Pildot Eiropas Drošības programmu, Eiropas Komisija (EK) 14. jūnijā nāca klajā ar nākamajiem soļiem, kā atbalstīt dalībvalstu centienus novērst un apkarot uz vardarbību vērstu radikalizāciju, kas noved pie terorisma.
Par pretdarbību uz vardarbību vērstai radikalizācijai, kas noved pie terorisma, galvenokārt ir atbildīgas dalībvalstis un vietēja, reģionāla un nacionāla līmeņa aktori. Tomēr, līdzīgi terorismam, radikalizācija nepazīst robežas. Tas ir acīmredzams attiecībā uz norisēm, kuru gaitā notika uzbrukumi Parīzē un Briselē. Tāpēc EK nāk klajā ar vairākām iniciatīvām, kā atbalstīt dalībvalstu centienus vairākās rīcībpolitiskās jomās, sākot ar to, ka jāatbalsta iekļaujoša izglītība un kopīgas vērtības, beidzot ar to, ka jāvēršas pret ekstrēmistisku propagandu internetā un cietumos notiekošu radikalizāciju.
EK priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss sacīja: "Nesenie teroristiskie uzbrukumi ir apliecinājuši, ka Eiropas jaunieši ir krituši par upuri nāves un iznīcības ideoloģijai, novērsdamies no ģimenēm un draugiem un vērsdamies paši pret savu sabiedrību. Uz to apņēmīgi jāreaģē visai sabiedrībai, novēršot radikalizāciju un stiprinot saites, kas mūs tur kopā. Eiropas Savienībai ir jāpalīdz, kur vien iespējams."
Komisija iezīmē septiņas konkrētas jomas, kurās Eiropas Savienības (ES) līmeņa sadarbība var radīt pievienoto vērtību.
- Vērsties pret teroristisku propagandu un naida runu internetā: sadarboties ar IT nozari, lai apturētu uz vardarbību aicinoša nelikumīga satura izplatīšanu, atbalstīt, ka pilsoniskā sabiedrība izstrādā pozitīvus alternatīvus naratīvus, un pilnveidot jauniešu izpratni par medijiem, lai viņi informāciju novērtētu kritiski.
- Vērsties pret radikalizāciju cietumos: dalībvalstīm apmainīties ar pieredzi, lai varētu izstrādāt vadlīnijas mehānismiem un programmām, ar kurām novērst un apkarot radikalizāciju cietumos un sekmēt rehabilitāciju un reintegrāciju.
- Popularizēt iekļaujošu izglītību un ES kopīgās vērtības: no Erasmus+ programmas finansējuma tiks atbalstīti projekti, kas veicina sociālo iekļautību, popularizē mūsu kopīgās vērtības un sekmē dažādu kultūru savstarpējo izpratni.
- Veicināt iekļaujošu, atklātu un noturīgu sabiedrību un uzrunāt jauniešus: piemēram, Komisija izstrādās komplektu ar rīkiem, kas jauniešu tuvākajām kontaktpersonām palīdzētu konstatēt uz vardarbību vērstu radikalizāciju un to apkarot.
- Pastiprināt starptautisko sadarbību: ārpussavienības valstīm, kas saskaras ar līdzīgām problēmām, ES palīdzēs risināt radikalizācijas problēmu ar tiesībaizsardzību un reaģēt uz to, ievērojot cilvēktiesības.
- Atbalstīt pētniecību, datu vākšanu, novērošanu un tīklošanos: izstrādāt konkrētus rīkus un politikas analīzi, kas palīdzētu labāk izprast radikalizēšanās procesu un būtu tūlīt lietojami dalībvalstu drošības praktiķiem un politikas veidotājiem, balstoties arī uz Radikalizācijas izpratnes tīkla Izcilības centru.
- Pievērst uzmanību drošības dimensijai: radikalizācijas novēršanai vajadzīga arī drošības pamatpieeja, kura izmantotu tādus tūlītējus un ilglaicīgus draudu novēršanas pasākumus kā noteikt ceļošanas aizliegumu un ceļošanu uz ārpussavienības valstīm teroristiskā nolūkā kvalificēt par kriminālnoziegumu, kā Komisija jau ir ierosinājusi. Dalībvalstīm vajadzētu vairāk dalīties ar informāciju, pilnībā izmantot drošības sadarbības satvarus un informācijas rīkus, kā arī panākt, ka informācijas sistēmas ir savstarpēji savienojamas.
Konteksts
Šobrīd tiek lēsts, ka teroristiskām organizācijām valstīs, kurās notiek konflikti, piemēram, Sīrijā un Irākā, ir pievienojušies apmēram 4000 ES valstu valstspiederīgie. Lielākā daļa no personām, kas tiek turētas aizdomās par terorismu un iesaistījušās nesenajās teroristu zvērībās ES, ir dzimušas un audzinātas mūsu sabiedrībās. Pieejā šai problēmai ES pastiprina drošības elementu, padziļinot informācijas apmaiņu drošības, robežapsardzes un migrācijas datubāzēs un nostiprinot Eiropolu un Eiropas Pretterorisma centru.
Dalībvalstu pretradikalizācijas darbu ES atbalsta jau vairāk nekā desmit gadus. ES ir darbojusies, lai dalībvalstīm palīdzētu stingri reaģēt uz vardarbīgi orientētu ekstrēmismu, stiprinot sadarbību tādās jomās kā izglītība un mūsu sabiedrību noturības vairošana. Kopš 2005. gada pretradikalizācijas centieni tiek īstenoti saskaņā ar ES Radikalizācijas un teroristu vervēšanas apkarošanas stratēģiju. EK 2015. gada 28. aprīlī pieņemtā Eiropas Drošības programma nosaka galvenās darbības, kas veicamas, lai panāktu, ka 2015.–2020. gadā ES tiešām iedarbīgi reaģē uz terorismu un drošības apdraudējumiem ES. Komisija arī uz ES Radikalizācijas izpratnes tīkla (RAN) pamata 2015. gada 1. oktobrī atklāja Radikalizācijas izpratnes tīkla Izcilības centru. 2015. gada oktobrī Komisija noorganizēja augsta līmeņa sanāksmi ar tieslietu ministru piedalīšanos, lai tajā apspriestu krimināltiesisko atbildes reakciju uz radikalizāciju; sanāksmes rezultātā tika pieņemti Padomes secinājumi, kuros prasīts apmainīties ar labo praksi attiecībā uz deradikalizāciju cietumos, rehabilitācijas programmām, apmācību un finansēšanu. Pēc Parīzē un Kopenhāgenā notikušajiem uzbrukumiem Komisija un izglītības ministri 2015. gada 17. martā parakstīja "Parīzes Deklarāciju" par pilsoniskuma un kopējo vērtību veicināšanu.
Autors: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā