Vairāk nekā 2,2 miljoni eiro ieguldīti cilvēkresursu attīstībā, izglītībā un pētniecībā, atbalstot Latvijai nozīmīgus zinātniskos un lietišķos pētījumus, kā arī 372 stipendiātu profesionālo izaugsmi, secināms, izvērtējot Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta 2008.-2011. gada īstenošanas perioda rezultātus Akadēmisko pētījumu un Stipendiju grantu shēmās.

Trīs gadu laikā Stipendiju grantu shēmā ieguldīti 1 754 850 EUR (42,5% EEZ un 42,5% Norvēģijas valdības finansējums, 15 % valsts budžeta līdzekļi), lai uz Īslandi, Lihtenšteinu vai Norvēģiju varētu doties gandrīz četri simti stipendiātu: 156 studenti (1-2 semestru bakalaura, maģistra vai doktorantūras studijās), 208 izglītības darbinieki (1-6 nedēļu ilgās vizītēs) un 8 topošie vai jaunie skolotāji (3-10 mēnešu asistentūrā).

Savukārt Latvijas zinātnisko institūciju pētījumos ieguldīti 471 776 EUR Akadēmisko pētījumu grantu līdzekļu (EEZ finansējums 87,53%, valsts budžeta finansējums 12,47%, papildu 10 % projekta īstenotāja līdzfinansējums).

17 veikto pētījumu rezultātā: 

  • radīts pamats grāmatai par Latvijas aktierkino vēsturi 90 gadu periodā;

  • izveidotas Latvijas anomālā magnētiskā un gravitācijas lauka izvietojuma kartes;

  • izstrādāta jauna metode matemātiskās izglītības uzlabošanai pamatskolās;

  • izstrādāts tests metformīna terapijas panesamībai;

  • atrasta melanomas pacientu ģenētisko izmaiņu saistība ar slimības attīstību;

  • pirmo reizi pētīta biroju iekštelpu gaisa ietekme uz cilvēka veselību;

  • ieviesta spermas klīnisko analīžu standartizācija Latvijā;

  • izstrādāti nākamās paaudzes datu pārraides risinājumi;

  • izpētītas mikrosatelīta būves iespējas Latvijā;

  • veikta sieviešu reproduktīvas veselības izpēte;

  • izdots pārskats par sabiedrības novecošanos Baltijas valstīs;

  • izstrādātas bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērotu laukaugu šķirņu selekcijas;

  • veikta cukura diabēta vēlīno komplikāciju molekulāro marķieru izpēte;

  • izstrādāti jauni pedagoģiski materiāli par ilgtspējīgu attīstību;

  • izpētīts atkarību veidošanās risks jauniešu vidu;

  • tapis fundamentāls pētījums par saistību starp neopterīnu un iekaisuma biomarķieriem aterosklerozes pacientiem;

  • izpētīta amiloidu veidošanas mehānismu molekulārā modelēšana.

Lai izvērtētu EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta 2008. – 2011. gada īstenošanas perioda devumu cilvēkresursu attīstībā, izglītībā un pētniecībā, 6.aprīlī plkst. 10:00 viesnīcas Radisson Blu Daugava konferenču zālē „Lielupe”, Kuģu ielā 24 Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) rīko konferenci  „Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas ieguldījums izglītībā un zinātnē”.

Konferenci atklās Gunnhild Eriksen, Norvēģijas Karalistes vēstniecības Pirmā sekretāre, un VIAA direktore Dita Traidās. Konferences gaitā tās dalībnieki varēs iepazīties ar izstrādātajiem Akadēmisko pētījumu grantu shēmas zinātnes projektiem un Stipendiju grantu shēmas studentu, asistentu un izglītības darbinieku gūto studiju un profesionālo pieredzi ārvalstīs, kā arī gūs ieskatu EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu atbalstam izglītībai un zinātnei jaunajā 2009.-2014.gada plānošanas periodā. Ar stipendiātu stāstiem un pētījumu rezultātiem ikviens varēs iepazīties gan konferencē, aplūkojot projektu rezultātu izstādi, gan VIAA mājaslapā.

Kopš 2004. gada 1.maija Latvija ir viena no 28 valstīm, kas veido EEZ 28, līdz ar to Latvijai ir pieejami EEZ finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments. EEZ finanšu instrumentu veido Norvēģijas, Īslandes un Lihtenšteinas iemaksas, bet Norvēģijas finanšu instrumentu pilnībā finansē Norvēģija.

VIAA administrē EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta Stipendiju grantu shēmu (trīs veidu individuālās mobilitātes stipendijas) un Akadēmisko pētījumu grantu shēmu.

Foto no konferences