2026. gada 7. jūlijā Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) īstenotā Šveices-Latvijas sadarbības programmas projekta “Nozarē balstītas profesionālās izglītības attīstība” ietvaros norisinājās darbnīca “Nozares eksaminācijas centra aprobācija: norises process un pilnveide”. Tajā tika izvērtēta pirmā Nozares eksaminācijas centra (NEC) pieejas aprobācija profesionālajā kvalifikācijā “Lauksaimniecības mehanizācijas tehniķis”, kā arī pārrunāti šī modeļa turpmākie pilnveides virzieni.
Darbnīcu atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktors Ingus Zitmanis, Zemkopības ministrijas (ZM) Stratēģijas, zināšanu un klimata departamenta direktors Jānis Šnakšis, kā arī VIAA Izglītības satura departamenta Šveices programmas nodaļas vadītāja Elīna Kokina.
NEC pieeja paredz tiešu nozares ekspertu iesaisti eksāmena organizēšanā un audzēkņu vērtēšanā. Tās galvenais mērķis ir nodrošināt objektīvu un vienotu profesionālās kvalifikācijas novērtējumu visās profesionālās izglītības iestādēs.
“Ar Šveices–Latvijas sadarbības programmas projektu galvenā atbildība par eksaminācijas procesa organizēšanu un satura izstrādi tiek nodota nozarēm. Pirmā NEC pieejas aprobācija palīdz mums izvērtēt sistēmu no malas un noteikt, kas tajā ir jāpilnveido,” uzsvēra Ingus Zitmanis.
NEC aprobācijas pieredze un secinājumi
Pirmajā daļā dalībnieki iepazinās ar NEC norisi un tās rezultātiem. Ar faktiem un eksaminējamo aptaujas rezultātiem klātesošos iepazīstināja Elīna Kokina. Savu skatījumu par NEC modeļa pilotēšanu lauksaimniecības nozarē pauda Sarmīte Stūriška un Andrejs Vītoliņš no Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP).
“NEC pieejā ir standartizēts un caurskatāms vērtēšanas process, kas balstīts darba vides prasībās un nodrošina līdzvērtīgus apstākļus katram audzēknim. Tas palīdz objektīvi izvērtēt, cik kvalitatīvi jaunieši ir apguvuši izglītības saturu,” skaidroja Elīna Kokina.
“Nozare ieguva iespēju sekot līdzi eksāmena kvalitātei, tostarp vērtēšanas objektivitātei un pārliecināties par vienādas pieejas nodrošināšanu visiem audzēkņiem,” vēstīja Sarmīte Stūriška, piebilstot, ka nozarei ir svarīgi pārliecināties, vai jaunie darbinieki spēj kvalitatīvi pildīt savus darba pienākumus, tāpēc eksaminācijas process ir veids, kā noteikt, ko jaunietis patiešām prot.
Ar vērtētāju perspektīvu klātesošos iepazīstināja profesionālās kvalifikācijas eksāmena (PKE) komisijas priekšsēdētājs Uldis Eiduks, savukārt Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma direktore Dace Ševčuka dalījās profesionālās izglītības iestādes pieredzē par pirmo NEC norisi.
Darbs grupās
Darbnīcas otrajā daļā dalībnieki strādāja grupās, pārrunājot NEC modeļa un profesionālās kvalifikācijas eksāmena (PKE) organizēšanas procesa izaicinājumus un priekšlikumus to risināšanai. Grupu darba rezultāti tika prezentēti un pārrunāti kopīgā diskusijā.
Nozares pārstāvji vienprātīgi vienojās par NEC pieejas turpmāku attīstību, minot vairākas tās stiprās puses: nodrošina vienotu vērtēšanas pieeju un objektīvu vērtēšanas procesu kvalifikācijām visā Latvijā, ļauj vērtēt prasmes atbilstoši darba tirgus prasībām, veido tiešu saikni ar darba tirgu un nozares ekspertu iesaisti.
Noslēgumā Jānis Gaigals atgādināja, ka Nozares eksaminācijas centri ir paredzēti Profesionālās izglītības likumā jau sākotnējā tā redakcijā 1999. gadā. Tā ir bijusi iespēja tām nozarēm, kuras to vēlas un spēj.
Laika gaitā vairākkārt ir mēģināts izstrādāt šādu Eksaminācijas centru darbības modeli, taču tikai tagad Šveices programmas ietvaros ir veikta aprobācija divās nozarēs un rezultāti vieš cerību. Iegūtie pārbaudījumu dati dod nozarei objektīvu informāciju par profesijas apguves rezultātiem dažādās izglītības iestādēs un dod iespēju visām iesaistītajām pusēm izdarīt nepieciešamos secinājumus.
J. Gaigals uzsvēra, ka nākamais un vissvarīgākais uzdevums ir vienoties ar IZM par modeļa ilgtspēju, lai tas varētu tikt veiksmīgi integrēts profesionālās izglītības sistēmā ilgtermiņā.
Par Projektu
Projekts “Nozarē balstītas profesionālās izglītības attīstība” tiek īstenots Šveices un Latvijas sadarbības programmas ietvaros. Programmas apsaimniekotājs ir Izglītības un zinātnes ministrija, projekta īstenotājs ir Valsts izglītības attīstības aģentūra. Programma tiek īstenota ar Šveices valdības atbalstu.