārbaudījumus ir tiesīgs kārtot arī izglītojamais, kuram vērtējums divos vai vairākos mācību priekšmetos gadā ir zemāks par 4 ballēm.

Ja skolēns nenokārtos vienu eksāmenu (saņems mazāk nekā 15%), viņš saņems dokumentu?

Ja izglītojamā vērtējums 2025./2026. mācību gadā kādā no valsts pārbaudes darbiem būs mazāks nekā 15 %, tad atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 39. panta trešās daļas 3. punktam izglītojamam izsniegs liecību.

Kāds līmenis jānorāda starpdisciplinārajam kursam Projekta darbs? Un kā noteikt līmeni starpdisciplinārajiem kursiem?

Projekta darbs ir padziļinātais kurss - lūdzu skatīt Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumu Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” 11. pielikuma 4. punktu.

Kuriem mācību priekšmetiem norādīt līmeni un kur atrast līmeni? Pēc kā to nosaka? Kur tas rakstīts?

Lūdzu skatīt Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumu Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” 11. pielikuma 4. punktu.

Vai sekmju izrakstā uzskaitīto mācību priekšmetu sākumburtam obligāti jābūt lielajam, vai tomēr var būt arī mazais sākumburts? Vai skola var brīvi izvēlēties tekstam fonta veidu un izmēru?

Ministru kabineta 2023. gada 6. jūnija noteikumos Nr. 274 “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti” nav atrunāts, ka mācību priekšmeta nosaukumam jābūt ar lielo sākuma burtu, kā arī burtu fonta veids un lielums. Lūdzu skatīt noteikumu 16. punktu.

Vai sekmju izrakstā sertifikāta numuram galā jāraksta burti?

Papildus nekas nav jāpievieno, sertifikāta numurs sastāv no kārtošanas gada, kārtotāja koda un eksāmena koda, piemēram, 2026/123456789012-MATOL

Sertifikātu numuru paraugi apskatāmi šeit

Vai skolēnam, kurš atbrīvots no eksāmeniem, apliecībā/atestātā jāraksta “atbrīvots” un viss? Vai ierakstīt arī informāciju par atbilstošo rīkojumu par atbrīvošanu?

Jāieraksta šāds teksts: “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbrīvots (vai: “atbrīvota”) no valsts pārbaudes darbiem”. Informācija par rīkojumu nav jānorāda.

Kā specializētajam kursam nosaka apguves līmeni? Jo teikts, ka var būt jebkurš.

Specializētajam kursam apguves līmeni nenorāda. Lūdzu skatīt Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumu Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” 11. pielikuma 8. punktu, kur noteikts, ka izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina kursu un stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu attiecīgajā kursā mēnesī, semestrī, mācību gadā un trijos gados. Šajā plānā būtu jābūt norādītam arī katra kursa apguves līmenim (ja attiecināms).

Ja skolēns ir palicis otro gadu 8. klasē un nav apguvis inženierzinības, vai arī pārnācis uz tagadējo skolu no citas skolas 9. klasē un nav mācījies teātra mākslu? Vai skolēniem jābūt vērtējumiem 9. klases beigās šajos mācību priekšmetos?

Ministru kabineta 2023. gada 6. jūnija noteikumu Nr. 274 “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti” 18.4. apakšpunktā noteikts, ka 9. klases sekmju izrakstā ieraksta izglītības programmā ietverto mācību priekšmetu nosaukumus un to apguves noslēgumā iegūtos vērtējumus. Skolēns, kurš tika atstāts uz otro gadu 8. klasē vai mainīja izglītības iestādi, 8. un 9. klasē turpināja apgūt pamatizglītības programmu saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”, un viņam jāapgūst visi izglītības programmā noteiktie mācību priekšmeti.

Skolēns VPD var kārtot papildus termiņā: 1) slimības dēļ- attaisnojums būs ģimenes ārsta zīme; 2) ja noticis traģisks atgadījums ģimenē ( miris vecāks/ vecvecāks vai kaut kas cits, piem., ugunsgrēks.)- kā tad rīkoties un kas būs attaisnojošs dokuments?

Katrā šādā gadījumā ir jābūt attaisnojošam dokumentam, nepietiek tikai ar vecāku zīmi.

Kad un kur notiks papildus eksāmens optimālajā līmenī angļu valodā? Kā uzzināt, vai mūsu izglītojamais tik tiešām ir kārtotāju sarakstā?

Valsts pārbaudes darbu kalendārs tiks publicēts VIAA tīmekļvietnē. Pilnajā kalendārā būs redzami arī datumi, kuros eksāmenu var kārtot papildtermiņā.

Lai uzzinātu par kāda konkrēta skolēna dalību pārbaudījumā, lūdzu, sazinieties ar Lietotāju atbalsta dienesta kolēģiem.  

Informācija par vietām, kur notiek papildtermiņa eksāmeni, tiks publicēta VIAA atbalsta dienesta tīmekļvietnē. 

Vai izglītības pārvaldes ir tiesīgas pārbaudīt eksāmenu norisi (komisijas, novērotāju darbu u.tt)?

Jā, pašvaldības norīko savus centralizēto eksāmenu novērotājus.

Vai telpā, kur skolēni gatavojas mutiskajai daļai, ir obligāti jābūt novērotājam no citas izglītības iestādes?

Jā, ir jābūt novērotājam.

Vēlos precizēt par galdu izvietojumu – ja eksāmenā jaunieši sēž pa vienam pie divvietīga galda, tad starp galdiem nepieciešams 1 m?

Jā. Ministru kabineta Rīgā 2022. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 398 “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” 48.1. punktā noteikts, ka Izglītības iestādes vadītājs atbilstoši katra eksāmena specifikai nodrošina atsevišķu galdu un krēslu katram izglītojamam eksāmena rakstu daļā (galdi ir novietoti atstatu (vismaz viena metra attālumā) cits no cita.

Ko darīt eksāmenu laikā tiem skolotājiem, kuriem vienīgā autentifikācija ir caur telefonu? Jautājam, atsaucoties uz noteikumu, ka eksāmenu laikā nevar izmantot viedierīces.

Tālruni var izmantot tikai ārkārtas gadījumā, ja pieslēgums tiek veidots, izmantojot Latvija.lv

Kādā veidā izglītojamie reģistrē sistēmā, ka ir iepazinušies ar Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 398 “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību”?

Izglītojamie vidējās izglītības pakāpē, piesakoties valsts pārbaudījumiem, informācijas sistēmā veic atzīmi, ka ir iepazinušies ar šiem noteikumiem.

Kādā veidā personas, kurām darba pienākumu izpildīšanai ir pieeja eksāmena materiālam reģistrējas sistēmā, ka ir iepazinušās ar Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 398 “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību”?

Eksāmena procesā iesaistītās personas eksāmena norises dienā izglītības iestādē, kurā notiek eksāmens, parakstās Apliecinājumā lapā, ka iepazinušās ar noteikumiem.

Vai skolēnu darbi, kuriem ir vispārējās pamatizglītības programma un izglītības programma ar mācīšanās traucējumiem, ir jāievieto atsevišķās aploksnēs?

Jā, jo viņi eksāmenu kārto atsevišķās telpās.

Kur var iegūt iepriekšējo gadu valsts pārbaudes darbu uzdevumus?

No 2008. gada valsts pārbaudes darbu uzdevumi publicēti VIAA interneta vietnē.

Kur iespējams nokārtot centralizētos eksāmenus?

Skolēni centralizētos eksāmenus var nokārtot skolā.

Personām, kas jau ir ieguvušas atestātu par vispārējo vidējo izglītību vai diplomu par profesionālo vidējo izglītību, bet vēlas kārtot centralizētos eksāmenus, saskaņā ar 2022.gada 5.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 398 “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” 34. punktu katru gadu līdz 15. decembrim ir jāpiesakās centralizēto eksāmenu kārtošanai augstskolā, ar kuru Valsts izglītības attīstības aģentūra ir noslēgusi līgumu par centralizēto eksāmenu organizēšanu.

Eksāmenu norise augstskolās tiek organizēta vienlaicīgi ar eksāmenu norisi skolās pēc vienotas pārbaudījumu norises kārtības. Minētā iespēja ir maksas pakalpojums saskaņā ar attiecīgās augstskolas noteiktu cenrādi. Sīkāka informācija ir pieejama attiecīgās augstskolas pirmsstudiju centrā vai mājaslapā.

Vai, atkārtoti kārtojot centralizēto eksāmenu, tiek ņemts vērā labākais rezultāts vai pēdējais iegūtais rezultāts?

Kārtojot centralizēto eksāmenu atkārtoti, tiek izsniegts jauns sertifikāts, kurā norādīts vērtējums par atkārtoti kārtoto eksāmenu. Personai ir tiesības izvēlēties, kuru no iegūtajiem sertifikātiem izmantot. Nav nosacījumu, ka jāņem vērā pēdējais centralizētajā eksāmenā iegūtais rezultāts.

Kā notiek reģistrēšanās eksāmeniem?

Pieteikšanās eksāmenu kārtošanai ir jāveic līdz attiecīgā mācību gada 15. decembrim Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā (VPS)

• izglītojamam vispārējās vidējās izglītības eksāmeniem VPS jāpiesakās eksameni.vps.gov.lv, atzīmējot, kurus eksāmenus un kādā mācību satura apguves līmenī kārtos,

• izglītības iestādei VPS https://vps.gov.lv/ jāpiesaka izglītojamos vispārējās pamatizglītības eksāmeniem, pamatojoties uz 9. klases izglītojamā vai viņa likumiskā pārstāvja, vai par izglītojamā ieslodzītā resocializāciju atbildīgās amatpersonas iesniegumu, kurā norādīti eksāmeni, kurus izglītojamais kārtos.

Visas aktuālās instrukcijas, kā arī operatīvie paziņojumi ir pieejami VIAA Atbalsta dienesta tīmekļvietnē https://atbalsts.refined.site/space/VPS.

Vai skola var izmantot iepriekšējo gadu diagnosticējošos darbus 3. un 6. klasēs, lai piedāvātu tos skolēniem?

Jā, to droši drīkst darīt.

Vai pareizi, ka pēc 15. decembra mainīt izvēli nozīmē atteikties no eksāmena?

Nē, līdz 15. decembrim skolēnam Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā ir jāpiereģistrējas eksāmeniem, bet skolēns var mainīt izvēli ne vēlāk kā 8 nedēļas līdz konkrētā eksāmena norises dienai.

Vai visi zīmējumi eksāmenos obligāti jāzīmē ar pildspalvu?

Eksāmena programmā ir noteikts, ko drīkst izmantot eksāmena laikā. Ja tur ir rakstīts, ka drīkst veikt zīmējumus ar zīmuli, tad to drīkst izmantot. Mēnesi pirms eksāmena tiek publicēti eksāmena norises darbību laiki, kur arī ierakstīts, ko drīkst izmantot eksāmenā. 

Kas nosaka VIAA darbību vidējās izglītības pārbaudījumu organizēšanā?

VIAA ir atbildīgs par centralizēto eksāmenu organizēšanu vispārējās un profesionālās izglītības noslēgumā. VIAA darbību vidējās izglītības pārbaudījumu organizēšanā nosaka:

• Ministru kabineta 2022. gada 5.jūlija noteikumi Nr. 398 "Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību”;
• Ministru kabineta 2022. gada 29.novembra noteikumi Nr. 752 Noteikumi par profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturu un norises kārtību”.

Kad tika ieviesta centralizēto eksāmenu sistēma Latvijā?

Centralizēto eksaminācijas sistēmu Latvijā sāka veidot 1994. gadā pēc Lielbritānijas Padomes Baltijas valstīs iniciatīvas reformēt vidusskolas angļu valodas izlaiduma eksāmenu. Pirmais centralizētais angļu valodas eksāmens notika 1997. gadā. 1998. gadā centralizēti vērtēja arī vidusskolas eksāmenus franču un vācu valodā. Pakāpeniski tika ieviesti centralizētie eksāmeni arī citos mācību priekšmetos, un kopš 2004. gada centralizētie eksāmeni ir galvenais atlases kritērijs uzņemšanai augstākās izglītības iestādēs.

VIAA izstrādā centralizēto eksāmenu saturu, ņemot vērā prasības valsts pamatizglītības standartā un valsts vispārējās vidējās izglītības standartā. Lai nodrošinātu eksāmenu kvalitāti, ir izveidota un darbojas kvalitātes nodrošināšanas sistēma. Tā attiecas uz eksāmenu saturu, formu, norisi, darbu vērtēšanu un apelācijas kārtību.

Kā tika izteikts centralizēto eksāmenu vērtējums līdz 2012. gadam?

Līdz 2012. gadam centralizēto eksāmenu rezultāti Vispārējās vidējās izglītības sertifikātā tika norādīti 6 līmeņos A – F, no kuriem augstākais ir A līmenis un F līmenis ir neapmierinošs (Sertifikāta paraugs līdz 2012.gadam). Izglītojamais eksāmenu nav nokārtojis, ja nav izpildīts neviens uzdevums vai iegūtais rezultāts ir mazāks par 5% no maksimāli iespējamā punktu skaita.

Kā tiek izteikts centralizēto eksāmenu vērtējums no 2013. gada ?

Sākot no 2012./2013. mācību gada, centralizētajos eksāmenos izglītojamo mācību sasniegumus izsaka procentuālā novērtējumā. Iegūto vērtējumu ieraksta vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un procentuālo novērtējumu katrai eksāmena daļai.

Kā tiek izteikts centralizēto eksāmenu vērtējums no 2022./2023. mācību gada?

Eksāmena darba kopvērtējums procentos nav eksāmena daļu vērtējuma procentos kopsumma, kā arī nav vidējais aritmētiskais vērtējums no skolēna eksāmena darba daļu vērtējumiem. Eksāmena rezultāta kopprocentu veido visā eksāmena darbā iegūto punktu skaita attiecība pret maksimāli iespējamo punktu skaitu.

Kā tiek aprēķināti centralizēto eksāmenu vērtējumi? 

Vērtējumumi tiek izlikti atbilstoši valsts pārbaudes darba programmā norādītajam punktu skaitam daļā un tā īpatsvaram pret eksāmena kopvērtējumu. Katrā eksāmenā un tā daļā ir noteikts cits maksimālo punktu skaits. Kopvērtējums procentos tiek izlikts, ņemot vērā katrā daļā iegūtu punktu skaitu.

Procenti eksāmena darba vērtējumos netiek matemātiski noapaļoti, tie izteikti veselos skaitļos.

9. klase Latviešu valoda

50+30+20=100 punktu jeb 100%

Ja skolēns 1. daļā ieguvis 28 punktus, 2. daļā – 21 punktu, 3. daļā – 19 punktu, tad kopā ieguvis 68 punktus jeb 68%.

Uz sertifikāta attēlots vērtējums tikai procentos – 1. daļā – 56%, 2. daļā – 70%, 3. daļā – 95 %, kopvērtējumā – 68 %.

9. klase Matemātika

60+20=80 punktu jeb 100%

Ja skolēns 1. daļā ieguvis 28 punktus, 2. daļā – 16 punktu, tad kopā ieguvis 44 punktus jeb 55%.

Uz sertifikāta attēlots vērtējums tikai procentos – 1. daļā – 46%, 2. daļā – 80%, kopvērtējumā – 55 %. 

9. klase Svešvaloda

20+20+20+20=80 punktu jeb 100%

Ja skolēns 1. daļā ieguvis 12 punktu, 2. daļā – 10 punktu, 3. daļā – 14 punktu, 4. daļā – 20 punktu, tad kopā ieguvis (12+10+14+(20*0,8)=12+10+14+16=52 punktus jeb 65%.

Uz sertifikāta attēlots  vērtējums tikai procentos – 1. daļā – 60%, 2. daļā – 50%, 3. daļā – 70 %, 4. daļā – 80%, kopvērtējumā – 65 %.

Optimālais mācību satura apguves līmenis vidējā izglītībā 

Latviešu valoda (OL)

34+46+20=100 punktu jeb 100%

Ja skolēns 1. daļā ieguvis 28 punktus, 2. daļā – 21 punktu, 3. daļā – 19,55 (17*1,15=19.55) punktus, tad kopā ieguvis 68,55 punktus jeb 68%.

Uz sertifikāta attēlots vērtējums tikai procentos – 1. daļā – 82%, 2. daļā – 45%, 3. daļā – 95 %, kopvērtējumā – 68 %.

Matemātika (OL)

75+25=100 punktu jeb 100%

Ja skolēns 1. daļā ieguvis 56 punktus, 2. daļā – 21 punktu, tad kopā ieguvis 77 punktus jeb 77%.

Uz sertifikāta attēlots vērtējums tikai procentos – 1. daļā – 74%, 2. daļā – 84%, kopvērtējumā – 77 %.

Svešvaloda (OL)

25+25+25+25=100 punktu jeb 100%

Ja skolēns 1. daļā ieguvis 22 punktus, 2. daļā – 21 punktu, 3. daļā –19 punktu, 4. daļā – 21 punktu, tad kopā ieguvis 83 punktus jeb 83%.

Uz sertifikāta attēlots vērtējums tikai procentos – 1. daļā – 88%, 2. daļā – 84%, 3. daļā – 76%, 4. daļā – 84%, kopvērtējumā – 83 %.

Augstākais mācību satura apguves līmenis 

Latviešu valoda un literatūra (AL)

20+60=80 punktu jeb 100%

Ja skolēns 1. daļā ieguvis 9 punktus, 2. daļā – 42 (28*1,5=42) punktus, tad kopā ieguvis 51 punktu jeb 63%.

Uz sertifikāta attēlots vērtējums tikai procentos – 1. daļā – 45%, 2. daļā – 70%, kopvērtējumā – 63 %.

Matemātika (AL)

75+25+35+25=160 punktu jeb 100%

Ja skolēns 1. daļā ieguvis 45 punktus, 2. daļā – 21 punktu, 3. daļā – 25 punktus, 4. daļā – 21 punktu, tad kopā ieguvis 112 punktus jeb 70%.

Uz sertifikāta attēlots vērtējums tikai procentos – 1. daļā – 60%, 2. daļā – 84%, 3. daļā – 71%, 4. daļā – 84%, kopvērtējumā – 70 %.

Svešvaloda (AL)

25+25+25+25=100 punktu jeb 100%

Ja skolēns 1. daļā ieguvis 22 punktus, 2. daļā – 21 punktu, 3. daļā – 18,75 (15*1,25= 18,75) punktus,
4. daļā – 21 punktu, tad kopā ieguvis 82,75 punktus jeb 82%.

Uz sertifikāta attēlots vērtējums tikai procentos – 1. daļā – 88%, 2. daļā – 84%, 3. daļā – 75%, 4. daļā – 84%, kopvērtējumā – 82 %.

Fizika, ķīmija, bioloģija (AL)

20+40+20=80 punktu jeb 100%

 Ja skolēns 1. daļā ieguvis 18 punktu, 2. daļā – 35 punktus, 3. daļā – 13 punktu, tad kopā ieguvis 66 punktus jeb 82%.

Uz sertifikāta attēlots  vērtējums tikai procentos – 1. daļā – 90%, 2. daļā – 87%, 3. daļā – 65%, kopvērtējumā – 82 %.

Ģeogrāfija (AL)

20+40+20=80 punktu jeb 100%

Ja skolēns 1. daļā ieguvis 15 punktu, 2. daļā – 21 punktu, 3. daļā – 13 punktu, tad kopā ieguvis 49 punktus jeb 61%.

Uz sertifikāta attēlots vērtējums tikai procentos – 1. daļā – 75%, 2. daļā – 52%, 3. daļā – 65%, kopvērtējumā – 61 %.

Vēsture (AL)

53+44=97 punkti jeb 100%

Ja skolēns 1. daļā ieguvis 41 punktu, 2. daļā – 36 punktus, tad kopā ieguvis 77 punktus jeb 79%.

Uz sertifikāta attēlots vērtējums tikai procentos – 1. daļā – 77%, 2. daļā – 81%, kopvērtējumā – 79 %.

Sociālās zinātnes (AL)

58+48=106 punkti jeb 100%

Ja skolēns 1. daļā ieguvis 48 punktus, 2. daļā – 41 punktu, tad kopā ieguvis 89 punktus jeb 83%.

Uz sertifikāta attēlots vērtējums tikai procentos – 1. daļā – 82%, 2. daļā – 85, kopvērtējumā – 83 %.

 Kultūra un māksla (AL)

54+33=87 punkti jeb 100%

Ja skolēns 1. daļā ieguvis 48 punktus, 2. daļā – 29 punktus, tad kopā ieguvis 77 punktus jeb 88%.

Uz sertifikāta attēlots vērtējums tikai procentos – 1. daļā – 88%, 2. daļā – 87, kopvērtējumā – 88%.

 Dizains nn tehnoloģijas (AL)

28+44+48=120 punktu jeb 100%

Ja skolēns 1. daļā ieguvis 22 punktus, 2. daļā – 41 punktu, 3. daļā – 41 punktu, tad kopā ieguvis 104 punktus jeb 86%.

Uz sertifikāta attēlots vērtējums tikai procentos – 1. daļā – 78%, 2. daļā – 93, 3. daļā – 85, kopvērtējumā – 86 %.

Programmēšana (AL)

20+20+38+42=120 punktu jeb 100%

Ja skolēns 1. daļā ieguvis 9 punktus, 2. daļā – 16 punktu, 3. daļā – 33 punktus, 4. daļā – 37.5 (25*1.5=37.5) punktus, tad kopā ieguvis 95.5 punktus jeb 79%.

Uz sertifikāta attēlots vērtējums tikai procentos – 1. daļā – 45%, 2. daļā – 80, 3. daļā – 86, 4. daļā – 89, kopvērtējumā – 79 %.

Vispārīgais mācību satura apguves līmenis 

Matemātika (VL)

60+20=80 punktu jeb 100%

Ja skolēns 1. daļā ieguvis 28 punktus, 2. daļā – 16 punktu, tad kopā ieguvis 44 punktus jeb 55%.

Uz sertifikāta attēlots vērtējums tikai procentos – 1. daļā - 46%, 2. daļā – 80%, kopvērtējumā – 55 %.

Kur ir iespējams redzēt sertifikāta numuru?

Izglītības iestādes varēs sertifikātu numurus redzēt Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā. Sertifikāta numurs ir Gads, kārtotāja kods, eksāmena kods. (Skat. attēlus).

 2024./2025. mācību gadā izsniegto pamatizglītības sertifikātu numuri

 2024./2025. mācību gadā izsniegto vidējās izglītības sertifikātu numuri

 Ja sertifikāts iegūts 2023. vai 2024. gadā, tad sertifikāta numurā jābūt 2023/ vai 2024/