Šī gada 20. augustā Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) ESF+ projektā “Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas izveide” organizēja semināru izglītības iestāžu direktoru vietniekiem audzināšanas darbā. Pasākumā piedalījās teju 200 izglītības vadības profesionāļu no visas Latvijas, aktualizējot audzināšanas darba nozīmi skolēnu izaugsmē, labbūtībā un piederības sajūtas veidošanā.
Seminārā uzmanība tika pievērsta audzināšanas darba kvalitātei, plānošanai un profesionālajam atbalstam, akcentējot nepieciešamību pāriet no atsevišķu pasākumu organizēšanas uz mērķtiecīgu un datos balstītu darbu, kas atbild uz konkrētām skolēnu vajadzībām. Īpaši izcelta bija skolēnu labbūtība, piederība skolai, pilsoniskā līdzdalība, drošība un veselība.
Par aktualitātēm un metodiskā atbalsta iespējām stāstīja VIAA speciālistes Inga Krišāne, Diāna Briede un Liene Trūpa. Savā pieredzē dalījās Ogres Kalna pamatskolas direktores vietniece audzināšanas un ārpusklases darbā Zane Mundure. Par veselības un vardarbības prevencijas resursiem informēja Slimību profilakses un kontroles centra speciāliste Anda Jakuša, savukārt par cilvēcīgu vērtību nozīmi un preventīvā darba aktualitāti domāt rosināja centra “Marta” pārstāve Madara Kanasta-Ieviņa.
Seminārā tika uzsvērts, ka audzināšanas darba prioritātēm jābūt konkrētām, skolēniem nozīmīgām, īstenojamām un izmērāmām. Būtiskākais nav noorganizēto pasākumu skaits, bet gan tas, kas pēc paveiktā ir mainījies skolēna pieredzē un skolas vidē.
Projekta ietvaros 2026.–2028. gadā plānots izstrādāt metodiskā atbalsta materiālus skolu vadības komandām un klašu audzinātājiem par pašizziņu un izaugsmi, drošību un veselību, piederību un pilsonisko līdzdalību, atbildīgu uzvedību un saskarsmi, karjeru un ilgtspēju.
“Taču aiz plāniem un metodiskajiem materiāliem vienmēr ir cilvēks - skolēns, skolotājs un skolas vadītājs. Audzināšanas darbs sākas ar spēju pamanīt, uzklausīt un būt līdzās. Dažkārt viena saruna, iedrošinājums vai sajūta, ka skolēns skolā ir piederīgs, var būt nozīmīgāka par desmit labi noorganizētiem pasākumiem,” seminārā uzsvēra tā dalībnieki.
Kvalitatīvs audzināšanas darbs sākas ar jautājumu - ko mēs vēlamies mainīt skolēna pieredzē un kā mēs zināsim, ka mums tas ir izdevies? Kopīga atbildība, profesionāla sadarbība un cilvēcīga attieksme veido skolu, kurā audzināšana nav atsevišķu aktivitāšu kopums, bet gan dzīva skolas kultūras daļa un būtiska izglītības kvalitātes sastāvdaļa.
Aicinām noskatīties semināra ierakstu, lai uzzinātu vairāk par audzināšanas darba plānošanu, profesionālā atbalsta iespējām un praktiskiem risinājumiem skolēnu labbūtības un piederības veicināšanai - Seminārs direktoru vietniekiem audzināšanas jautājumos.
Seminārus rīko Valsts izglītības attīstības aģentūra īstenotā ESF+ projektā “Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas izveide”.
