Eiropas izglītības sistēmu un politikas informācijas tīkla Eurydice publicētajā ziņojumā “Skolotāja profesija Eiropā: darba gaitu uzsākšana, izaugsme un atbalsts” apkopota informācija par dažādu skolotāja profesijas aspektu analīzi, kas dod iespēju izglītības politikas veidotājiem izmantot to, lai pēc iespējas efektīvāk atbalstītu skolotājus, veicinātu viņu profesionalitāti un celtu profesijas prestižu.
Ziņojums ietver salīdzinošu pārskatu par valstu politiku skolotāju karjeras jomā visā Eiropā un apskata dažādus skolotāja profesijai svarīgus jautājumus, piemēram, kādi ir mūsdienu izaicinājumi skolotāju profesijā un kā izglītības sistēmas Eiropā to risina. Ziņojums sniedz informāciju kā Eiropas valstīs var iegūt skolotāja kvalifikāciju un kādi atbalsta pasākumi ir pieejami kvalificētam skolotājam, kā arī, kādas karjeras iespējas ir skolotājiem dažādās valstīs. Ziņojumā analizētas šādas galvenās tēmas:
- plānošana un galvenie izaicinājumi skolotāju piedāvājumā un pieprasījumā;
- skolotāja karjeras uzsākšana un skolotāju mobilitāte;
- skolotāju profesionālā pilnveide un atbalsts;
- karjeras attīstība;
- skolotāju novērtēšana.
Eurydice ziņojumā konstatēts, ka skolotāju piedāvājumu un pieprasījumu pārsvarā ietekmē skolotāju novecošanās un nepietiekams atsevišķu mācību priekšmetu skolotāju daudzums. Ar nepietiekamu skolotāju skaitu atsevišķos mācību priekšmetos sastopas puse no Eiropas valstīm, to skaitā arī Latvija. Tomēr, ne visas valstis īsteno pasākumus, lai piesaistītu studentus pedagoģisko studiju programmās.
Bulgārija, Itālija, Igaunija, Latvija, Lietuva un Vācija ir valstis, kurās ir visvairāk skolotāju vecumā virs 50 gadiem. Latvijā to ir 45%. Pedagogu vecumā virs 60 gadiem visvairāk ir Itālijā un Igaunijā. Ziņojumā Latvija, Lietuva, Nīderlande un Apvienotā Karaliste ir minētas kā valstis, kurās organizētas arī alternatīvas pieejas skolotāja profesijai, ļaujot gados jauniem speciālistiem strādāt skolotāja profesijā un paralēli apgūt nepieciešamās zināšanas pedagoģijā.
26 izglītības sistēmās Eiropā skolotāju darbā ievadīšanas posms ir obligāts. Lai gan Latvijā nepastāv darbā ievadīšanas posms skolotājiem, tomēr mentoru atbalsts jauniem skolotājiem ir izplatīta un ieteicama prakse. 21 izglītības sistēmā Eiropā skolotāju profesionālā pilnveide ir noteikta kā obligāta, bet deviņās no tām profesionālā pilnveide ir arī profesionālās izaugsmes nosacījums, kas, piemēram, Īrijā, Francijā un Latvijā saistīta arī ar speciālu kvalitātes piemaksu. Skolotāju vērtēšana pastāv lielākajā daļā Eiropas valstu, arī Latvijā, taču mazāk kā pusē no šīm valstīm pastāv šo vērtēšanas sistēmu funkcionēšanas monitorings vai uzraudzība.
Ziņojumā konstatēts, ka strādājošiem skolotājiem ļoti reti ir nodrošināti karjeras atbalsta pasākumi profesijā. Tikai Francijā, Ungārijā un Austrijā skolotājiem piedāvā karjeras atbalsta pasākumus, piemēram, tiešsaistē vai intervijās klātienē ar speciāliem skolotāju karjeras konsultantiem. Tālāka izpēte būtu nepieciešama vai tomēr citās valstīs skolotāji saņem karjeras atbalstu, piemēram, no skolas vadības, skolotāju vērtētājiem vai arodbiedrībām.
Ziņojumā analizēta skolotāja profesija sākot no sākumskolas līdz vidējās izglītības skolotājam valsts un pašvaldību finansētās skolās. Datu atsauces gads ir 2016./2017. mācību gads, bet ziņojumā iekļautie Eurostat dati attiecas uz 2015. gadu. Ziņojums apskata situāciju 28 ES dalībvalstīs, kā arī Albānijā, Bosnijā un Hercegovinā, Šveicē, Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Islandē, Lihtenšteinā, Melnkalnē, Norvēģijā, Serbijā un Turcijā, kopumā aptverot 43 izglītības sistēmas.
Ar ziņojumu varat iepazīties un to lejupielādēt mājaslapas sadaļā Eurydice » Eurydice publikācijas.