Jaunumi Eurydice Aktualitātes
Eurydice  publicētais ziņojums parāda pēdējo gadu izmaiņas Eiropas augstākajā izglītībā

Tapis jauns Boloņas procesa īstenošanas ziņojums "Eiropas augstākās izglītības telpa 2018", kurā ir apkopota informācija par augstāko izglītību Eiropā un tās izmaiņām pēdējo gadu laikā, aptverot dažādus ar augstākās izglītības attīstību saistītos jautājumus.  

Tajā ir apskatīti galvenie jautājumi, kas ir EHEA (European Higher Education Area) pamatā - trīs ciklu grādu struktūras ieviešana, atzīšana un kvalitātes nodrošināšana, kā arī mācīšana un mācīšanās, sociālā iekļaušana un nodarbinātība.

Jau trešais Eiropas Komisijas finansētais Boloņas procesa ieviešanas ziņojums (pirmie divi publicēti 2012. un 2015. gadā) parāda izmaiņas, kas Eiropas augstākās izglītības telpā ir notikušas kopš 2015. gada. Ziņojums ietver septiņas nodaļas:

  • Eiropas augstākās izglītības telpas vispārējs raksturojums,
  • studijas un docēšana,
  • iegūtā izglītība un kvalifikācijas,
  • kvalitātes nodrošināšana un atzīšana,
  • augstākās izglītības pieejamība studentiem no dažādām sociālajām grupām,
  • studiju rezultāti un nodarbinātība,  
  • internacionalizācija un mobilitāte.

Ziņojums rāda, ka studentu skaita samazinājums Latvijā starp 2013. un 2015. gadu (apmēram 9%) vairs nav bijis tiks straujš kā starp 2010. un 2012. gadu, kad studentu skaits samazinājās par gandrīz 14%. Līdzīgi kā Latviju studentu skaita samazinājums ir skāris arī Igauniju, Poliju, Ungāriju, Slovākiju, Slovēniju un Armēniju.

Lielākajā daļā Eiropas augstākās izglītības telpas valstu akadēmisko personālu pamatā veido 35-49 gadu vecuma grupai piederīgie. Vecāka gadagājuma – 65 gadi un vairāk – akadēmiskā personāla daļa Eiropas valstīs ir salīdzinoši maza. Taču piecās valstīs – Itālijā, Bulgārijā, Slovākijā, Igaunijā un Latvijā – šī proporcija ir 10% un vairāk. Latvijā tā ir gandrīz 16%, un tas ir visvairāk no visām ziņojumā minētajām Eiropas augstākās izglītības telpas valstīm.

Latvija ir vienīgā no ziņojumā apskatītajām valstīm, kur sieviešu proporcija akadēmiskā personāla vidū 2016. gadā ir samazinājusies, salīdzinot ar 2000. gadu. Neskatoties uz 5,5% samazinājumu, Latvija joprojām ir to piecu valstu vidū, kurās sievietes ir puse un vairāk no visa akadēmiskā personāla. Pārējās četras valstis, kurās ir augsts sieviešu īpatsvars akadēmiskā personāla vidū, ir Somija, Lietuva, Rumānija un bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija.

Latvija ir to astoņu Eiropas valstu vidū, kurās publiskais finansējums augstākajā izglītībā no 2008. gada līdz 2014. gadam ir pastāvīgi audzis.

Kā allaž Boloņas procesa ieviešanas progresa ziņojumos, arī šajā ziņojumā liela uzmanība ir pievērsta augstākās izglītības sociālajai dimensijai. Konstatēts, ka gandrīz visās Eiropas augstākās izglītības telpas valstīs pilna laika studentiem ir pieejama universālā jeb sociālā (need-based) stipendija. Šāds atbalsts visiem studentiem nav pieejams tikai Islandē, Latvijā un Serbijā. Latvija, līdzās Islandei, Maltai, Gruzijai un Bosnijai-Hercegovinai, ir minēta kā valsts, kas veic vismazāk pasākumu, lai veicinātu potenciālo studentu iekļaušanu augstākās izglītības studijās no mazāk pārstāvētām vai maznodrošinātām iedzīvotāju grupām.

Latvijair trešā starp valstīm Eiropas augstākās izglītības telpā (uzreiz aiz Igaunijas un Bulgārijas), kur 2016. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir samazinājies to augstskolu absolventu skaits, kas strādā profesijās, kurās nav nepieciešama augstākā izglītība.

Analizējot iebraukušo un izbraukušo studentu līdzsvaru, konstatēts, ka Latvijā 2014./2015. akadēmiskajā gadā salīdzinājumā ar 2011./2012. akadēmisko gadu šī proporcija palielinājusies par labu iebraukušajiem studentiem no Eiropas augstākās izglītības telpas valstīm. Savukārt saistībā ar studentu mobilitāti ārpus Eiropas augstākās izglītības telpas, Latvija kopā ar Īriju un Kazahstānu ziņojumā minētas kā valstis ar sabalansētu iebraukušo un izbraukušo studentu proporciju.

Ziņojums sagatavots Eiropas augstākās izglītības ministru konferencei, kas norisinājās 24.-25. maijā Parīzē, tā sagatavošanā piedalījās Boloņas procesa starptautiskā vadības grupa, Eurostat, Eurostudent un Eurydice organizācijas.

Ar ziņojumu varat iepazīties un to lejupielādēt mājaslapas sadaļā Eurydice » Eurydice publikācijas