Inguna Ziediņa sevi sauc par cēsinieci visu mūžu. Viņa dzimusi netālu no Cēsīm, te mācījusies, dzīvojusi un strādājusi, un, lai gan dzīves gaitā kādu laiku pabijusi arī citviet, atgriezusies, un Cēsu puse vienmēr bijusi viņas mājas. Lielāko daļu profesionālās dzīves Inguna pavadījusi pārtikas ražošanas nozarē – viņas pirmā apgūtā profesija ir pārtikas tehnologs. Taču pērn viņas profesionālajā dzīvē notika būtisks pavērsiens – Inguna apguva aprūpētājas profesiju un šobrīd strādā jaunajā jomā.
Mācības, kas sākās ar ziņkāri
Sākot mācības, Inguna nemaz nebija iecerējusi tik krasu karjeras maiņu. Informāciju par iespēju mācīties viņa ziemā nejauši pamanīja sociālajos tīklos. Jau kādu laiku prātā bija doma, ka esošais darbs kļuvis par smagu, un veselība like par sevi manīt, taču konkrēta plāna Ingunai nav bijis. Sociālajos tīklos pamanītais piedāvājums apgūt aprūpētāja profesiju platformā STARS palicis prātā, tāpēc Inguna nolēmusi izpētīt izglītības programmu.
“Es paskatījos, kas tajās 640 stundās paredzēts, un sapratu – šīs zināšanas man noderēs. Man patika arī mācību forma, jo varēju mācīties vakaros un savienot to ar darbu,” stāsta Inguna.
Arī līdzmaksājums bijis neliels, tāpēc lēmums pieteikties nav prasījis ilgu svārstīšanos. Tālāk notikumi attīstījušies negaidīti strauji. Ingunai piezvanīts brīdī, kad grupā bija palikusi viena brīva vieta, un atbilde bija jādod gandrīz uzreiz. Dokumenti nokārtoti vienas dienas laikā, un jau tajā pašā vakarā sākušās mācības.
“Man pat nebija laika daudz pārdomāt. Bija iespēja – un es to izmantoju,” viņa atceras.
Sākotnēji galvenā motivācija bijusi iegūt jaunas zināšanas, nevis obligāti strādāt veselības aprūpē. Arī pirmajās nodarbībās, kad kursa dalībnieki stāstījuši par savu pieredzi un nākotnes plāniem, Inguna godīgi atzinusi, ka ar aprūpes jomu līdz tam nav bijusi saistīta.
Taču mācību laikā pamazām atklājies, cik plašas un praktiski izmantojamas zināšanas programma sniedz. Visvērtīgākās Ingunai šobrīd šķiet praktiskās zināšanas medicīnā un aprūpē, ko pasniegušas medicīnas māsas un ko viņa tagad izmanto ikdienas darbā. Vienlaikus 640 stundu programma nav aprobežojusies tikai ar profesijas specifiku. Tajā bijušas arī latviešu un angļu valodas mācības, digitālās prasmes, datorprogrammu lietojums un citas darba tirgū noderīgas prasmes, piemēram, CV un motivācijas vēstules izveide.
“Tajā brīdī varbūt šķiet – kāpēc man tas viss vajadzīgs? Bet īstenībā tā ir attīstība. Nevaru jau iemācīties kaut ko par daudz,” saka Inguna.
Prakse palīdz saprast savu spēju robežas
Īpaši nozīmīga mācību sastāvdaļa bijusi prakse. Tā ļāvusi ne tikai izmantot teorētiskās zināšanas, bet arī saprast, kāds darbs, kāda darba vide un vai vispār tā nozare cilvēkam būs piemērota. Inguna uzsver – kamēr cilvēks nav konkrēto darbu pamēģinājis, ir grūti zināt, vai viņš tajā jutīsies labi. Piemēram, Inguna prakses laikā izmēģināja darbu pansionātā, bet saprata, ka tas nebūs priekš viņas.
Tieši pēc mācību noslēguma iegūtā kvalifikācija kļuva par iespēju sākt jaunu profesionālo posmu. Nejūtoties labi iepriekšējā darbā, Inguna nolēma izmēģināt, ko varētu dot jauniegūtais sertifikāts, un sāka meklēt darbu aprūpes jomā. Tālāk notikumi atkal risinājās ļoti strauji – vienā dienā viņa piezvanīja par atbrīvojušos vakanci, nākamajā viņa devās uz darba pārrunām, bet jau pēc dažām dienām sāka strādāt.
Šobrīd Inguna strādā mobilajā paliatīvajā aprūpē. Viņa atzīst, ka sākumā bijis liels satraukums un daudz nezināmā, taču diezgan drīz radusies sajūta, ka izdarīta pareizā izvēle.
Jaunajā darbā viņa īpaši novērtē uzticēšanos gan no darba devēja, gan aprūpējamo puses, un atbildību. Katra darba diena ir citāda, katrs cilvēks un situācija – atšķirīga. Aprūpētāja darbs nav tikai praktiska palīdzība. Nereti cilvēkiem nepieciešama arī saruna, klātbūtne un emocionāls atbalsts.
“Man ir gandarījuma sajūta, ka izdaru kaut ko labu cilvēkam, kuram tas tiešām ir vajadzīgs. Tas ir darbs ar misijas apziņu,” saka Inguna.
“Kamēr nepamēģināsi, nezināsi”
Atskatoties uz savu pieredzi, Inguna atzīst, ka pati sākumā nebūtu paredzējusi, kur mācības aizvedīs. Pieteikšanās STARS izglītības programmai bija iespēja apgūt ko jaunu, turklāt par nozari, ar ko saskaramies mēs visi, taču rezultātā tā kļuva par pirmo soli uz jaunu profesiju un darbu, ar kuru viņa šobrīd ir apmierināta.
Tiem, kuri domā par mācībām vai profesionālām pārmaiņām, bet vēl šaubās, Inguna iesaka nepalikt tikai pie domas “es gribētu”. “Kamēr nepamēģināsi, nekad nezināsi. Tas ir kā ar ūdeni – kamēr neesi tajā iekāpis, nezini, vai tas ir auksts vai silts. Ja ir interese un iespēja, vajag mēģināt,” viņa saka.
Ingunas pieredze apliecina, ka mācīšanās ne vienmēr sākas ar skaidru plānu mainīt visu profesionālo dzīvi. Dažkārt pietiek ar interesi, vēlmi uzzināt ko jaunu un gatavību izmantot piedāvāto iespēju. Savukārt iegūtās zināšanas un kvalifikācija var pavērt ceļu, par kuru sākumā cilvēks pats nemaz nav domājis.
Pieredzes stāsts tapis VIAA īstenotās informatīvās kampaņas “Esi starā!” ietvaros, lai veicinātu sabiedrības informētību par mācību iespējām nodarbinātajiem un rosinātu strādājošos apgūt jaunas prasmes vai profesiju ar Eiropas Sociālā fonda Plus un valsts atbalstu.
