No 16. līdz 20. jūnijam Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātes Matemātikas un fizikas institūts organizēja starptautisku Matemātikas vasaras skolu, kas bija daļa no Nordplus projekta “Datos balstīta lēmumu pieņemšana: kā apstrādāt un interpretēt datus”. Vasaras skolā piedalījās studenti un pasniedzēji no piecām Baltijas valstu augstskolām – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Vytauto Didžiojo universitetas, Eesti Maaülikool un Tallinna Tehnikakõrgkool.
Mūsdienās STEM jomas – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika – kļūst par pamatu sabiedrības attīstībai un inovācijai. Spēja analizēt datus, pielietot tehnoloģijas, modelēt risinājumus un domāt kritiski ir prasmes, kas nepieciešamas ikvienam jaunietim, lai veiksmīgi orientētos sarežģītā un strauji mainīgā pasaulē. Arī Pasaules Ekonomikas forums ir stingri uzsvēris nepieciešamību pēc šo prasmju kombinācijas, lai pieņemtu efektīvus lēmumus, kas ir būtiskas nodarbinātībai. Tāpēc Matemātikas vasaras skolas mērķis bija sekmēt jauniešu spējas datu apstrādē un analīzē: veicināt spēju lasīt un saprast datus, iepazīties ar datu analīzes rīkiem un pielietot tos datu manipulācijā, analīzē un vizualizācijā, lai skaidri un efektīvi nodotu informāciju un pieņemtu pamatotus lēmumus.
Pirmajā dienā studenti sadalījās starptautiskās komandās, kurās viņi intervēja viens otru un apkopoja datus par saviem grupas biedriem – kas viņus aizrauj, kādi ir viņu sapņi, kādas prasmes viņi vēlas attīstīt. No nejaušiem skaitļiem dzima kopīga pieredze – datu apstrāde pēkšņi ieguva personīgu nozīmi. Tādējādi viņi iepazinās un turpināja veikt uzdevumus, kas ilustrēja reālas dzīves problēmas. Tas bija pirmais solis ne tikai datu apstrādes iemaņu apguvē, bet arī sadarbības un cieņas kultūras veidošanā – viena no galvenajām, tai skaitā transversālajām prasmēm, kam tika pievērsta īpaša uzmanība.
Otrajā dienā studenti iedziļinājās datu apstrādes pamatos – no datu tīrīšanas un Excel lietošanas līdz efektīvai vizualizācijai. Teorija dabiski saplūda ar praksi. Pasniedzējas palīdzēja studentiem pārvērst sarežģītus datus skaidrā, vizuāli uztveramā formā. Studenti mācījās ne tikai to, kā rīkoties ar datiem, bet arī kāpēc tas ir būtiski – kā pieņemt gudrus lēmumus, kas balstīti nevis uz sajūtām, bet uz faktiem. Viņiem šī bija iespēja apgūt gan tehniskas prasmes, gan arī attīstīt kritisko domāšanu – kā izvēlēties pareizo metodi, kā nepazaudēt būtisko, kā no datiem izlobīt jēgu.
Trešajā dienā RTU asociētā profesore Oksana Pavlenko vadīja nodarbības par hipotēžu pārbaudi un regresijas analīzi. Pēcpusdienā sekoja aizraujošs ekskursijas brīdis – RTU Robotikas laboratorijas apmeklējums, kur matemātika “satikās” ar tehnoloģijām praksē, kad algoritmi un sensori darbojas kopā, risinot praktiskus uzdevumus. Šī pieredze spilgti parādīja, kā STEM disciplīnas var saplūst vienā veselumā, padarot mācību procesu ne tikai teorētisku, bet arī praktisku un radošu.
Ceturtā diena bija veltīta problēmu formulēšanai un optimālu lēmumu pieņemšanai. Studenti risināja reālas dzīves problēmas, izmantojot matemātiskās modelēšanas pieeju. Pēcpusdienā, izmantoja Excel Solver rīku, tika risināti iepriekš sastādītie optimizācijas uzdevumi un, balstoties uz rezultātiem, pieņemti optimālie lēmumi. Teorija pārvērtās praksē – sastādītie modeļi kļuva par rīkiem lēmumu pieņemšanā. Tā bija iespēja redzēt, kā no matemātiskiem vienādojumiem dzimst lēmumi, kas ietekmē reālas situācijas – piemēram, resursu sadali, loģistiku vai biznesa stratēģiju.
Noslēguma diena tika veltīta refleksijai. Studenti dalījās ar sajūtām un ieguvumiem, piemēram: “Tagad zinu, kā datus izmantot ne tikai uzdevumos, bet arī dzīvē” vai “Beidzot sapratu, ka statistika var būt radoša.” “Es ieguvu pārliecību, uzlaboju sadarbības prasmes un iemācījos risināt reālas problēmas” - atzina kāds dalībnieks. Cits uzsvēra kultūras aspektu: “Man ļoti patika opera, robotikas laboratorija un Vecrīgas apskates ekskursija – neaizmirstamas atmiņas!”. Šīs piecas dienas kļuva par tiltu, kas savieno akadēmiskās zināšanas ar dzīves realitāti. “Mani iedvesmoja citi studenti – mēs domājām dažādi, bet strādājām kopā.” Vasaras skola pierādīja, ka matemātika nav tikai formulas, bet gan domāšanas veids, kas ļauj skatīties uz pasauli kritiski, pētīt, salīdzināt, modelēt un pieņemt lēmumus, kas balstīti datos.
Vasaras skolas laikā ne tikai studenti mācījās, arī pasniedzēji dalījās pieredzē par datos balstītas lēmumu pieņemšanas mācīšanu universitātēs, apzinot, kādas ir būtiskākās kompetences, kas studentiem jāattīsta, lai kļūtu par pārliecinātiem, uz datiem balstītu lēmumu pieņēmējiem. Diskusijas ietvēra arī izvērtējumu, kā datos balstītu lēmumu pieņemšanai nepieciešamo kompetenču sekmēšana ir ietverta pašreizējās studiju programmās, kādas mācību stratēģijas partnervalstu pasniedzēji ir atzinuši par efektīvām šo kompetenču sekmēšanai un kādus rīkus izmanto, lai līdzsvarotu tehnisko apmācību ar kritiskās domāšanas sekmēšanu. Pasniedzēji diskutēja arī par mākslīgā intelekta iespējām matemātikas izglītībā – vai tradicionālās metodes joprojām ir aktuālas, kā līdzsvarot teorētiskās zināšanas ar digitālajām prasmēm, kā atrast līdzsvaru starp teoriju un tehnoloģijām, u.c.
Vasaras skola apliecināja, ka STEM jomā būtiska ir ne tikai zināšanu nodošana, bet arī to pielietošana mainīgā, tehnoloģiju piesātinātā vidē. Pasniedzēji arī guva jaunu skatījumu – viņi redzēja, kā tradicionālās tēmas, piemēram, matemātiskā modelēšana, var iegūt jaunu elpu sadarbībā ar tehnoloģijām un studentu radošumu. Partneruniversitāšu pieredzes apkopojums un diskusiju rezultāti tiks prezentēti gan starptautiskās konferencēs, gan zinātniskajās publikācijās
Vasaras skola bija uzskatāms piemērs, kā mūsdienu STEM izglītībā tiek ieviesta konstruktīvistiskas pedagoģijas pieeja, proti, mācīšanās kā aktīvs process, kurā cilvēks veido izpratni, sadarbojoties ar citiem. Tā vietā, lai zināšanas vienkārši “pasniegtu”, pasniedzēji un studenti kopīgi radīja izpratni, risinot problēmas, analizējot reālus datus, sadarbojoties. Mācīšanās tika veidota kā sociāls process, kurā katrs dalībnieks ne tikai saņēma informāciju, bet arī veidoja to caur pieredzi, dialogu un refleksiju.
Vasaras skola nebija vērsta tikai uz akadēmisku zināšanu ieguvi. Tā bija arī par cilvēkiem un sadarbību. Kultūras programma – Rīgas vecpilsētas apskate, opera “Aīda”, Latvijas Nacionālās bibliotēkas apmeklējums – sniedza iespēju iepazīt Latviju, cilvēkus un kultūru. Mācīšanās bija visaptveroša – ar katru sarunu, ar katru diskusiju studenti kļuva gudrāki un atvērtāki.
Nozīmīga loma bija arī projekta organizatoriskajai pusei – katra valsts izstrādāja vienu tēmu un izmantoja dažādus mācību formātus: prezentācijas, grupu darbs, laboratorijas nodarbības, meistarklases. Lai novērtētu rezultātus, tika izmantoti gan individuālie testi, gan grupu darbs pie reāliem uzdevumiem. Jāatzīmē, ka projekta ietvaros bija plānots izveidot intensīvo kursu 1 ECTS apjomā. Taču pēc partneruniversitāšu pasniedzēju inciatīvas šis kurss tika paplašināts līdz 3 ECTS, ietverot gan vasaras skolu, gan individuālo darbu Moodle vidē.
"Protams, šo projektu iespējams mērīt ECTS punktos, programmas aprakstos un vērtēšanas tabulās. Vislabāk to var mērīt cilvēkstāstos – par to, kā no Excel formulu rindiņām dzima pārliecība; kā viena operas izrāde satuvināja dažādu valstu studentus; kā no datu tabulām izauga draudzība," tā atzīst Nordplus projekta īstenotāja no LBTU.
