Pēc ekonomiskās krīzes izraisītās vairāku gadu stagnācijas vai pat ievērojamas samazināšanas, ko pieredzēja dažas valstis, lielākajā daļā Eiropas valstu skolotāju algas un piemaksas atkal sākušas pieaugt. Tas ir viens no galvenajiem secinājumiem jaunākajā ikgadējā Eurydice tīkla ziņojumā par skolotāju un skolu vadītāju algām un piemaksām.
Latvijā, līdzīgi kā vairumā Eiropas valstu, 2014./2015. mācību gadā oficiāli noteiktā skolotāju algas likme tika paaugstināta, tomēr tā joprojām ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā. Vēl zemākas skolotāju algas ir tikai Lietuvā, Bulgārijā un Rumānijā.
Lai salīdzinātu dažādu valstu izdevumus skolotāju atalgojumam, viens no visbiežāk izmantotajiem rādītājiem ir attiecība starp oficiāli noteikto minimālo vai maksimālo algas likmi un iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju (IKP), kas ir dzīves līmeņa indikators attiecīgajā valstī. Ziņojumā secināts, ka gandrīz visās valstīs, izņemot Vāciju, Spāniju, Kipru, Portugāli, Maķedoniju, Serbiju un Turciju, oficiāli noteiktā minimālā alga sākumskolas skolotājiem gadā ir zemāka nekā IKP uz vienu iedzīvotāju.
Zemākā proporcija starp minimālo algas likmi sākumskolā un IKP uz vienu iedzīvotāju ir Lietuvā (32%) un Rumānijā (41%), bet Vācija un Portugāle ir valstis ar visaugstāko oficiāli noteiktās minimālās algas likmi salīdzinot ar IKP uz vienu iedzīvotāju - attiecīgi 129% un 139%. Latvijā šis radītājs ir 42%. Līdzīga situācija Eiropas valstīs ir pamatizglītības otrajā posmā.
Skolu direktoru oficiāli noteiktās minimālās algas likmes lielākajā daļā valstu savukārt ir augstākas par IKP uz vienu iedzīvotāju, izņemot pamatskolas Bulgārijā, Čehijas Republikā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Austrijas mazajās skolās, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Lihtenšteinā. Septiņās Eiropas valstīs – Bulgārijā, Čehijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā – arī vidējās izglītības iestāžu direktoru oficiāli noteiktās minimālās algas likmes ir mazākas nekā IKP uz vienu iedzīvotāju.
Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, skolotāju algas joprojām ir „iesaldētas” sešās Eiropas valstīs – Grieķijā, Itālijā, Kiprā, Slovēnijā, Lietuvā un Lihtenšteinā. Tikai vienā Eiropas valstī – Serbijā - šajā mācību gadā skolotājiem algas ir samazinātas, tāpat kā citiem publiskā sektora darbiniekiem šajā valstī.
Papildus salīdzinošajai analīzei par skolotāju un skolu vadītāju algām un piemaksām Eiropā 2014./2015. mācību gadā, ziņojumā publicētas tabulas ar detalizētu informāciju par katru valsti, piemēram, par bruto algām gadā, no stāža atkarīgo algas kāpumu un dažādām piemaksām, piemēram, par virsstundu darbu un papildu pienākumiem.
Ziņojumā salīdzināta situācija visās ES dalībvalstīs, kā arī Bosnijā Hercegovinā, Islandē, Lihtenšteinā, Maķedonijā, Melnkalnē, Norvēģijā, Serbijā un Turcijā.
Pilns ziņojuma teksts pieejams Eiropas Komisijas mājaslapā.