Digitālie risinājumi izglītībā kopā ar Nordplus

2020. gadā CLIL mācību centrs Latvijā ierosināja sadarbību ar izglītības iestādēm no Lietuvas, Igaunijas un Norvēģijas, lai iepazītos ar citu valstu pieredzi tehnoloģiju izmantošanā mācību procesā un kopīgi Nordplus Junior programmā radītu projektu “Digital Creative Education”. Projekta īstenotāji tic, ka izglītība palīdz cilvēkiem saprast pasauli, sadarboties, radīt jaunas idejas.

Izstrādājot projektu 2020. gada sākumā, negaidīti iestājās Covid-19 pandēmija, taču tā veicināja ātrāku skolu digitalizāciju un mācības tiešsaistē. Projektā bija plānotas pedagogu mobilitātes, profesionālās pilnveides kursi, dalīšanās pieredzē par tehnoloģiju pielietojumu mācību stundās dažādās valstīs.

Projekta ideja un iesaistītie

Projektā galvenā ideja bija radīt efektīvus digitālus rīkus, ko lietderīgi izmantotu skolotāji, lai viņiem rastos vairāk laika radošai sadarbībai ar skolēniem, tiktu nodrošināta diferencēta pieeja mācību procesā un sniegts atbalsts gan talantīgajiem skolēniem, gan arī tiem, kuriem ir grūtības mācību procesā. Projektā piedalījās organizācijas no četrām valstīm, tostarp vidusskola, speciālā skola, alternatīvā Montessori privātskola un divi interešu izglītības centri. Projektā iesaistījās vairāki partneri - CLIL mācību centrs (Latvija), Siauliai Sanatorine School (Šauļi, Lietuva), Norlights Montessori School (Norvēģija), Illuka School (Igaunija), interešu izglītības centrs "Edukateka" (Klaipēda, Lietuva) un Vilnius Municipality’s Grigiškės Šviesos Gymnasium (Viļņa, Lietuva).

Pandēmijas dēļ nācās mainīt projekta formātu, kas atklāja jaunus horizontus tehnoloģiju izmantošanai skolās. Projekta dalībnieki piedalījās “digitālajās mobilitātēs”, kas ļāva iesaistīt pieredzes apmaiņā vairākus pedagogus un veidot sapratni par to, kā efektīvāk sadarboties un atspoguļot skolu pieredzi jaunā formātā, veidojot videoierakstus, digitālos vides modeļus, iesaistot arī skolēnus tiešsaistes prezentāciju vadīšanā, kā arī organizējot meistarklases MS Teams un Zoom vidē.

Pakāpeniski soļi pretī digitālākai pieejai

Izmantojot Zoom platformu, 2020. gada novembrī notika projekta pirmā “digitālā mobilitāte”, kuras laikā tika apmeklēti projekta partneri - Šauļu sanatorijas skola. “Mēs piedalījāmies virtuālajā ekskursijā pa skolu, uzzinājām par tās vadības struktūru, mācību programmām, pedagoģisko procesu, metodēm un formām, kas ļauj skolēniem ar funkcionālajiem traucējumiem veiksmīgi apgūt programmu, kā arī iepazīt Šauļu sanatorijas skolas pieredzi digitālo rīku izmantošanā, it īpaši starpbrīžu laikā. Skola izmanto interaktīvo grīdu Active Floor, kas paredzēta tam, lai mācībās iekļautu kustības un rotaļas, kas ir ļoti būtisks nosacījums skolēniem ar mugurkaula problēmām,” stāsta CLIL mācību centra metodiķe un projekta īstenotāja Veronika Skripačova.

2021. gada februārī kolēģi no “Edukateka” izglītības centra organizēja starptautisko tiešsaistes konferenci “Dzīvā skola: telpa, radīt, augt, būt”, kurā projekta dalībnieki dalījās pieredzē par starptautiskās sadarbības organizēšanu virtuālajā vidē.

Projekta laikā pedagogi strādāja savās skolās un aktualizēja ar tehnoloģijām saistītās tēmas, kā arī iesaistīja skolotājus apmācībās, tādejādi attīstot viņu digitālās prasmes un nodrošinot jaunu digitālo rīku izmantošanas aprobāciju savās iestādēs. Projekta dalībnieki regulāri tikās tiešsaistē, lai dalītos pieredzē par paveikto darbu. Projekta dalībnieki arī gatavoja rakstus un prezentācijas par efektīviem digitālajiem rīkiem, kas ir atspoguļoti projekta mājaslapā.

Kiberlabklājība, atgriezeniskā saite un Igaunijas izglītības sistēma

Projekta otrajā gadā skolēni un skolotāji saņēma izsmeļošu informāciju par mūsdienās aktuālu tēmu - kiberlabklājību (cyber wellbeing). Šo tēmu apsprieda partnerskolās, kā arī semināros par skolēnu un pedagogu emocionālā atbalsta iespējām, strādājot attālināti. Pasākumos lektori bija no Norlights Montessori skolas un Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas.

Digitālajā mobilitātē uz Illuka skolu (Igaunija) skolēni organizēja darba sesijas par atgriezeniskās saites sniegšanas būtību mācību procesā, dalījās pieredzē par digitālo rīku Flipgrid, Mote un Mentimeter izmantošanu skolā, kas nodrošina kvalitatīvu un laicīgu atgriezenisko saiti. Projekta dalībniekiem bija iespēja arī iepazīties ar Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvi Maije Kitsingu (Maie Kitsing), kas pastāstīja Igaunijas veiksmes stāstu par efektīvas izglītības sistēmas izveidi valstī.

Mobilitāte klātienē un starptautiskā konference par digitālajiem risinājumiem

2022. gada maijā projekta partneriem bija iespēja pirmo reizi satikties klātienē Viļņā, Grigiškes “Sviesos” ģimnāzijā. V. Skripačova stāsta: “Partnerskolas vienojās mobilitātē iesaistīt arī skolēnus, jo visi bija noilgojušies pēc sadarbības klātienē, tāpēc rīkoja dažādas izglītojošas un kultūras aktivitātes - STEAM darbnīcas, programmēšanas mācības par Grīnvaldes kauju, robotikas darbnīcas. Protams, tika vadītas un vērotas mācību stundas, apmeklēta un iepazīta Viļņa un Traķi, kā arī Aukštaitijas reģiona tradīcijas, piedaloties interaktīvā izlaušanās spēlē.”

Projekta partneri guva tik daudz noderīgu atziņu, ka nolēma dalīties pieredzē un iedvesmot citu skolu skolotājus. Mūsdienu skolā pedagogi izmanto digitālos rīkus, lai veicinātu vienaudžu sadarbību, mācību motivāciju, neatkarību, pašvadītu mācīšanos un radošo domāšanu. “Katra skola ir unikāla, un pedagogu radošumam nav robežu, tāpēc 2022. gada 25. oktobrī uzaicinājām izglītības nozares darbiniekus piedalīties starptautiskajā konferencē “Digitālie risinājumi izglītībā skolēnu nākotnei”. Latvijas pedagogi un uzaicinātie lektori no Zviedrijas, Igaunijas, Norvēģijas un Lietuvas dalījās praktiskā pieredzē par tehnoloģiju izmantošanas iespējām, lai palīdzētu skolēniem dzīvot digitālajā pasaulē,” atklāj V. Skripačova. Konferencē piedalījās vairāk nekā 80 dalībnieki no 17 Latvijas skolām un pieci no ārzemju skolām.

Konferences mērķis bija iedrošināt pedagogus izmantot IKT rīkus ikdienas darbā. Lektori organizēja praktiskus seminārus par digitālo rīku izmantošanu, 21. gadsimta kompetenču, radošuma, problēmu risināšanas, kritiskās domāšanas, sadarbības, komunikācijas, digitālās pratības attīstību. Lektori demonstrēja, kā IKT rīkus var izmantot dažādu mācību priekšmetu stundās, integrētās CLIL mācību stundās un projektu darbā. Runātāji aptvēra dažādus izglītības kontekstus – kā izmantot tehnoloģijas vispārējā izglītībā, darbā ar talantīgajiem skolēniem un darbā ar skolēniem, kuriem ir grūtības mācībās vai pastāv īpašas vajadzības, kā arī ārpusskolas vai alternatīvajā izglītībā.

Konferencē dalībnieki runāja par uzņēmējdarbības prasmju mācīšanu digitālajā pasaulē, būtiskām digitālām prasmēm, kas jāapgūst skolā, tehnoloģijām Montessori skolās, IKT rīkiem iekļaujošajā izglītībā. Rīta sesijās bija nodrošināts tulkojums latviešu un angļu valodā, kas palīdzēja ikvienam dalībniekam dziļāk saprast sesiju saturu.

Pēcpusdienas laikā notika praktiskās darbnīcas latviešu un angļu valodā par tādiem digitālajiem rīkiem kā Blooket, Pixton, kā arī darbnīca par Micro:Bit komplektu izmantošanu programmēšanas prasmju apguvei, IKT rīkiem satura un valodas integrētas apguves stundās un auto modeļu izmantošanu fizikas stundās.

Konferenci noslēdza vieslektors Mārtiņš Gulbis ar prezentāciju un interaktīvo priekšnesumu par tēmu “Brīdis, kas ietekmē uz mūžu”. Konference tapa pateicoties ilgstošai pedagogu sadarbībai vietējā un starptautiskā mērogā, Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas atbalstam un Nordplus Junior programmas finansiālajam ieguldījumam.

CLIL mācību centrs metodiķe un projekta īstenotāja Veronika Skripačova stāsta: “Pateicamies visiem projekta partneriem un konferences dalībniekiem! Pedagoģiskās pieredzes apmaiņa bija viens no galvenajiem projekta mērķiem. Mūsdienās ir svarīgi būt digitāli prasmīgam, taču svarīgākais ir attīstīt izpratni par kultūru un izglītību. Nordplus programma palīdz veidot vienotu pasauli un popularizēt labas idejas. Pateicamies par iespēju un esam gatavi strādāt pie jaunu projektu īstenošanas kopā ar Nordplus arī turpmāk. Pievienojieties mums!”