Informācija par projektu
Eiropas Sociālā fonda projekts.
Projekta numurs: 8.3.6.2/17/I/001
SAM: 8.3.6. Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu
Finansējuma saņēmējs: Izglītības un zinātnes ministrija
Īstenošanas laiks: 01.04.2018. – 31.12.2022.
Projekta kopējais finansējums: 4 126 123 EUR
ES fondu līdzfinansējums: 3 507 204,50 EUR
Nacionālais publiskais finansējums: 618 918,50 EUR
Projekta mērķis
Izveidot izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu izglītības kvalitātes attīstībai, kas balstās uz statistikās informācijas, salīdzinošo izglītības pētījumu rezultātu, valsts līmeņa izglītojamo sasniegumu un citu izglītības iestāžu darba rezultātus raksturojošo rādītāju mērīšanu un analīzi, centralizēto eksāmenu rezultātu analīzi un akreditācijas, licencēšanas, kā arī pedagogu darbības kvalitātes novērtēšanas informācijas izmantošanu un analīzi, ievērojot vidēja termiņa un ilgtermiņa sasniedzamos nozares stratēģiskos mērķus un rezultātus.
Galvenās darbības
Plānotie rezultāti
Pārresoru koordinācijas centra Pētījumu un publikāciju datu bāzē publicēts pētījums par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas un tās rīku apraksta izstrādi. Pētījumu Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumā veikusi personu apvienība SIA “Civitta Latvija”, UAB “Civitta” un Tventes Universitāte.
Pētījumā definēta izglītības kvalitātes koncepcija, ko raksturo tādas kategorijas kā atbilstība mērķiem, kvalitatīvas mācības, iekļaujoša vide un laba pārvaldība. Tāpat pētījuma gaitā izstrādāts izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas apraksts, iekļaujot priekšnosacījums sekmīgai sistēmas ieviešanai un turpmākai īstenošanai. Balstoties izvirzītajā izglītības kvalitātes koncepcijā, izveidots izglītības kvalitātes monitoringa rādītāju kopums piecos dažādos izglītības veidos un to pakāpēs. Līdztekus aprakstīti izglītības kvalitātes monitoringa rīki jeb datu analīzes modeļi, kas sistēmas lietotājiem ļaus uzkrāt, analizēt un vizualizēt izglītības kvalitāti raksturojošus datus.
Veiktais pētījums ir nozīmīgs solis funkcionējošas izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidē. Sistēma sniegs būtisku informāciju ne vien izglītības politikas plānotājiem valsts līmenī, bet arī pašvaldībām, skolām, vecākiem, skolēniem un pētniekiem. Piemēram, skolēniem un vecākiem precīzāka informācija sniegs iespēju pieņemt izsvērtākus lēmumus par izglītības iestādes un programmas izvēli. Savukārt izglītības iestādēm tā būs iespēja vērtēt veiktos ieguldījumus un attīstības perspektīvas.
Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana notiek Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.6.2/17/I/001 “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana” ietvaros. Izglītības un zinātnes ministrija projektu īsteno sadarbībā ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu un Valsts izglītības satura centru.
Autors: Izglītības un zinātnes ministrija
Ceturtdien, 3.decembrī no 10.00-17.00 aicinām piedalīties tiešsaistes konferencē “Izglītības kvalitātes monitorings vispārējā izglītībā 2020–2023”, kuru sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju rīko Izglītības kvalitātes valsts dienests.
Konferences mērķis ir iepazīstināt dalībniekus ar aktuālo informāciju par izglītības kvalitātes jautājumiem un analizēt faktorus, kuri ietekmē vispārējās izglītības kvalitāti, izvērtējot 2019./2020. mācību gada akreditācijas rezultātus. Kvalitātes dienesta pārstāvji konferences laikā sniegs ieskatu izglītības kvalitātes vērtēšanas aktualitātēs, tostarp izvērtējot attālināto mācību īstenošanas procesu. Tāpat tiks pārrunāta izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un ieviešanas gaita. Konferencē attālināti pulcēsies vispārējās izglītības iestāžu vadītāji, pašvaldību izglītības pārvalžu vadītāji un akreditācijas eksperti. Aicināti piedalīties arī citi izglītības jomas eksperti un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
Kvalitātes dienests jau vairāk nekā desmit gadus seko līdzi vispārējās izglītības kvalitātei Latvijā, akreditācijas procesā veicot izglītības kvalitātes novērtēšanu noteiktos kritērijos. Šajā laika posmā arvien pilnveidota izglītības kvalitātes novērtēšanas metodika, kritēriji un principi. Pēdējā gada laikā veikti normatīvā regulējuma grozījumi, iekļaujot akreditāciju vienotajā izglītības kvalitātes monitoringā un pielāgojot izglītības kvalitātes novērtēšanu jaunajam izglītības saturam. Īpašs izaicinājums ir akreditācijas procesa organizēšana attālināto mācību laikā, gūstot atziņas gan par attālināto mācību kvalitāti, gan nepieciešamību un iespējām pilnveidot pašu akreditācijas procesu.
Tiešsaistes konferenci atklās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, Izglītības likuma grozījumus izglītības kvalitātes jautājumos prezentēs Latvijas Republikas Saeimas deputāts, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens, savukārt centra “Dardedze” psiholoģe Laima Madžule runās par problēmsituācijām pedagogu un bērnu komunikācijā, bet Latvijas Universitātes profesore, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela – par tādu aktuālu tēmu kā pedagoģiski digitālā kompetence (konferences pilnā dienaskārtība atrodama pielikumā).
Konference vienlaikus tiek īstenota kā kursu “Izglītības iestādes darbības tiesiskie pamati”, “Pašvaldību funkcijas un darbība” un “Akreditācijas ekspertu profesionālā pilnveide” daļa, un to finansē Izglītības un zinātnes ministrija.
Aicinām pieteikties dalībai konferencē, izmantojot pieteikšanās saiti: https://forms.gle/m13h5LTNCxJh7zKU7. Piesakoties ir iespēja uzreiz arī uzdot interesējošos jautājumus konferences dalībniekiem.
Jautājumus pēc konferences iespēja sūtīt uz e-pasta adresi: prese@ikvd.gov.lv.
Konference tiek īstenota sadarbībā ar Eiropas Sociālā fonda projektu Nr. 8.3.6.2/17/I/001 “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana”.
Latvijas Universitātes izglītības zinātnes doktoranti un profesore Zanda Rubene veic pētījumu, kura mērķis ir noskaidrot pedagoģijas studentu uzņēmējspēju un tās pilnveides metodiku attālinātā mācību procesā.
Projekta ietvaros 15. un 16. oktobrī Rīgā notika darbseminārs, kura laikā Kembridžas Universitātes Vērtēšanas centra (Cambridge Assessment International Education) ekspertu vadībā tālākai pilnveidei izveidots vispārējās izglītības vērtēšanas sistēmas kartējums. Pasākumā vienkopus tikās pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Skola2030, Valsts izglītības satura centra un Izglītības kvalitātes valsts dienesta.
Darbseminārā dalībnieki analizēja Latvijas vispārējās izglītības vērtēšanas sistēmu, izglītības kvalitāti ietekmējošos faktorus, kā arī guva ieskatu citu valstu pieredzē. Tāpat institūciju pārstāvji pievērsās tādām tēmām kā vērtēšanas instrumentu mērķi un to izmantošana atbilstoši mācību saturam un klašu grupām. Tika apzināti arī praktiskie ierobežojumi vērtēšanas sistēmas kartējuma izveidē.
Lasīt vairāk IZM vietnē
Projekta ietvaros Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2020. gada 6. novembrim veic sadarbības partnera atlasi pētījuma “Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca” izstrādei. Pētījuma ietvaros līdz 2022. gada novembrim paredzēts izstrādāt izglītības terminu skaidrojošo tiešsaistes vārdnīcu latviešu valodā ar terminu ekvivalentiem angļu, vācu, franču un krievu valodā. Vārdnīca sniegs ieguldījumu izglītības terminoloģijas attīstībā, izglītības terminu kvalitatīvā lietojumā un vienotas izpratnes veidošanā.
Autors: Ļ.Šakirova
Šobrīd izstrādāti rīku prototipi skolu tīkla efektivitātes analīzei, absolventu monitoringam, analīzei par skolotāja profesijas attīstību, analīzei par atbalstu mācību turpināšanai un vispārējam pārskatam par izglītību. Paredzams, ka šie un turpmāk veidotie datu analīzes modeļi sniegs būtisku informāciju ne vien izglītības politikas plānotājiem valsts līmenī, bet arī pašvaldībām, skolām, vecākiem, skolēniem un pētniekiem.
Šobrīd izstrādāti rīku prototipi skolu tīkla efektivitātes analīzei, absolventu monitoringam, analīzei par skolotāja profesijas attīstību, analīzei par atbalstu mācību turpināšanai un vispārējam pārskatam par izglītību. Paredzams, ka šie un turpmāk veidotie datu analīzes modeļi sniegs būtisku informāciju ne vien izglītības politikas plānotājiem valsts līmenī, bet arī pašvaldībām, skolām, vecākiem, skolēniem un pētniekiem. Piemēram, skolēniem un vecākiem precīzāka informācija sniegs iespēju pieņemt izsvērtākus lēmumus par izglītības iestādes un programmas izvēli. Savukārt izglītības iestādēm tā būs iespēja vērtēt veiktos ieguldījumus un attīstības perspektīvas.
Latvijā jau pašlaik pastāv vairāki izglītības kvalitātes monitoringa procesi, to skaitā valsts pārbaudes darbu rezultātu uzskaites sistēma, izglītības iestāžu akreditācija, starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu īstenošana, izglītības statistikas datu uzskaite Valsts izglītības informācijas sistēmā. Tomēr vienota sistēma sniegs iespēju analizēt dažādu procesu rezultātu kopsakarības, novērtēt to ietekmi, veidot pierādījumos balstītu izglītības politiku un īstenot nepieciešamās atbalsta programmas, kā arī kopumā nodrošinās datos pamatotu lēmumu pieņemšanu un rīcību visos izglītības līmeņos.
Latvijā līdz 2023. gada beigām īstenos Starptautisko pilsoniskās izglītības pētījumu (IEA International Civic and Citizenship Education Study, IEA ICCS 2022). To paredz noslēgtais sadarbības līgums starp Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas Universitāti. Pētījums notiek Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.6.2/17/I/001 “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana” ietvaros.
Projektā ietvaros turpinās darbs pie izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveides un īstenošanas. Paredzams, ka sistēma sniegs būtisku informāciju ne vien izglītības politikas plānotājiem valsts līmenī, bet arī pašvaldībām, skolām, vecākiem un skolēniem. Monitoringa sistēma izglītības kvalitāti aplūkos plašākā kontekstā, pievēršoties tādiem aspektiem kā kvalitatīvas mācības, iekļaujoša vide, laba pārvaldība un atbilstība mērķiem. Precīzāka informācija skolēniem un viņu vecākiem ļaus pieņemt motivētus lēmumus par izglītības iestādes un programmas izvēli. Vienlaikus izglītības iestādēm tā būs iespēja vērtēt veiktos ieguldījumus un attīstības perspektīvas.
Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar sadarbības partneriem turpina sagatavot rādītāju aprakstus un pilnveidot prototipu vizualizācijas, lai ierobežotā apjomā tās būtu pieejamas jau šoruden. Tāpat šogad plānots monitoringa rīku prototipus sasaistīt ar Valsts izglītības informācijas sistēmu. Tiek izstrādāta arī risku identificēšanas sistēma, lai uz izmaiņām izglītības kvalitātē varētu reaģēt nekavējoties, negaidot kārtējo skolas vai izglītības programmas akreditāciju.
Latvijā jau pašlaik pastāv vairāki izglītības kvalitātes monitoringa procesi, to skaitā valsts pārbaudes darbu rezultātu uzskaites sistēma, izglītības iestāžu akreditācija, pedagogu profesionālās darbības vērtēšana, starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu īstenošana, izglītības statistikas datu uzskaite Valsts izglītības informācijas sistēmā. Tomēr vienota sistēma ļaus analizēt dažādu procesu rezultātu kopsakarības, novērtēt to ietekmi un veidot pierādījumos balstītu izglītības politiku visos izglītības līmeņos, kā arī īstenot nepieciešamās atbalsta programmas.
Projekta ietvaros ir uzsākts pētījums par augstākajā izglītībā studējošo kompetenču novērtējumu un to attīstības dinamiku studiju periodā. Pētījuma ietvaros tiks pētītas studējošo caurviju kompetences. To vidū ir pētniecības un inovāciju, uzņēmējspējas, digitālās un globālās, kā arī pilsoniskās kompetences. Gūtie rezultāti palīdzēs vairot izpratni par studējošo sasniegumiem un sniegs pārskatu par izglītības piedāvājuma kvalitāti.
>> Lasīt vairāk IZM vietnē
Izglītības un zinātnes ministrijas vietnē, sadaļā "Sabiedrības līdzdalība" sabiedriskajai apspriešanai nodots informatīvais ziņojums "Par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidi".
>> Lasīt vairāk IZM vietnē
Projektā ietvaros turpinās darbs pie izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas un monitoringa rīku apraksta izstrādes vispārējā, profesionālā un augstākā izglītībā. Notiek projektā piesaistīto “SIA “Civitta Latvija”, UAB “Civitta” un Tventes Universitāte” ekspertu pamatziņojuma (“Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas apraksts un monitoringa rīku apraksts”) izvērtēšana, precizēšana un komentēšana, kā arī notiek diskusijas par izglītības kvalitātes indikatoriem.
Tāpat turpinās diskusijas ar partneriem par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas pilnveidošanu un tās korelāciju ar citiem aktuālajiem procesiem (jaunā izglītības satura ieviešana, akreditācijas sistēmas pilnveide, jauno pedagogu sagatavošana u.c.).
Projekta ietvaros uzsākts darbs pie izglītības kvalitātes monitoringa rīku prototipu (datu analīzes modelis) izstrādes.
Izglītības zinātnes ministrijas un UNESCO rīkotajā diskusijā izglītības nozares eksperti, izglītības pētnieki, IZM pārstāvji un sadarbības partneri sprieda par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidi. IZM sadarbības partnera - konsultāciju uzņēmuma “Civitta” pārstāvji tikšanās laikā prezentēja izglītības kvalitātes monitoringa rīka prototipa demo versiju, kuru plānots ieviest interneta vidē.
>> Lasīt vairāk
Projekta ietvaros 14. un 15.janvārī notika diskusija par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstību, kurā Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji un ministrijas sadarbības partneri, izglītības darbinieki un pētnieki, kā arī pārstāvis no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sprieda, kā veidot tādu monitoringa sistēmu, lai izglītības iestādes to varētu izmantot savu sniegumu uzlabošanai un izvirzīto mērķu sasniegšanas novērtēšanai.
>> Lasīt vairāk