2025. gada 8. un 9. oktobrī Siguldā pulcējās Nordplus programmas komitejas pārstāvji no visām dalībvalstīm, lai pārrunātu programmas attīstības virzienus, stratēģiskos jautājumus un aktualitātes. Sanāksmē piedalījās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pārstāvji no visām Nordplus dalībvalstīm. Latviju tajā pārstāv Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Šī gada sanāksmē tika apspriesti vairāki nozīmīgi jautājumi, tostarp apstiprināti programmas darbības virzieni 2026.–2027. gadam, izvērtēti 2024. gada darbības rezultāti, kā arī pārrunātas aktualitātes programmas administrēšanā.
Dalībnieki secināja, ka līdzšinējais darbības virziens, kas apvieno pamatprasmju, uzņēmējdarbības un STEM prasmju, kā arī valodu zināšanu pilnveidi, ir aktuāls un vērtīgs, šogad piesaistot lielu projektu iesniedzēju interesi — visās apakšprogrammās tika iesniegti 235 ar šo darbības virzienu saistīti pieteikumi, no kuriem 122 saņēma finansējumu.
Sanāksmē tika apspriests arī Nordplus programmas vidusposma novērtējums, kas veidos pamatu tās nākamajam posmam, sākot ar 2028. gadu. Novērtējuma mērķis ir izvērtēt līdzšinējos rezultātus un noteikt turpmākos attīstības virzienus, lai programma arī turpmāk efektīvi stiprinātu izglītības un sadarbības saites Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs.
Anita Vahere-Abražune, IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības jautājumos: “Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbībai izglītības jomā ir sena tradīcija. Tā vienmēr ir bijusi iespēja kopīgi attīstīt kvalitatīvu, iekļaujošu un uz nākotni vērstu izglītību. Nordplus programma apliecina, ka, stiprinot cilvēkkapitālu, veicinot inovācijas un sociālo kohēziju, mūsu valstis kopā veido konkurētspējīgu, ilgtspējīgu un saliedētu reģionu.”
Sanāksmes dalībnieki tikās arī Nordplus Siguldas Valsts ģimnāzijas (SVĢ) skolēniem un projekta vadītājiem, kuri pastāstīja par īstenoto Jauniešu apakšprogrammas projektu “Mindful Hikers”. Projektā skolēni no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Norvēģijas iepazīstas ar iesaistīto valstu kultūras un jauniešu aktīvā dzīvesveida tradīcijām, kopēji īstenojot dažādas praktiskas aktivitātes. SVĢ ir ievērojama pieredze Nordplus projektu īstenošanā. Prezentācijas laikā skolēni arī apliecināja starptautisko projektu pozitīvo ietekmi uz redzesloka paplašināšanu un mācību motivācijas veicināšanu.
Nordplus programma, tās vadība un administrācija
Nordplus ir Ziemeļvalstu Ministru padomes izveidota programma, kuras projekti vērsti uz sadarbības stiprināšanu starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, pilnveidojot iesaistīto valstu izglītības sistēmas un ieviešot tajās jauninājumus. Nordplus programma atbalsta projektus, kas veicina zināšanu ieguvi, apmaiņu un sadarbības tīklu veidošanu.
Nordplus programmas komiteja ir programmas koordinējošā institūcija, kuras sanāksmes rotācijas kārtībā notiek visās Nordplus dalībvalstīs. Nordplus komiteja lemj par programmas finansējuma sadalījumu, apstiprina projektu konkursa rezultātus un rūpējas par programmas kopējo attīstību. Komiteju veido pārstāvji no Ziemeļvalstu Ministru padomes un Nordplus dalībvalstu atbildīgajām iestādēm, tās sastāvā ir 16 amatpersonas no visām programmas dalībvalstīm.
Nākamā Nordplus komitejas sanāksme paredzēta 2026. gada aprīlī.