Jau pēc pirmās Budapeštas vizītes 2014. gadā Zane saprata, ka kaut kas viņu saista ar šo neparasto zemi, kultūru un valodu. Pieteikšanās Ungārijas valdības stipendijai vasaras ungāru valodas kursiem bijis viens no jaunietes labākajiem lēmumiem.
Par savu pieredzi ungāru valodas kursos Budapeštā 2015. gada vasarā stāsta Ungārijas valdības stipendiāte Zane Fromane:
“Biju iepriekš dzirdējusi, ka ungāru valoda ir viena no sarežģītākajām valodām pasaulē, bet manu interesi par šo valsti tas nemazināja. Rīgas Stradiņa universitātes absolventu asociācija bija publicējusi Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) ziņojumu, ka Ungārijas valdība izsludina pieteikšanos stipendijām. Ilgi nedomājot, izlēmu pieteikties stipendijai „Ungāru valoda un kultūra” vasaras universitātē Balassi institūtā, Budapeštā. Saņemot apstiprinājumu par iegūto stipendiju, sāku pašmācības ceļā pētīt un apgūt pamatfrāzes ungāru valodā. Jau no paša sākuma sapratu, ka viegli nebūs ar šo valodu, bet man vienmēr ir patikuši izaicinājumi!
Budapeštā ierados dažas dienas ātrāk. Atkal šī pilsēta pārsteidza ar savu īpašo auru. Balassi insitūtā bija jāierodas dienu pirms kursu uzsākšanas, lai iekārtotos kopmītnēs un saņemtu visu nepieciešamo informāciju par sadzīviskām lietām. Jau pirmais kontakts ar Balassi institūta darbiniekiem radīja pozitīvu iespaidu un lielas cerības par gaidāmajiem kursiem.
Kopmītnes istabiņā dzīvojām kopā trīs meitenes. Interesanti, cik rūpīgi kursu organizatori bija izvēlējušies istabas biedrus. Es dzīvoju kopā ar meitenēm no Lietuvas un Somijas. Meitene no Somijas bija apguvusi baltu valodas un varēja brīvi sarunāties lietuviešu valodā un nedaudz runāja arī latviešu valodā.
Kursi sākās ar atklāšanas ceromoniju, kurā visus informēja par institūta darbību, izglītības iespējām, kā arī par kārtību kādā notiks mācības. Tā kā man nebija ungāru valodas priekšzināšanas, biju iesācēju grupā. Kopumā bija divas iesācēju grupas, katrā pa 12 studentiem, pārējās piecas grupas bija sadalītas atbilstoši zināšanu līmenim.
Mēneša laikā mums bija trīs valodas pasniedzējas. Ar pirmo pasniedzēju ļoti straujā tempā apguvām gramatikas pamatus. Pasniedzēja izmantoja jautājumu uzdošanas mācību metodi, pielietojot ikdienā noderīgus jautājumus, apguvām gramatikas pamatus. Nodarbībās daudz stāstīja par ungāru kultūru, nacionālo virtuvi, vēsturi, kā arī atklāja veidus, kā vislabāk iepazīt pilsētu. Lai gan pirmā pasniedzēja visus iepriecināja, ka neuzdos mājas darbus, tomēr katru dienu pēc nodarbībām atkārtojām apgūto vielu, jo nākošā dienā nodarbību pasniedzēja iesāka ar jautājumiem par iepriekšējo vielu.
Ar mani grupā mācījās studenti no Meksikas, Brazīlijas, Indonēzijas, Turcijas, Slovākijas, Vācijas, Lietuvas un Latvijas. Visi grupas biedri bija izglītoti jaunieši, kuri studē visdažādākajās bakalaura un maģistrantūras studiju programmās - ekonomikas un vadības zinātni, drošību un aizsardzību, starptautiskās attiecības, diplomātiju, pedagoģiju, medicīnu. Tomēr mūs visus vienoja ungāru valoda un vēlme iepazīt ungāru kultūru.
Katru dienu pēc nodarbībām tika organizētas kopīgas lekcijas visam kursam, kuras vadīja institūta profesori, ekskursijas, ungāru kino pēcpusdienas vai muzeju apskate. Kopīgo lekciju temati bija ungāru kino, valoda, vēsture, 1956. gada revolūcija, mūzika, tautas dejas, literatūra un ungāru vīna kultūra. Pēc dzirdētā varēju secināt, ka ungāru nacionālā apziņa ir ļoti spēcīga, ungāri ir savas valsts patrioti un lepojas ar savu vēsturi un kultūru. Pat apmeklējot kādu vietējo restorānu varēja novērot, ka pavārs katrā ēdienā vienmēr centīsies ielikt nacionālās krāsas – sarkans (tomāts), balts (krējums), zaļš (gurķis). Tā nav nejaušība.
Otrās mācību nedēļas vidū notika pasniedzēju maiņa. Nākamā pasniedzēja mācību procesā vairāk pievērsās gramatikas uzdevumiem, kā arī uzdeva mājas darbus. Pasniedzēja ar studentiem sarunājās ungāru valodā. Lai gan bija pagājušas tikai divas mācību nedēļas, bet dažas frāzes un jautājumi jau bija saprotami. Turpmāko pusotru nedēļu nodarbību laikā koncentrējāmies uz rakstiskajiem gramatikas uzdevumiem, papildus lasot un tulkojot nelielus tekstus.
Pēdējā pasniedzēja koncentrējās uz runāšanas prasmju attīstīšanu. Jau pirmajā nodarbībā ar trešo pasniedzēju īsos teikumos katrs mēģinājām ungāru valodā pastāstīt par sevi, saviem hobijiem un nodarbošanos.
Valodas kursi noslēdzās ar rakstisko un mutisko eksāmenu. Ar grupas biedriem kopīgi gatavojāmies eksāmenam un nokārtojām to ar pozitīviem vērtējumiem.
Kursu organizatori regulāri rīkoja ekskursijas uz dažādām pilsētas daļām - operu, Terora muzeju, muzikālajām strūklakām, kruīzu pa Donavu, kā arī Nacionālās galerijas apmeklējumu. Tika organizētas divas ekskursijas ārpus Budapeštas – uz Balatona ezeru un Szentendre pilsētu. Kursu grafiks bija labi izstrādāts, nevienu brīdi nebija jādomā par to, ka būtu garlaicīgi.
Mācību procesu tik aizraujošu noteikti padarīja jauniepazītie studenti no visas pasaules. Tuvāks kontakts izveidojās starp grupas biedriem. Studentu starpā valdīja draudzīgas un intelektuālas sarunas. Visi viens otru pozitīvi uzlādēja.
Mēneša laikā es ne tikai iepazinu ungāru valodu un kultūru, bet arī uzlaboju savas angļu valodas zināšanas, jo studenti savā starpā sarunājās angļu valodā. Komunicējot iepazinu arī citu valstu kultūras, dzirdēju interesantus stāstus un piedzīvojumus, kā arī pati daudz stāstīju par Latviju. Varu droši apgalvot, ka esmu ieguvusi jaunus draugus no tālākām valstīm! Savas iegūtās zināšanas ungāru valodā es vēlētos attīstīt arī turpmāk, ja būs iespēja, pieteikšos arī kursiem nākamajā vasarā, noteikti jau ar labākām priekšzināšanām.
Šie vasaras kursi ir viena no labākajām pieredzēm manā dzīvē. Pēc vasaras kursiem, iepazīstot jaunas kultūras, es novēroju arī pozitīvas pārmaiņas savā personīgajā izaugsmē. Tā kā pirms šiem kursiem, nebiju izmantojusi iespējas mācīties ārzemēs, šī noteikti bija vērtīga pieredze, lai arī nākotnē mēģinātu pretendēt uz studiju iespējām ārpus Latvijas.
Paldies, par atbalstu un atbildēm uz visiem neskaidrajiem jautājumiem VIAA Starptautiskās sadarbības programmu nodaļas speciālistiem”.
Stāsta autors: Zane Fromane
