20. oktobrī Cēsu 2. pamatskolā Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar Cēsu novada Izglītības pārvaldi organizēja reģionālo tīklošanās semināru “Skolotājs, kurš maina mācīšanos”, pulcējot dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu pedagogus un izglītības jomas speciālistus. Semināra uzmanības centrā bija efektīva mācību stunda, tās plānošana, īstenošana un analīze, meklējot praktiskus risinājumus kvalitatīvāka mācību procesa nodrošināšanai.
Semināra dalībnieki piedalījās modelētu mācību stundu analīzē un tematiskajās darbnīcās, iepazina kolēģu pieredzi, izmēģināja dažādas mācību metodes un pārrunāja to izmantošanas iespējas ikdienas darbā. Būtiska pasākuma daļa bija arī profesionālā tīklošanās, kas sniedza iespēju apmainīties ar idejām, veidot jaunus kontaktus un stiprināt sadarbību starp pedagogiem un izglītības jomas speciālistiem.
Modelēta mācību stunda, iespēja piedzīvot, analizēt un pilnveidot
Semināra pirmajā darbnīcu sesijā dalībnieki piedalījās modelētās mācību stundās ģeogrāfijā, fizikā, dizainā un tehnoloģijās, bioloģijā un dabaszinībās. Iejūtoties skolēnu lomā, pedagogi varēja praktiski piedzīvot mācību procesu, bet pēc stundām kopīgi analizēja izmantotās metodes, mācību aktivitātes un to nozīmi skolēnu mācīšanās veicināšanā. Šāda pieeja ļāva ne tikai izvērtēt dažādus mācību stundas elementus, bet arī apspriest, kā tos pielāgot savam mācību priekšmetam un skolēnu vajadzībām. Stundas analīze rosināja pievērst uzmanību sasniedzamajam rezultātam, skolēnu iesaistei un mācību darbību savstarpējai saskaņotībai.
Raunas pamatskolas direktors Edgars Plētiens uzsver, ka skolotāju profesionālajā pilnveidē īpaši nozīmīga ir iespēja ne tikai iepazīt jaunas metodes, bet arī pašiem piedzīvot to izmantošanu praksē: “Šī semināra vērtība bija skolotāju kopīga mācīšanās un iespēja pašiem piedzīvot modelētu mācību stundu. Tiekoties ar kolēģiem, kuri strādā ar līdzīgu saturu un jautājumiem, varam dalīties pieredzē un kopīgi veidot dziļāku izpratni par mācīšanu. Savukārt modelētā stundā iespējams pieredzēt metodes darbībā, ieraudzīt, kā skolotājs plāno un vada mācību procesu, un pēc tam pārrunāt viņa izvēļu pamatojumu. Tieši praktiskā pieredze un kopīga tās analīze palīdz skolotājiem saprast, kā īstenot mācīšanos iedziļinoties savās stundās”.
Praktiskas idejas mācību procesa pilnveidei
Otrajā darbnīcu sesijā pedagogi varēja izvēlēties savām profesionālajām interesēm atbilstošu tematisko darbnīcu. Tajās tika aplūkotas tādas tēmas kā skolēnu motivācijas veicināšana, sasniedzamā rezultāta formulēšana, mācību diferencēšana un mākslīgā intelekta rīku izmantošana mācību procesā. Dalībnieki iepazina arī modelēšanas iespējas bioloģijā, ekosistēmu izzināšanu dabaszinībās, digitālo tehnoloģiju izmantošanu datorikā, ķīmijas mācību resursus un radošu risinājumu izstrādi dizainā un tehnoloģijās. Darbnīcās pedagogi ne tikai iepazinās ar konkrētām metodēm un rīkiem, bet arī praktiski tos izmēģināja, analizēja mācību situācijas un meklēja iespējas iegūtās idejas izmantot savā darbā. Šāda pieredze palīdz sasaistīt profesionālo pilnveidi ar ikdienas pedagoģisko praksi, izvērtējot, kā mērķtiecīgi plānot mācību procesu un veicināt skolēnu aktīvu iesaisti un izpratnes veidošanos.
Sadarbība, pamats ilgtspējīgai pedagogu profesionālajai pilnveidei
Līdztekus praktiskajam darbam seminārā nozīmīga loma bija pedagogu savstarpējai sadarbībai. Tikšanās sniedza iespēju iepazīt citu skolu pieredzi, diskutēt par mācību procesa izaicinājumiem un pārrunāt risinājumus, kas palīdz veidot skolēniem jēgpilnu un iesaistošu mācību pieredzi. Pedagogu profesionālā pilnveide neaprobežojas tikai ar jaunu metožu apguvi, būtiska ir arī iespēja reflektēt savu darbu, izvērtēt ierasto praksi un iedvesmoties kolēģu pieredzē. Daloties idejās un kopīgi analizējot mācību procesu, skolotāji un izglītības jomas speciālisti stiprina izpratni par efektīvas mācību stundas priekšnoteikumiem un iespējām pilnveidot savu pedagoģisko darbību.
VIAA valsts metodiķe ķīmijā Liene Zeile norāda, ka mērķtiecīgs atbalsts pedagogiem un dažādu izglītības jomas speciālistu sadarbība ir būtiski priekšnoteikumi izglītības kvalitātes pilnveidei: “Izglītības kvalitātes pamatā ir mērķēts atbalsts katram skolotājam. Tādēļ mūsu projekta ietvaros aktīvi strādājam pie ilgtspējīgas pedagogu atbalsta sistēmas izveides. Seminārā vienkopus pulcējās valsts un pašvaldību metodiķi kopā ar skolotājiem, lai praktiskā sinerģijā virzītos uz kopīgiem mērķiem. Redzot, kā stiprinās savstarpējā uzticēšanās un sadarbība, ir pārliecība, kopā mēs radīsim visefektīvākos ceļus visas izglītības sistēmas pilnveidei”.
Semināra noslēgumā dalībnieki apkopoja būtiskākās atziņas un izvērtēja, kā iegūtās zināšanas un pieredzi izmantot turpmākajā darbā. Kopīgā refleksija palīdzēja pievērst uzmanību nākamajiem soļiem, lai seminārā gūtā pieredze kļūtu par daļu no ikdienas mācību procesa pilnveides.
Reģionālais tīklošanās seminārs “Skolotājs, kurš maina mācīšanos” turpina 2025. gadā Daugavpilī aizsākto profesionālās sadarbības un pieredzes apmaiņas tradīciju. Šādas tikšanās veicina pedagogu profesionālo izaugsmi, sekmē sadarbību starp skolām un pašvaldībām un sniedz iespēju kopīgi meklēt risinājumus kvalitatīvas mācīšanās nodrošināšanai.
Atskats uz reģionālo semināru VIAA Flickr kontā.
Semināru organizēja VIAA ESF+ projektā “Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas izveide” sadarbībā ar Cēsu novada Izglītības pārvaldi.
