2025./2026. mācību gada 9. klases un vispārējās vidējās izglītības valsts pārbaudes darbu rezultātu statistikas pārskatā apkopoti dati par 47 647 pamatizglītības un 74 646 vispārējās vidējās izglītības centralizēto eksāmenu darbiem, sniedzot priekštatu par skolēnu snieguma tendencēm valsts, pašvaldības un skolas līmenī.
Publicētie dati sniedz informāciju par vidējo vērtējumu katrā centralizētajā eksāmenā, kārtotāju skaitu izglītības iestādē un to kārtotāju skaitu, kuri izglītības iestādē sasnieguši attiecīgo procentu intervālu. Savukārt valsts pārbaudes darbu statistikas katalogā atrodamas histogrammas, kas sniedz salīdzinošo informāciju par rezultātiem eksāmenu daļās, kā arī citu apkopotu salīdzinošo informāciju.
VIAA uzsver, ka visas vidējās vērtības tiek rēķinātas no skolēnu snieguma valsts pārbaudes darbos. Aicinām ņemt vērā, ka arī valsts un pašvaldības vidējās vērtības rēķināmas, ņemot vērā skolēnu (nevis skolu) iegūtās vidējās vērtības pārbaudes darbos, jo, aprēķinot vidējo vērtību no iepriekš iegūtas vidējās vērtības, tiek iegūti nekorekti rezultāti. Analizējot vidējos vērtējumus, noteikti jāņem vērā arī eksāmena kārtotāju skaits, jo ne visus eksāmenus ir kārtojuši visi skolēni, kas šo kursu ir apguvuši, īpaši tas attiecas uz eksāmeniem, kuri piedāvāti vismaz divos līmeņos, kā arī eksāmeniem, kuros ir neliels kārtotāju skaits (zem tūkstoša).
Valsts pārbaudes darbi norit atbilstoši valsts pamatizglītības standartā un valsts vidējās izglītības standartā noteiktajām prasībām (Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr. 747 un Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumi Nr. 416).
2025./2026. mācību gadā pamatizglītībā bija jākārto divi centralizētie eksāmeni (latviešu valodā un matemātikā), savukārt atestātu par vispārējo vidējo izglītību varēja iegūt, nokārtojot centralizēto eksāmenu matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā (pēc izvēles) vismaz optimālajā līmenī (vai matemātikā – vismaz vispārīgajā līmenī profesionālās izglītības iestādēs), vienu centralizēto eksāmenu dabaszinātņu mācību priekšmetos (bioloģijā, ķīmijā, fizikā vismaz optimālajā līmenī vai dabaszinībās – vismaz vispārīgajā līmenī), kā arī vienu augstākā līmeņa centralizēto eksāmenu.
Dabaszinātņu jomas eksāmenu varēja nekārtot izglītojamie, kuri iepriekšējos gados bija piedalījušies dabaszinātņu jomas monitoringa darbā, savukārt optimālā līmeņa eksāmenu varēja nekārtot izglītojamie, kuri kārtoja augstākā līmeņa eksāmenu.
2025./2026. mācību gadā pamatizglītības centralizētajos eksāmenos minimālais sasniedzamais vērtējuma slieksnis bija 15 %, vidējā izglītībā – 20 %.
Centralizēto eksāmenu procentu aprēķina skaidrojums
Katrā eksāmenā un tā daļā ir noteikts maksimālo punktu skaits, savukārt kopvērtējums procentos tiek izlikts, ņemot vērā katrā daļā iegūtu punktu skaitu. Procenti eksāmena darba vērtējumos netiek matemātiski noapaļoti, tie izteikti veselos skaitļos.
Piemēram, latviešu valodas 9. klases centralizētajā eksāmenā maksimālais iegūstamais punktus skaits bija 100. Ja skolēns 1. daļā ieguvis 28 no 50 punktiem , 2. daļā – 21 no 30 punktiem, 3. daļā – 19 no 20 punktiem, tad kopā ieguvis 68 no 100 punktiem jeb 68%.
Uz sertifikāta attēlots vērtējums tikai procentos – 1. daļā – 56%, 2. daļā – 70%, 3. daļā – 95 %, kopvērtējumā – 68 %.
No šīm vērtībām, kuras ieguvis katrs skolēns, tiek aprēķināts skolas vidējais un valsts vidējais vērtējums.
Kopējā statistika