Ar Atveseļošanas fonda investīciju atbalstu 4,2 miljonu eiro apmērā līdz 2026. gada 30. jūnijam plānots sagatavot 1 000 jaunu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistus, no kuriem vismaz 30% būs sievietes – veicinot dzimumu līdzsvaru un iekļaujošu attīstību. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie noteikumu grozījumi, kas šodien, 2025. gada 20.maijā, apstiprināti valdībā.
Atveseļošanas fonda investīcijas ļaus realizēt jaunas, elastīgas mācību pieejas ieviešanu – pašvadītas mācības IKT jomā, kas sniedz iespēju cilvēkiem apgūt augsta līmeņa darba tirgum vajadzīgās digitālās prasmes ārpus formālās izglītības sistēmas. Tā ir iespēja ātrāk, praktiskāk un mērķtiecīgāk sagatavot IKT speciālistus ciešā sadarbībā ar nozari.
Paredzēts, ka mācības tiks īstenota kā daļa no individuālo mācību kontu sistēmas – stars.gov.lv, kuras aprobācija patlaban notiek citas Atveseļošanas fonda investīcijas – Individuālo mācību kontu pieejas attīstība ietvaros, nodrošinot valsts mēroga platformu pieaugušo izglītībai. Šāds risinājums samazinās administratīvo slogu un stiprinās vienotu pieeju pieaugušo izglītības atbalsta īstenošanai, jo pašvadītas IKT speciālistu mācības būs viena no pieaugušo izglītības programmām, kas tiek piedāvātas platformā stars.gov.lv.
Šī pieeja ir īpaši nozīmīga mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas veido vairāk nekā 94% no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem. Viņiem nepieciešami darbinieki, kuri praktiski spēj ieviest konkrētus digitālus risinājumus, ne vienmēr ar formālu kvalifikāciju, bet ar reālām, praktiskām zināšanām, spējām un prasmēm.
Šāda mācību pieeja izglītojamajiem sniedz vairākas priekšrocības, ļaujot izvēlēties individuālu mācību tempu un elastību – katrs var mācīties savā ritmā, pielāgojot procesu savām iespējām, dzīves situācijai un pieejamajam laikam. Pieeja sniedz iespējas arī mācību personalizēšanai - iespēja izvēlēties tieši tās tēmas, kas ir aktuālas profesionālajai izaugsmei vai uzņēmējdarbībai. Mācību saturs veidots sadarbībā ar darba devējiem, risinot konkrētus nozares uzdevumus, veidojot reālu sasaisti ar nozari. Tāpat, apgūtās prasmes var tikt atzītas profesionālās kvalifikācijas vai turpmākās izglītības kontekstā, nodrošinot prasmju atzīšanu.
Līdzīgi pašvadīto mācību modeli jau veiksmīgi ieviesušas vairākas Eiropas valstis, piemēram, Somijā, Igaunijā, Nīderlandē, kā arī Francijā.
Valdībā apstiprinātie noteikumu grozījumi “Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 23. jūlija noteikumos Nr. 506 “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma 2.3. reformu un investīciju virziena “Digitālā transformācija” 2.3.1.r. reformas “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītības atbalstam” 2.3.1.4.i. investīcijas “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" īstenošanas noteikumi “ pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē.
