Mūsdienās darba tirgus mainās tik strauji, ka reiz iegūtā izglītība vairs nav ilgtspējīgs pamats stabilitātei un karjeras izaugsmei, tāpēc mācīšanās pieaugušā vecumā, turklāt visa mūža garumā, ir kļuvusi par nepieciešamību, nevis izvēli. Lai gan valsts mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 60 % pieaugušo regulāri iesaistās izglītībā, šobrīd to dara aptuveni 34 %. Tas nozīmē, ka liela daļa sabiedrības joprojām paliek ārpus izglītības aprites – ne tāpēc, ka trūktu iespēju, bet tāpēc, ka…
Mūsdienās darba tirgus mainās tik strauji, ka reiz iegūtā izglītība vairs nav ilgtspējīgs pamats stabilitātei un karjeras izaugsmei, tāpēc mācīšanās pieaugušā vecumā, turklāt visa mūža garumā, ir kļuvusi par nepieciešamību, nevis izvēli. Lai gan valsts mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 60 % pieaugušo regulāri iesaistās izglītībā, šobrīd to dara aptuveni 34 %. Tas nozīmē, ka liela daļa sabiedrības joprojām paliek ārpus izglītības aprites – ne tāpēc, ka trūktu iespēju, bet tāpēc, ka ieradums mācīties jebkurā vecumā nav nostiprinājies. Mums ir jāveido mācīšanās kultūra pieaugušo vidū, uzsverot to kā lielāko priekšrocību – iespēju būt soli priekšā savā dzīvē, karjerā, finansiālajā drošībā un konkurētspējā darba tirgū. Mācīšanās ir…