Ķīmijas students, kurš uzsāka savas doktorantūras studijas Latvijas Universitātē, turpina studijas doktorantūras programmā École Polytechnique Fédérale de Lausanne (EPFL) universitātē Šveicē, pateicoties Šveices valdības izcilības stipendijai, kuru saņem nu jau otro gadu pēc kārtas.
Mārtiņš stāsta: "Es uzsāku savas doktorantūras studijas Latvijas Universitātē un pirmā semestra sākumā noskaidroju, ka pastāv iespēja pieteikties stipendijai, kas man ļautu gadu uzturēties un nodarboties ar zinātni kādā no Šveices augstskolām ar noteikumu, ka ir profesors, kurš ir gatavs mani tur uzņemt. Profesora atrašana manā gadījumā bija vienkārša. Es zināju, pie kā vēlos braukt, un manam darba vadītājam šis profesors bija pazīstams, tamdēļ es nodibināju kontaktu ar viņu un ar viņa palīdzību uzrakstīju darba plānu, kurš tika iesniegts stipendijas izsniegšanas komisijai kopā ar citiem nepieciešamajiem papīriem. Vēlāk, satiekot citus stipendiātus, es noskaidroju, ka profesora atrašana ne visiem ir bijusi viegla. Piemēram, stipendiāts no Krievijas bija rakstījis apmēram 50 profesoriem, līdz viens no viņiem bija gatavs viņu uzņemt. Pēc pirmo četru mēnešu pavadīšanas EPFL es sapratu, ka vēlos šeit palikt, un ar mana profesora piekrišanu un rekomendāciju pieteicos doktorantūras studijām EPFL. Mani pieņēma, un reizē tika pagarināta arī mana stipendija, kura sākotnēji bija paredzēta tikai vienam gadam, bet, man kļūstot par Šveices universitātes studentu, varēja tikt pagarināta līdz trim.
Kā plānot izmaksas, dzīvojot Šveicē?
Lozanna ir vidēji dārga pilsēta Šveicē un ar stipendiju pilnīgi pietiek, lai segtu uzturēšanās izdevumus un arī atļautos aizbraukt paceļot atvaļinājumā. Ēdienu ir daudz izdevīgāk taisīt pašam mājās. Pārtikas produktu cenas ir apmēram divreiz dārgākas nekā Latvijā, augļi un gaļa ir visdārgākie produkti. Ja ir vēlme ēst ārpus mājām, tad universitātes teritorijā tas maksās apmēram 10 Šveices frankus, ārpus tās būs jāizdod 15-20 Šveices franki. Ir jāpierod pie tā, ka lielākā daļa veikalu veras ciet septiņos un ir ciet svētdienās, tamdēļ ir jāplāno savi iepirkumi, lai nenonāktu situācijā, kad mājās nav ko ēst, bet ārpus mājām viss ir jau ciet.
Stipendija tiek izmaksāta katru mēnesi bez jebkādas aizķeršanās, bet ir vēlams iekrāt zināmu naudas summu pirms atbraukšanas, jo pirmā stipendija tiks izmaksāta tikai vairākas nedēļas pēc darba uzsākšanas. Par iemeslu tam kalpo tas, ka stipendiju pārskaita tikai uz Šveicē balstītu kontu. Lai iegūtu Šveicē balstītu kontu ir vispirms jāatbrauc uz Šveici, jāpiereģistrējas uzturēšanās atļaujai, tad ar uzturēšanās atļaujas kopiju jādodas uz vienu no Šveices bankām un tad jāgaida, līdz tiks apstiprināts pieteikums uz kontu un nosūtītas konta detaļas. Kad tās ir dabūtas, tad savs konta numurs ir jānosūta stipendijas komisijai, un no tā brīža paies apmēram 2 nedēļas, līdz pirmā stipendija tiks ieskaitīta kontā. Jārēķinās arī, ka par dzīves vietu depozītam un iemaksai par pirmo mēnesi ir jābūt samaksātam jau pirms dzīvošanas uzsākšanas. Par istabu studentu viesnīcā ar dalītu virtuvi es maksāju 530 Šveices frankus mēnesī +1200 Šveices franku drošības depozītu, un tam klāt vēl ir jāpieskaita sākotnējie dzīvošanas izdevumi, kas nozīmēja vairāk nekā 2 tūkstošus, lai sāktu šeit dzīvot.
Šveiciešu mentalitāte līdzīga mūsu ziemeļnieciskajai
Uzturoties Šveicē, diezgan ātri var pamanīt, ka cilvēkiem ir cits dzīves stils, nekā pierasts Latvijā, un daļēji to noteikti var izskaidrot ar augstāku pārticības līmeni. Algas ir augstas pat vienkāršo darbu veicējiem, un ikviens strādājošais var atļauties ceļot un pavadīt laiku ārpus mājām/pilsētas/valsts. Ko lielākā daļa arī aktīvi dara, un ceļošana ir viens no hobijiem, kas ir ļoti raksturīgs šeit esošajiem. Vilcienu transports Šveices teritorijā ir ļoti labs, tamdēļ, pienākot nedēļas nogalei, ir raksturīgi, ka liela daļa no iedzīvotājiem dodas pavadīt laiku uz kalniem ārpus pilsētas. Šveices kalni un daba ir ļoti skaista, it īpaši, ja dzīvo pie Ženēvas ezera, kuram otrā pusē slejas Alpi. Ļoti tuvu ir Francija, Itālija un Vācija, un ir populāri doties iepirkties uz kādu no šīm valstīm un pie viena pavadīt vismaz nedēļas nogali kādā no tām.
Šveicieši ir nosvērti un pieklājīgi ļaudis, kuru mentalitāte ir savā ziņā līdzīga mūsu ziemeļvalstu kaimiņiem. Viņiem patīk miers un klusums, un tas visdrīzāk tiks uzsvērts arī ievācoties jaunajā dzīves vietā, jo pēc desmitiem drīkst izsaukt policiju, ja kāds traucē naktsmieram, un tas tiek regulāri izmantots, tamdēļ ir ieteicams ballītes pa nakti rīkot ārpus mājām. Šveicieši ir punktuāli, tamdēļ vēlams nekavēt tikšanās, pat ja tās ir tikai desmit minūtes. Toties vienmēr var rēķināties saņemt šo punktualitāti pretī un, ja kāds Šveices uzņēmums vai indivīds ir teicies izpildīt darbu līdz konkrētam brīdim, tad tas arī visdrīzāk tā notiks. To visu sakot gan ir jāņem vērā, ka Šveice ir multikulturāla valsts, kas pulcējusi tikpat lielā mērā cilvēkus no citām valstīm kā vietējos, tamdēļ šeit var sastapt visdažādāko ādas krāsu, mentalitāšu un uzskatu cilvēkus.
Šveicē vienlaicīgi sadzīvo trīs lielas valodas – vācu, franču un itāļu, un visas tās tiek vienlīdz respektētas un sadzīvo ļoti draudzīgi kopā. Ir arī neliels skaits iedzīvotāju, kas runā retoromāņu valodā, kas ir ceturtā oficiālā valsts valoda.
Šveicē cilvēki domā ‘zaļi’
Šveice ir ļoti “zaļa” valsts, kur daudz uzmanības velta vides tīrībai un piesārņojuma novēršanai. Atkritumu šķirošana ir obligāta, un rūpnīcām un laboratorijām ir jāievēro ļoti stingri drošības noteikumi, kurus šeit nopietni kontrolē. Mašīnām jāatbilst Šveices standartiem, tamdēļ gaiss pat pilsētā ir svaigs, jo ir mazāk kaitīgo sadegšanas blakusproduktu.
Pavadītais laiks šeit ir bijis ļoti noderīgs un izglītojošs priekš manis. Gan dažādu kultūru iepazīšana, gan plašās iespējas, kas man ir pavērušās zinātniskajā sfērā, mani motivē turpināt uzsākto. Daba ir ļoti skaista, cilvēki patīkami un universitātes labas, tamdēļ iesaku izmantot iespēju pieteikties stipendijai, tas noteikti ir tā vērts."
