Kādiem valsts pārbaudes darbiem jābūt nokārtotiem, lai 2024./2025. mācību gadā iegūtu atestātu par vispārējo vidējo izglītību?
Lai iegūtu atestātu par vispārējo vidējo izglītību, jābūt nokārtotiem šādiem valsts pārbaudes darbiem vispārējās vidējās izglītības posmā:
- centralizētais eksāmens latviešu valodā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī;
- centralizētais eksāmens svešvalodā (angļu, vācu vai franču) vismaz optimālajā (B2) mācību satura apguves līmenī;
- centralizētais eksāmens matemātikā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī;
- monitoringa darbs dabaszinībās vispārīgajā mācību satura apguves līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā optimālajā mācību satura apguves līmenī vai centralizētais eksāmens fizikā, ķīmijā vai bioloģijā augstākajā mācību satura apguves līmenī;
- ne mazāk kā divi centralizētie eksāmeni padziļinātājos kursos augstākajā mācību satura apguves līmenī (latviešu valoda un literatūra, svešvaloda (angļu, vācu, franču vai krievu), matemātika, fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija, sociālās zinātnes, vēsture, kultūra un māksla, programmēšana, dizains un tehnoloģijas).
Ja skolēns augstākajā mācību satura līmenī kārto kādu centralizēto eksāmenu (latviešu valoda un literatūra, svešvaloda (angļu, vācu vai franču), matemātika), var nekārtot šo eksāmenu optimālajā mācību satura apguves līmenī. Ja skolēns augstākajā mācību satura līmenī kārto kādu centralizēto eksāmenu fizikā, ķīmijā vai bioloģijā, var nekārtot monitoringa darbu dabaszinībās, fizikā, ķīmijā vai bioloģijā.
Plašāk: Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumu Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” 21. punktā.
Vai 12. klases skolēnam, ja viņš nekārto STEM priekšmetā padziļināto eksāmenu, šogad ir jākārto monitoringa darbs kādā no šiem priekšmetiem?
2024./2025. mācību gadā 12. klases skolēniem, lai saņemtu atestātu par vispārējo vidējo izglītību, ir jābūt nokārtotam arī monitoringa darbam pēc izvēles dabaszinībās vispārīgajā mācību satura apguves līmenī vai fizikā, vai ķīmijā, vai bioloģijā optimālajā mācību satura apguves līmenī.
Monitoringa darbs 12. klases skolēniem 2024./2025. mācību gadā nav jākārto, ja tas jau ir kārtots iepriekšējā mācību gadā, mācoties 11. klasē vai arī 12. klases noslēgumā izvēlēsies kārtot centralizēto eksāmenu augstākajā mācību satura apguves līmenī vai nu fizikā, vai ķīmijā, vai bioloģijā.
Vai skolēns nebeidz skolu, ja monitoringa darbā neiegūst 20%?
Monitoringa darbu vērtējumam nepiemēro Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumu Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” normas par valsts pārbaudes darba minimālo kopvērtējumu.
Vai monitoringa darbam, ja skola tos organizē, ir jāpiesakās skolēnam pašam?
Jā, šiem darbiem skolēns piesakās pats. Kārtotāju patstāvīgā pieteikšanās pārbaudījumam un pieteikuma maiņa pārbaudījumiem
Vai monitoringa darbus var kārtot jau 11. klasē, ja, piemēram, kurss Bioloģija I jau ir apgūts?
Ja skolēns zina, ka kādā no STEM mācību priekšmetiem (fizika vai ķīmija, vai bioloģija) augstākā līmeņa eksāmenu kārtos 12. klasē, monitoringa darbu var nekārtot. Ja šāda eksāmena kārtošana nav plānota, jākārto monitoringa darbs, bet laiks, kad to veikt (10., 11. vai 12. klasē), paliek skolēna izvēlē. Būtiski ir ņemt vērā, ka, sākot no 2024./2025. mācību gada, absolvējot 12. klasi, jābūt nokārtotam vismaz vienam valsts pārbaudes darbam kādā no STEM mācību priekšmetiem.
Ja Bioloģija I apguve noslēdzas jau 10. klasē, vai iespējams jau tad kārtot monitoringa darbu?
Jā.
Vai monitoringa darbu skolēni kārto klātienē, vai būs iespēja to kārtot arī tiešsaistē?
Monitoringa darbi jākārto klātienē skolā. Darba 1. daļa jāveic tiešsaistē, savukārt 2. daļa – papīra variantā.
Ja monitoringa darbā šogad nesasniedz 20%, bet nākamgad kādu STEM eksāmenu kārto augstākajā līmenī, vai monitoringa darbs ir jāpārliek?
Nē, monitoringa darbs nav jāpārkārto.
Vai dabaszinātņu priekšmetos vidusskolā eksāmenos būs praktiskā daļa?
Šogad centralizētie eksāmeni dabaszinātņu jomā notiks vienā dienā un tajos nebūs praktiskās daļas. Trešajā jeb pētījuma daļā jau tiks piedāvāti pētījuma dati, tie skolēniem pašiem nebūs jāiegūst.
Vairāk informācijas atradīsiet Valsts pārbaudes darbu programmās. 2024./2025. mācību gada programmas publicēsim 2025. gada sākumā.
Kurš no rezultātiem tiek ņemts vērā, ja 12.klašu skolēns kārto atkārtoti optimālā līmeņa eksāmenu?
Skolēns var izlemt, kuru rezultātu izmantot augstskolas uzņemšanas nosacījumos. Jebkurā gadījumā abi sertifikāti ir derīgi un to numuri tiks ierakstīti sekmju izrakstā.
Ja skolēns vēlas uzlabot latviešu valodas eksāmena rezultātu optimālajā līmenī un kārtot latviešu valodu augstākajā līmenī, tad vai tiesa, ka pirmo nav iespējams uzlabot?
Skolēnam ir jāizvēlas, kurā līmenī spēs iegūt labāku rezultātu – optimālajā vai augstākajā. Vienā mācību gadā drīkst kārtot tikai viena līmeņa eksāmenu. Jāatceras, ka, stājoties augstskolā, optimālā līmeņa eksāmena rezultāts augstākā līmeņa eksāmenam tiks pielīdzināts ar koeficientu 0,75.
Vai vēsture un ķīmija ir arī pieejamas optimālajā līmenī?
Nē, optimālajā līmenī pieejami tikai noteiktie latviešu valodas, matemātikas un svešvalodas (angļu, vācu, franču) eksāmeni.
Vai augstākā līmeņa eksāmenam matemātikā būs optimālā līmeņa formulu lapas?
Jā, eksāmena laikā varēs izmantot gan optimālā, gan augstākā līmeņa eksāmena formulu lapas.
Vai ir obligāti kārtot optimālā līmeņa eksāmenu 11. klasē, ja skolēns zina, ka 12. klasē eksāmenu kārtos augstākajā līmenī?
Nē, tā ir skolēna izvēle.
Vai profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi var kārtot augstākā līmeņa eksāmenu, ja tas nav skolas programmā, bet skolēns tam ir patstāvīgi sagatavojies?
Ja izglītojamais vēlas kārtot augstākā līmeņa eksāmenu tādā mācību priekšmetā, kura padziļinātā kursa apguve nav iekļauta attiecīgās izglītības iestādes vidējās izglītības programmā, bet izglītojamais to ir apguvis, mācoties un gatavojoties eksāmenam patstāvīgi, aicinām izglītojamo savlaicīgi konsultēties ar savas izglītības iestādes vadību par iespējām nodrošināt augstākā līmeņa eksāmena norisi šajā mācību priekšmetā. Izvēloties augstākā līmeņa eksāmenus, izglītojamajam jāņem vērā Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 398 "Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību" 35.punkta prasība, ka izglītojamais ne vēlāk kā astoņas nedēļas pirms eksāmena norises dienas Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā pievieno attiecīgā mācību priekšmeta eksāmena piekļuves materiālus. Izglītības iestādes vadītājs uzdod attiecīgā mācību priekšmeta pedagogam izvērtēt iesniegtos piekļuves materiālus. Pedagogs materiālus izvērtē ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms eksāmena norises dienas un vērtējumu ievada informācijas sistēmā. Izglītojamais eksāmenu drīkst kārtot, ja vērtējums par piekļuves materiāliem nav zemāks par četrām ballēm. Izglītības iestāde var atteikt nodrošināt piekļuves materiāla vērtēšanu, ja tai nebūs iespēju nodrošināt attiecīgā mācību priekšmeta skolotāju – vērtētāju.
Ja skolēns grib kārtot eksāmenu, bet tas nav esošās izglītības iestādes programmā, kā rīkoties?
Tas nozīmē, ka eksāmena saturu skolēns apgūst patstāvīgi, Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā noteiktajā termiņā ir jāiesniedz eksāmena piekļuves materiāli, un izglītības iestādei ir jānodrošina šo eksāmena piekļuves materiālu novērtēšana.
Instrukcija: Piekļuves nosacījumu pievienošana VPS
Vai šī gada 12. klases skolēns var kārtot gan optimālā, gan padziļinātā līmeņa eksāmenu vienā mācību priekšmetā?
Nē, skolēns vienā mācību gadā katrā mācību priekšmetā, kurā ir vairāku līmeņu eksāmeni, drīkst kārtot tikai viena līmeņa eksāmenu.
Ja 11. klases skolēns nenokārto OL eksāmenu, vai viņš ir pārceļams uz 12. klasi un drīkst kārtot šo eksāmenu vēlreiz?
11.klasē kārtoto eksāmenu rezultāti neietekmē turpmākās izglītības ieguvi 12. klasē. Ja 2022./2023. mācību gadā, kārtojot eksāmenu, skolēns nav ieguvis eksāmenā 10%, ja 2023./2024. mācību gadā, kārtojot eksāmenu, skolēns nav ieguvis eksāmenā 15%, tad šo pašu eksāmenu varēs kārtot 2024./2025. mācību gadā 12. klasē, bet tad būs jāiegūst jau 20%.
Vēršam uzmanību:
- 11. klasē kārtotais eksāmens nedrīkst būt kā nosacījums, lai mācītos tālāk mācību priekšmeta kursu augstākajā līmenī.
- Ja skolēns optimālā līmeņa eksāmenā neiegūst minimālos procentus, viņš drīkst turpināt izglītību nākamajā klasē, tas nav iemesls, lai atskaitītu no vidusskolas.
- Ja skolēns eksāmenu kārto atkārtoti (gan 11., gan 12. klasē), sekmju izrakstā ieraksta visu izsniegto sertifikātu numurus (sertifikāti tiek izsniegti katru gadu atsevišķi).
Ja 2023./2024. mācību gadā eksāmenā iegūti 15%, bet 2024./2025. mācību gada eksāmenu slieksnis ir 20%, vai skolēns saņems atestātu?
Procenti ir nepieciešami, lai iegūtu sertifikātu. To skolēns iegūst, ja nokārto eksāmenu, sasniedzot attiecīgā mācību gada minimālo vērtējuma slieksni. Ja sertifikāts jau ir iegūts, tas netiek anulēts, procentu slieksnim paaugstinoties.
Vai matemātikas optimālā līmeņa eksāmenu var kārtot vienā telpā ar matemātikas augstākā līmeņa 1.un 2.daļu?
Nē, katram eksāmenam ir savas darba lapas, tās nedrīkst sajaukt. Ja būs saliktas kopā optimālā līmeņa un augstākā līmeņa eksāmenu kārtotāju darba lapas, var rasties problēmas ar darba lapu identificēšanu un skolēnu darbu novērtēšanu.
Kurā brīdī skolēns var izvēlēties matemātikas (AL) eksāmena daļas, kuras kārtos?
Iesniedzot matemātikas (AL) eksāmena piekļuves materiālus, skolēns var norādīt, vai vēlas 1. un 2.daļas aizstāt ar iepriekšējos gados kārtoto optimālā līmeņa eksāmena rezultātiem. Ja skolēns kārto atkārtoti 1. un 2.daļu, tad vērā ņem šī gada rezultātu.
Cik skolēnu maksimāli var atrasties vienā eksāmena telpā (rakstiskajā daļā)? Vai tādā telpā eksāmena vadītājam dalīt eksāmena darbus var palīdzēt kāda cita persona, piemēram, izglītības iestādes vadītājs, kurš drīkst atrasties eksāmena telpā?
Nav noteikts maksimālais skolēnu skaits, tikai darba vadītājiem jānodrošina savlaicīga (ne vēlāk, kā noteikts eksāmena norises darbību aprakstā) eksāmena darba materiālu izsniegšana skolēniem un godīga eksāmena norise.
Vai iespējams rīkot dažādu līmeņu CE vienā telpā (piem., latviešu valodas un angļu valodas OL un AL rakstu daļu)?
Nē, katra līmeņa eksāmens tiek kārtots citā telpā.
Kādi ir nosacījumi, lai 9.kl. skolēnus pielaistu pie eksāmenu kārtošanas?
Normatīvajos aktos nav reglamentēti priekšnosacījumi valsts pārbaudes darbu kārtošanai 9. klasē. Skolēnam ir jābūt pārceltam 9. klasē un normatīvajos aktos noteiktajā termiņā (līdz attiecīgā mācību gada 15. decembrim) pieteiktam Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā (VPS) valsts pārbaudes darbiem.
Kurā dokumentā noteikts 10% slieksnis?
Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" 27.11.apakšpunktā noteikts, ka Uzskatāms, ka vērtējums valsts pārbaudes darbā nav iegūts, ja darba kopvērtējums 2024./2025. mācību gadā ir mazāks nekā 10 procenti.
Vai svešvalodas eksāmenu 9. klasē var kārtot jebkurā (angļu, vācu) vai tikai pirmajā svešvalodā?
Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" 16.2. apakšpunkts nosaka: valsts pārbaudes darbs valodu mācību jomā – svešvaloda (angļu, vācu vai franču – pēc izglītojamā izvēles).
Ja 9. klases skolēns gadā visos mācību priekšmetos saņem visus sekmīgus vērtējumus, bet VIENĀ no eksāmeniem iegūst vērtējumu, kas ir zemāks par 10 %, viņš saņem apliecību par iegūto pamatizglītību vai liecību?
Vispārējās izglītības likuma 39.panta trešā daļa: "(3) Par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamam izsniedz liecību, ja:
- nav iegūts vērtējums gadā kādā no mācību priekšmetiem;
- vērtējums divos vai vairākos mācību priekšmetos gadā ir zemāks par četrām ballēm;
- nav iegūts vērtējums kādā no valsts pārbaudījumiem, izņemot gadījumu, kad izglītojamais Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbrīvots no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem."
Ja Ukrainas civiliedzīvotājs nekārtoja 9. klases CE, nebija arī atbrīvots, viņam jāatkārto būs 9. klase vai arī saņem liecību un viss?
Tad Ukrainas skolēns saņem liecību. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 11.janvāra noteikumu Nr.11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” 26.punktu izglītojamais, kurš par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmis liecību, 9. klasē atkārtoti apgūst visus izglītības programmas mācību priekšmetus un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetus.
Vai skolēni no Ukrainas 9. klasē kārto valsts eksāmenus?
Ukrainas civiliedzīvotāji, kas mācās 9. klasē vai vidusskolā, kārto tos pašus valsts pārbaudījumus, ko pārējie skolēni.
Ukrainas civiliedzīvotāju ar izglītības un zinātnes ministra lēmumu ir iespējams atbrīvot no valsts pārbaudes darbiem, ja izglītojamais uzsācis mācības tajā pašā mācību gadā, kad izsniegts patvēruma meklētāja vai bēgļa statusu apliecinošais dokuments. Dokumenti par atbrīvošanu jāiesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā ne vēlāk kā mēnesi pirms izglītojamā pirmā valsts pārbaudījuma norises dienas attiecīgajā mācību gadā.
Ukrainas civiliedzīvotājiem var piemērot atbalsta pasākumus valsts pārbaudes darbos:
- matemātika – tulkojums ukraiņu valodā;
- latviešu valodas eksāmenos un vidusskolas augstākā līmeņa (AL) eksāmenos (izņemot svešvalodas un matemātiku) un monitoringa darbos – laika pagarinājums (pārbaudījumu var kārtot atsevišķā telpā);
- vidusskolas AL eksāmenos (izņemot svešvalodas un latviešu valodu) un monitoringa darbos – elektroniskās vārdnīcas.
Vairāk informācijas par atbalsta pasākumiem valsts pārbaudes darbos – sadaļā, kurā sniedzam atbildes uz jautājumiem par atbalsta pasākumiem.
Kas notiek ar skolēnu 9. klasē, ja viņš nenokārto eksāmenu arī atkārtoti nākamajā gadā?
Latvijā pamatizglītība ir obligāta līdz 18 gadu vecumam. Kad šis vecums ir sasniegts, skolēns var mācības neturpināt vai kļūt par eksterni un mācīties tikai tos priekšmetus, kuri ir nepieciešami.
Kāpēc grafikā atzīmēti vairāki datumi 9. klases latviešu valodas eksāmenam?
9. klases eksāmenam ir divas daļas – rakstu daļa un mutvārdu daļa. Vienu dienu visi skolēni pilda eksāmena rakstu daļu, bet mutvārdu daļu skolas var izkārtot 4 dienās, lai visiem skolēniem pietiktu laika mutvārdu runai (katram skolēnam individuāli aptuveni 10 minūtes).
Atbalsts pasākumi
Kas nosaka skolēna tiesības centralizēto eksāmenu laikā izmantot atbalsta pasākumus?
Atbalsta pasākumus nosaka ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu, pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā vai nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja iesniegumu, kas līdz attiecīgā mācību gada 1. martam iesniegts izglītības iestādes vadītājam. Atbalsta pasākumus nosaka izglītojamiem, kuriem ir valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums par atbilstošas speciālās izglītības programmas īstenošanu vai pedagoģiski medicīniskās komisijas, logopēda, skolotāja logopēda, speciālā pedagoga, izglītības vai klīniskā psihologa atzinums par izglītojamam nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem mācību procesa un valsts pārbaudes darbu laikā.
Valsts pārbaudes darbos drīkst izmantot tikai tos atbalsta pasākumus, kurus skolēns ir izmantojis mācību procesa laikā.
Kas nosaka, kādi atbalsta pasākumi ir nepieciešami skolēnam valsts pārbaudes darbos, ja skolā nav ne logopēda, ne psihologa?
Ja izglītības iestādes pedagogi secina, ka skolēnam ir nepieciešami atbalsta pasākumi, bet izglītības iestādē nav logopēda vai izglītības vai klīniskā psihologa, tad izglītības iestādes vadītājam jāvēršas savas pašvaldības izglītības pārvaldes iestādē ar lūgumu atbilstoši Izglītības likuma 18. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktajam risināt jautājumu par attiecīga atbalsta personāla speciālista pakalpojuma nodrošināšanu, lai sagatavotu atzinumu par skolēna speciālajām vajadzībām un sniegtu ieteikumus par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem.
Vai izglītības iestāde informē vecākus par to, ka skolēns, kārtojot valsts pārbaudes darbus, izmantos atbalsta pasākumus?
Izglītības iestāde mutiski vai rakstiski informē skolēnu, viņa vecākus vai citu viņa likumisko pārstāvi par nepieciešamību skolēnam valsts pārbaudes darbos izmantot atbalsta pasākumus. Atbalsta pasākumus nosaka ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu, pamatojoties uz pilngadīga skolēna vai nepilngadīga skolēna likumiskā pārstāvja iesniegumu, kas līdz attiecīgā mācību gada 1. martam iesniegts izglītības iestādes vadītājam.
Atbalsta pasākumus nosaka izglītojamiem, kuriem ir valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums par atbilstošas speciālās izglītības programmas īstenošanu vai pedagoģiski medicīniskās komisijas, logopēda, skolotāja logopēda, speciālā pedagoga, izglītības vai klīniskā psihologa atzinums par izglītojamam nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem mācību procesa un valsts pārbaudes darbu laikā.
Valsts pārbaudes darbos drīkst izmantot tikai tos atbalsta pasākumus, kurus skolēns ir izmantojis mācību procesa laikā.
Kurš informē eksāmena vadītāju par to, kādus atbalsta pasākumus skolēni ar speciālām vajadzībām izmantos valsts pārbaudes darba laikā?
Izglītības iestādes vadītāja kompetencē ir noteikt, kādā veidā viņš informē eksāmena vadītāju par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem skolēniem ar speciālām vajadzībām.
Piemēram.
Informāciju par skolēniem, kuriem piemērojami atbalsta pasākumi, un viņiem noteiktajiem atbalsta pasākumiem valsts pārbaudes darbos sagatavo izglītības iestādes atbalsta personāls sadarbībā ar mācību priekšmeta pedagogiem un iesniedz izglītības iestādes vadītājam, kurš šo informāciju nodod eksāmena vadītājam.
Vai atbalsta pasākumi ir jāsaskaņo ar VIAA?
Atbalsta pasākumi valsts pārbaudes darbos 9. klašu skolēniem vai vidusskolas skolēniem nav jāsaskaņo ar VIAA. Katru mācību gadu mājaslapas sadaļā „Valsts pārbaudes darbi. Norises darbību laiki” VIAA publicē iespējamos atbalsta pasākumus valsts pārbaudes darbos par vispārējo pamatizglītību vai vidējo izglītību. Izglītības iestāde ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgā eksāmena norises dienas ieraksta Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā katram skolēnam piemērojamos atbalsta pasākumus. Vēlams līdz eksāmena norises dienai vai kopā ar mutvārdu daļas vērtējumu uz VIAA nosūtīt skolas rīkojuma kopiju, lai VIAA var pārliecināties par atbalsta pasākuma piemērošanu.
Kur ņemt atgādnes, ko skolēns drīkstēs izmantot eksāmenā?
Tās var gatavot paši.
Vai izglītojamiem ar speciālām vajadzībām un Ukrainas civiliedzīvotājiem eksāmens jākārto atsevišķā telpā?
Vienā telpā ar pārējiem eksāmenu var kārtot tādi skolēni, kuriem sniegtie atbalsta pasākumi netraucē pārējiem.
Izglītojamais ar speciālām vajadzībām ikdienas mācību darbā izmanto atgādnes un reizēm arī laika pagarinājumu. Eksāmena laikā atgādnes noteikti būs nepieciešamas, bet par laika pagarinājumu grūti spriest. Vai skola drīkst izstrādāt individuālu eksāmena norises laika pagarinājumu šim skolēnam, protams, netraucējot kopējā eksāmena gaitu?
Ja skolēnam noteikts laika pagarinājums, viņam eksāmens jākārto citā telpā.
Vai atbalsta pasākumu organizēšanai 9. klasē nepieciešams kāds pamatojošs dokuments?
Atzinumus izglītojamam ar speciālām vajadzībām atbalsta pasākumu piemērošanai var izsniegt:
- Valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisija (var pamatoties uz spēkā esošu (derīgu) atzinumu par atbilstošas speciālās izglītības programmas īstenošanu attiecīgajam skolēnam);
- Logopēds;
- Skolotājs logopēds;
- Speciālais pedagogs;
- Izglītības vai klīniskais psihologs.
Atzinumus un iesniegumu par atbalsta pasākumu piemērošanu iestādes vadītājam līdz 1. martam iesniedz pilngadīgs skolēns vai nepilngadīga skolēna likumiskais pārstāvis. Izglītības iestādes vadītājs ar rīkojumu nosaka atšķirīgus valsts pārbaudes darbu norises darbību laikus un konkrētus atbalsta pasākumus katram skolēnam. Valsts pārbaudes darbos drīkst noteikt tikai tos atbalsta pasākumus, kuri skolēnam ir piemēroti mācību procesa laikā.
Kas īsti normatīvā domāts ar speciālajām vajadzībām atbalsta pasākumos? Vai tad, ja skolēnam nav speciālās izglītības koda un nemācās pēc speciālās izglītības programmas, bet ir psihologa vai logopēda atzinums, ka nepieciešami atbalsta pasākumi, tās ir normatīvā minētās speciālās vajadzības? Uz kādiem dokumentiem jābalstās, nosakot atbalsta pasākumus 9. klases skolēniem?
Izglītības iestādes vadītājs nosaka atšķirīgus valsts pārbaudes darbu norises darbību laikus un atbalsta pasākumus izglītojamam ar speciālām vajadzībām, kuram ir Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums par atbilstošas izglītības programmas īstenošanu vai pedagoģiski medicīniskās komisijas, logopēda, skolotāja logopēda, speciālā pedagoga, izglītības vai klīniskā psihologa atzinums par izglītojamam nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem mācību procesa un valsts pārbaudes darbu laikā. Atbalsta pasākumi jāatzīmē valsts pārbaudes darbu informatīvajā sistēmā.
Kā skolēns kārto eksāmenu, ja viņam ir disgrāfija un disleksija?
Valsts pārbaudes darbos piemēro atbalsta pasākumus, kādus izglītojamais ir saņēmis izglītības programmas īstenošanas procesā. Ja skolēnam noteikti atbalsta pasākumi, izglītības iestādes vadītājs ar rīkojumu nosaka atšķirīgus valsts pārbaudes darbu norises darbību laikus un konkrētus atbalsta pasākumus katram skolēnam.
Ja skolēnam ir speciālās izglītības programma, vai arī tad ir nepieciešams rakstīt atzinumu, vai skolēns saņem atbalsta pasākumus atbilstoši izglītības programmai?
Izglītības iestādes vadītājs ar rīkojumu nosaka atšķirīgus valsts pārbaudes darbu norises darbību laikus un konkrētus atbalsta pasākumus katram skolēnam. Valsts pārbaudes darbos drīkst noteikt tikai tos atbalsta pasākumus, kuri skolēnam ir piemēroti mācību procesa laikā. Atbalsta pasākumus nosaka izglītojamiem, kuriem ir valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums par atbilstošas speciālās izglītības programmas īstenošanu vai pedagoģiski medicīniskās komisijas, logopēda, skolotāja logopēda, speciālā pedagoga, izglītības vai klīniskā psihologa atzinums par izglītojamam nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem mācību procesa un valsts pārbaudes darbu laikā, pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā vai nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja iesniegumu, kas līdz attiecīgā mācību gada 1. martam iesniegts izglītības iestādes vadītājam.
Vai izglītojamajam, kuram ir psihologa noteikti atbalsta pasākumi eksāmenu un pārbaudes veikšanai nepieciešams vēl viens novērotājs?
Ja šis skolēns eksāmenu kārto atsevišķā telpā, tad jā.
Atbrīvojums no kādas eksāmena daļas
Ja skolēns ir vājdzirdīgs, vai iespējams atbrīvojums no eksāmena klausīšanās daļas?
Ja ir ārsta atzinums, var atbrīvot no klausīšanās daļas un, nepieciešamības gadījumā, arī no mutvārdu daļas. Izglītības iestādes vadītājam jāizdod rīkojums par atbalsta pasākuma – atbrīvojums no attiecīgā eksāmena klausīšanās vai mutvārdu daļas – piemērošanu skolēnam. Ja skolēns atbrīvots no kādas eksāmena daļas, tad attiecīgā eksāmena daļas norises dienā izglītības iestādes vadītājs sastāda aktu par skolēna nepiedalīšanos centralizētā eksāmena klausīšanās daļā vai mutvārdu daļā, ko pievieno centralizētā eksāmena materiāliem, kurus izglītības iestāde nosūta uz VIAA. Izglītojamā eksāmena kopvērtējumu aprēķina no to eksāmenu daļu rezultātiem, no kurām skolēns nav bijis atbrīvots.
Kā informēt VIAA, ja skolēns ar speciālām vajadzībām apgūst vispārējās vidējās izglītības programmu, bet nekārtos kādu no centralizētā eksāmena daļām?
Ja skolēns ar speciālām vajadzībām nekārtos kādu no centralizētā eksāmena daļām, tad izglītības iestāde valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā (VPS) atzīmē atbalsta pasākumu – atbrīvots no kādas eksāmena daļas – un nosūta VIAA iesniegumu, kuram pievieno ģimenes ārsta izsniegtu izraksta kopiju („Izraksts no stacionāra/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes”).
Informāciju par skolēnu, kurš nekārto kādu centralizētā eksāmena daļu, izglītības iestādes vadītājs nosūta VIAA līdz eksāmena norises dienai, bet aktu par skolēna nepiedalīšanos centralizētā eksāmena daļā pievieno eksāmena darbiem. Akta paraugs publicēts VIAA mājaslapas sadaļas „Valsts pārbaudes darbi. Norises darbību laiki” pielikumos.
Ja 9. klases izglītojamais vai izglītojamais vidējās izglītības pakāpē, kuram ir runas vai dzirdes traucējumi, traucējumu dēļ nevar kārtot kādu no valodu centralizēto eksāmenu daļām, tad attiecīgā eksāmena daļas norises dienā izglītības iestādes vadītājs sastāda aktu par izglītojamā nepiedalīšanos centralizētā eksāmena klausīšanās daļā vai mutvārdu daļā, ko pievieno centralizētā eksāmena materiāliem, kurus izglītības iestāde nosūta uz VIAA. Izglītojamā eksāmena kopvērtējumu aprēķina no to eksāmenu daļu rezultātiem, no kurām izglītojamais nav bijis atbrīvots. Akta paraugs ir publicēts Pārbaudes darbu norises darbību laikos. (6. un 7.pielikums).
Kā rīkoties, lai atbrīvotu skolēnu no mutvārdu daļas kārtošanas? Skolēns mācās pēc pamatizglītības programmas un viņam ir runas traucējumi.
Lai atbrīvotu no mutvārdu daļas, nepieciešams ārsta atzinums. Tomēr eksāmenā runas traucējumi neietekmē vērtējumu, iesakām viņam runāt kā pēdējam.
Vai pietiek ar ģimenes ārsta atzinumu, lai atbrīvotu no valodas eksāmena klausīšanas daļas?
Nē. Nepieciešams ārsta speciālista atzinums.
Atbrīvojums no eksāmeniem
Kādā kārtībā skolēni tiek atbrīvoti no valsts pārbaudījumiem un centralizētajiem eksāmeniem?
No valsts pārbaudījumiem skolēnu var atbrīvot, pamatojoties uz neirologa, psihiatra, hematoonkologa vai ārstu konsīlija atzinumu, kas kopā ar pilngadīga izglītojamā vai nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja iesniegumu ar lūgumu atbrīvot no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem līdz attiecīgā gada 1. martam iesniegts izglītības iestādes vadītājam.
Skolēnu atbrīvošanas kārtība no valsts pārbaudes darbiem noteikta Ministru kabineta 2023. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 31 "Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem".
Ko darīt, ja skolēns saslimst pēc 1. marta?
Ja skolēns pēkšņi saslimst pirms kāda valsts pārbaudījuma, tad, pamatojoties uz ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta atzinumu, viņš var kārtot pārbaudījumu papildlaikā.
Ja skolēns pēc attiecīgā mācību gada 1. marta vai valsts pārbaudījumu norises laikā akūtas saslimšanas, infekcijas vai traumas radīto veselības traucējumu dēļ ārstējas stacionārā ārstniecības iestādē vai ambulatori un tādējādi neapmeklē izglītības iestādi, viņu no valsts pārbaudījumiem var atbrīvot pamatojoties uz ārstējošā ārsta izsniegtu izrakstu ar izrakstā iekļautu informāciju par ieteikumu atbrīvot izglītojamo no valsts pārbaudījumiem attiecīgajā mācību gadā, nenorādot diagnozi un slimības anamnēzi.
Vai skolēns, kurš ir atbrīvots no visiem 9. klases eksāmeniem, drīkst kārtot eksāmenus? Vai skolēns, kurš atbrīvots no eksāmena ar konsīlija lēmumu, var tomēr pieteikties kādam no eksāmeniem un to kārtot?
Izglītojamie, kuri atbrīvoti no valsts pārbaudījumiem veselības stāvokļa dēļ, nevar kārtot noteiktos valsts pārbaudījumus attiecīgajā mācību gadā, jo primāra ir izglītojamā veselības stāvokļa uzlabošanās.
Ieteikumi skolām, ja tomēr skolēns vai vecāki uzstājīgi izvēlas kārtot valsts pārbaudes darbus:
1) lai jaunietis/-e izpilda iepriekšējo gadu eksāmenu, skolotājs novērtē un izrunā ar vecākiem sekas, ja eksāmenu nenokārto;
2) skolai no vecākiem jāsaņem iesniegums, ka ir informēti, ka eksāmena nenokārtošanas gadījumā 9. klasē jāmācās atkārtoti.
Vai skolēniem ar garīgās un smagas garīgās attīstības traucējumiem atkārtoti jāapmeklē pedagoģiski medicīniskā komisija, lai iegūtu atbrīvojumu, ja atzinums jau ir?
Ja atzinums jau ir un tas ir spēkā, tad pedagoģiski medicīniskā komisija nav atkārtoti jāapmeklē.
Kādos gadījumos var saņemt atbrīvojumu no eksāmena, ja ar disleksiju un disgrāfiju tie vienalga ir jākārto?
Atbrīvojumam nepieciešams neirologa, psihiatra, hematoonkologa vai ārstu konsīlija atzinums. Šādā situācijā jāvērtē, vai ir iespējams iegūt minēto atzinumu.
Skolēnu atbrīvošanas kārtība no valsts pārbaudes darbiem noteikta Ministru kabineta 2023. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 31 "Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem".
Vai no valsts pārbaudes darbu kārtošanas var atbrīvot arī pēc 1. marta? Izziņa aizkavējās sakarā ar rindu pie speciālista
Vecāku iesniegumam bija jābūt iesniegtam līdz 1. martam. Pēc 1. marta var atbrīvot tikai pēkšņas slimības gadījumā, par to izziņu izsniedz ārstējošais ārsts.
Vai skolēnam, kurš atbrīvots no eksāmeniem, apliecībā/atestātā jāraksta “atbrīvots” un viss? Vai ierakstīt arī informāciju par atbilstošo rīkojumu par atbrīvošanu?
Jāieraksta šāds teksts: “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbrīvots (vai: “atbrīvota”) no valsts pārbaudes darbiem”. Informācija par rīkojumu nav jānorāda.