No 15. līdz 19. aprīlim Espo, Somijā, norisinājās Baltijas informātikas olimpiāde (BOI 2026), kurā piedalījās 11 valstis: Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Zviedrija un Ukraina.
Latviju olimpiādē pārstāvēja seši skolēni: Ričards Jansons (Rīgas Valsts Klasiskā ģimnāzija, 12. klase), Edgars Andersons (Druvas vidusskola, 12. klase), Jelizaveta Deņisova (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, 12. klase), Kārlis Cīmurs (RTU Inženierzinātņu vidusskola, 10. klase), Ilgvars Ročāns (RTU Inženierzinātņu vidusskola, 11. klase) un Tomass Ščadro (Mārupes Valsts ģimnāzija, 12. Klase).
Latvijas komanda izcīnīja trīs bronzas medaļas un vienu atzinību. Bronzas medaļas ieguva Ričards Jansons, Edgars Andersons un Jelizaveta Deņisova, savukārt atzinību saņēma Kārlis Cīmurs. Salīdzinājumā ar 2025. gadu tas ir nozīmīgs progress, pērn Latvijas komandai bija viena bronzas medaļa.
Sacensības norisinājās divas dienas, katrā dalībniekiem risinot trīs uzdevumus - kopumā sešus. Uzdevumi aptvēra grafu teoriju, īsāko ceļu meklēšanu un datu struktūru izstrādi. Šī gada uzdevumu komplekts bija sabalansēts un līdzvērtīgs iepriekšējiem gadiem, tomēr tajā bija arī īpaši izaicinoši uzdevumi - vienu no tiem neizdevās pilnībā atrisināt nevienam dalībniekam. Liela nozīme bija stratēģijai un spējai iegūt punktus par daļējiem risinājumiem.
Dalībnieku sniegums tika vērtēts pēc iegūto punktu kopsummas, ņemot vērā visos uzdevumos sasniegto rezultātu. Katrs risinājums tika automātiski pārbaudīts, un punkti tika piešķirti arī par apakšuzdevumu izpildi, ļaujot dalībniekiem demonstrēt progresu arī bez pilnīga atrisinājuma.
Lai arī BOI ir individuālas sacensības un oficiāls valstu kopvērtējums netiek veidots, pēc rezultātiem redzams, ka Latvija šogad ierindojas pa vidu, līdzās Zviedrijai un Norvēģijai, apsteidzot vairākas valstis, piemēram, Igauniju, Dāniju un Islandi.
Dalība šāda līmeņa olimpiādē sniedz skolēniem būtisku pieredzi, tiek attīstīta algoritmiskā domāšana, prasme programmēt laika ierobežojumos, pieņemt stratēģiskus lēmumus un saglabāt koncentrēšanos augsta stresa apstākļos. Tā ir arī iespēja salīdzināt savas spējas starptautiskā līmenī un gūt motivāciju turpmākai attīstībai datorzinātnēs.
Ričards Jansons pēc sacensībām atzina: “Visvairāk pārsteidza abu sacensību dienu A uzdevumi - to idejas, kad tās saprot, šķiet elegantas, taču līdz tām nonākt nebija viegli. Šī pieredze vēlreiz apliecināja, cik svarīgi ir laikus pievērsties apakšuzdevumiem, pakāpeniski krāt punktus un saglabāt mieru. Kopumā šī gada olimpiāde šķita vieglāka, taču tas, visticamāk, bija labākas stratēģijas dēļ - skaidrāk zināju, ko daru un uz kādu rezultātu tiecos.”
Savukārt Ilgvars Ročāns izcēla: “Visvairāk atmiņā palika uzdevums Hamilton, jo nesen biju domājis par Eilera ceļa idejām, un kontrasts ļoti spilgti parādīja, cik daudz sarežģītākas var būt Hamiltona tipa problēmas. Kā praktisku atziņu varu minēt arī pavisam ikdienišķu lietu - starptautiskās sacensībās būtu noderējis paņemt līdzi savu tastatūru, jo somu tastatūras izkārtojums nebija pierasts. Tāpat jāuzsver, ka BOI līmenī bieži nevar cerēt uz pilniem punktiem visos uzdevumos, tāpēc izšķiroša nozīme ir apakšuzdevumu risināšanai, tā prasa atšķirīgu pieeju nekā Latvijas informātikas olimpiādē un valsts atlases sacensībās.”
Baltijas informātikas olimpiāde tiek organizēta kopš 1995. gada, un Latvija tajā piedalās jau kopš tās pirmsākumiem. Tā ir viena no nozīmīgākajām reģionālajām sacensībām programmēšanā, kas pulcē spēcīgākos jauniešus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.
Pilnie sacensību rezultāti pieejami: https://boi2026.cses.fi/results
