Aktualizēts mācību priekšmeta “Mūzika” 1.-9. klasei programmas paraugs, lai stiprinātu kolektīvās dziedāšanas nozīmi pamatizglītībā un veicinātu skolēnu aktīvu līdzdalību Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā. Izmaiņu mērķis ir radīt vairāk iespēju praktiskai muzicēšanai, kopīgai dziedāšanai un mūzikas pieredzes padziļināšanai, vienlaikus stiprinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas pārmantojamību.
Kolektīvās dziedāšanas stiprināšana skolā pašlaik ir viena no Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm, jo tā veicina ne tikai skolēnu muzikālo prasmju attīstību, bet arī piederības izjūtu savai valstij un tautai, sadarbības prasmes un kopības apziņu. Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēja ir cieši saistīta ar bērnu un jauniešu iespējām jau skolas laikā piedzīvot kopīgu dziedāšanu kā nozīmīgu kultūras dzīves un sabiedrības saliedētības daļu.
Valsts metodiķe mūzikā Ilze Vilde stāsta: "Lai pilnveidotu mūzikas mācību programmas saturu, tika aptaujāti mūzikas skolotāji, lai noskaidrotu, kas izdodas un kas neizdodas īstenot mūzikas stundās. Rezultātā tika konstatēts, ka, lai mācītos iedziļinoties un vairāk būtu laika kolektīvai muzicēšanai, nepieciešams mazināt tematu skaitu. Tāpēc, aktualizējot mācību priekšmeta “Mūzika” programmas paraugu, 4.-9. klasēs tika samazināts teorētiskā satura īpatsvars, lai mācību procesā vairāk laika atvēlētu kolektīvajai dziedāšanai un muzicēšanai. Tas skolotājiem dod iespēju pievērsties satura padziļinātākai apguvei, pilnveidot skolēnu klausīšanās pieredzi un mērķtiecīgi attīstīt muzicēšanas prasmes. Kolektīvā dziedāšana mūzikas stundās palīdz skolēniem attīstīt muzikalitāti, pilnveidot dziedātprasmi, izkopt klausīšanās kultūru un mācīties sadarboties. Dziedot kopā un analizējot mūziku, skolēni iepazīst un izprot Latvijas kultūras mantojumu, tostarp Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku nozīmi, kā arī piedzīvo kopīgas muzikālās darbības radīto piederības un vienotības izjūtu.”
Mūzikas programmas parauga autore, Rīgas 6. vidusskolas mūzikas skolotāja Inta Godiņa stāsta: “Esam pieraduši domāt, ka esam dziedātāju tauta, taču realitātē esam kaut kur pazaudējušies. Ir retas tās ģimenes, kurās dzied vakaros šūpuļdziesmas vai kopā mājās ģimenē muzicē, tāpēc skolai un mūzikas stundām ir vēl jo būtiskāka nozīme. Mūzikas stundām ir jākalpo tam, lai bērni dziedātu koros, spēlētu orķestros. Pašam muzicēšanas procesam ir jānostājas centrā, jo tikai tā mūzika sniedz bērna attīstībai to, kas ir svarīgs katram cilvēkam. Mūzika, muzicēšana (dziedot, spēlējot) ir tā, kas attīsta bērna smadzeņu darbību, uzmanību, koordināciju, koncentrēšanās spējas, prasmi klausīties un sadzirdēt, prognozēt nākamos soļus, paust savas emocijas, sadarboties, būt savstarpējā harmonijā un vēl, un vēl. To visu var iegūt tie, kuri mācās muzicēt un tas dzīvē noder jebkuras profesijas cilvēkam. Katrs bērns var iemācīties dziedāt, spēlēt, izjust un piedzīvot muzicēšanas un kolektīvās dziedāšanas brīnumu. Taču - dziedāt ir jāmāca! Ir jāmāca, ko nozīmē ieklausīties, uzmanīties, sākt reizē, beigt reizē, dziedāt unisonā vai daudzbalsīgi! Ir jāmāca intonēt atsevišķas skaņas, melodiju, intervālus un akordus! Mums nevar būt koru, ja nezinām, kā skan mažors vai minors, ja neprotam nodziedāt kanonu u.c.! Veidi un metodes kā mācīt dziedāt var būt ļoti dažādas, bet rezultātā skolēniem ir jāattīsta prasmi klausīties un dziedāt, prasmi paust savas emocijas mūzikā, kas kopumā nodrošina bērna pilnvērtīgāku attīstību.”
Mūzikas programmas parauga autore, Rīgas 6. vidusskolas mūzikas skolotāja Agnese Fjodorova stāsta: “Mūzikas izglītības kvalitāti nosaka ne tikai apgūto teorētisko zināšanu apjoms, bet arī iespēja skolēniem pašiem muzicēt, dziedāt un piedzīvot mūzikas radīšanu. Ar latviešu tautasdziesmu dziedāšanu, tautas mūzikas instrumentu apguvi, rotaļām un dejām mūzikas stundās iepazīst Latvijas kultūras mantojumu. Praktiska muzicēšana palīdz attīstīt prasmes, kuras nozīmīgas arī ārpus mūzikas stundām - sadarbību, pacietību, atbildību un cieņu pret citiem. Tā ir būtiska skolēna personības attīstības un Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas daļa.“
Mūzikas programmas parauga autore, mūzikas mācību metodiķe Irēna Nelsone stāsta: 7.-9. klašu posma mācību saturā ir piedāvājums skolēniem pakāpeniski iepazīt mūzikas kultūras vēsturisko attīstību, taču svarīgākais – to aplūkot nevis kā muzeja eksponātu, bet paraudzīties kā uz dzīvu mūzikas kultūras parādību, ko varam sastapt arī mūsdienās. Piemēram, kā gregoriskais korālis ir iemiesojies mūsdienu populārās mūzikas parādībās; kā bruņinieka cēlās uzvedības manieres varam izmantot skolēnu saskarsmes izpausmēs; kā ikviens skolēns var radīt savu skaņdarbu, sacerēt dziesmu, līdzīgi, kā to darījis Mocarts, Šopēns, Dārziņš u.c. Satura apguves procesā nepārtraukti metam “tiltiņu” starp – toreiz un tagad. Mācību saturā galvenais ir mūzika – dziesmas, skaņdarbi, nevis komponistu biogrāfijas un skaņdarbu saraksti. Vārdnīcas nav domātas pārbaudes darbiem, bet tās ir kā paskaidrojums labākai teksta izpratnei utml. Mūzikas valodas izpētes procesam jānotiek interaktīvā darbībā: dziedot komponistu sacerētās dziesmas, izpildot ritma partitūras, spēlējot kādu skaņdarbu ar Orfa instrumentāriju, klausoties un salīdzinot skaņdarbos mūzikas izteiksmes līdzekļus, sacerot, improvizējot. Mācību saturā ir iekļautas gan latviešu, gan citu tautu tautasdziesmas, dažādu komponistu oriģināldziesmas, tradicionālo un populāro dziesmu piemēri.
Paredzēts pilnveidot metodiskos resursus un profesionālās pilnveides iespējas, lai nodrošinātu mūzikas skolotājiem nepieciešamo atbalstu programmas īstenošanā.
Aktualizētais programmas paraugs būs pieejams mācību plānošanas e-vidē MAPE. Skolotājiem būs pieejama arī aktuālā informācija Mūzikas skolotāju digitālajā istabā, kā arī tiks organizēti tiešsaistes semināri un darbsemināri. Papildus paredzēts izstrādāt profesionālās pilnveides programmas, pievēršoties kolektīvās dziedāšanas mācīšanas paņēmieniem un kolektīvās muzicēšanas metodēm.
Projekta ietvaros īstenotās aktivitātes veicina mūzikas mācību satura kvalitatīvu īstenošanu un stiprina skolotāju profesionālo atbalstu, radot skolēniem plašākas iespējas praktiski muzicēt, attīstīt muzikālās prasmes un izprast Latvijas kultūras tradīciju nozīmi. Tādējādi tiek veidots pamats gan skolēnu muzikālajai izaugsmei, gan Latvijas kultūras mantojuma pārmantošanai nākamajās paaudzēs.
Noderīga informācija mūzikas skolotājiem
- Mūzikas mācību priekšmeta programmas paraugs 1.–9. klasei: mape.gov.lv
- Seminārs mūzikas skolotājiem un pašvaldību metodiķiem par mācību priekšmeta Mūzika 1.-9. klasei programmas parauga aktualizāciju kolektīvās dziedāšanas nozīmes stiprināšanu: Semināra ieraksts
Aicinām mūzikas skolotājus pievienoties Mūzikas skolotāju digitālajai istabai mācīšanās platformā skolo.lv, kur pieejama aktuālā informācija par projektu, metodiskā atbalsta iespējām un mūzikas mācību satura īstenošanu.
Aktualizētais mācību priekšmeta “Mūzika” 1.-9. klasei programmas paraugs izstrādāts VIAA ESF+ projektā “Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas izveide” sadarbībā ar Latvijas vispārējās izglītības mūzikas skolotāju asociāciju. Īpašs paldies par iesaisti valdes priekšsēdētājai Rūtai Kanterukai.
