Mūsdienās darba tirgus mainās tik strauji, ka reiz iegūtā izglītība vairs nav ilgtspējīgs pamats stabilitātei un karjeras izaugsmei, tāpēc mācīšanās pieaugušā vecumā, turklāt visa mūža garumā, ir kļuvusi par nepieciešamību, nevis izvēli. Lai gan valsts mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 60 % pieaugušo regulāri iesaistās izglītībā, šobrīd to dara aptuveni 34 %. Tas nozīmē, ka liela daļa sabiedrības joprojām paliek ārpus izglītības aprites – ne tāpēc, ka trūktu iespēju, bet tāpēc, ka ieradums mācīties jebkurā vecumā nav nostiprinājies. Mums ir jāveido mācīšanās kultūra pieaugušo vidū, uzsverot to kā lielāko priekšrocību – iespēju būt soli priekšā savā dzīvē, karjerā, finansiālajā drošībā un konkurētspējā darba tirgū.
Mācīšanās ir gan karjeras izaugsmes, gan finansiālās drošības pamats
Protams, mācīšanās palielina redzesloku, sniedz jaunas prasmes un zināšanas, taču tām ir daudz plašāka nozīme – tā ir investīcija savā stabilitātē, drošībā un dzīves kvalitātē. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums “Īsumā par izglītību 2025” skaidri parāda saikni starp izglītību, darbu un ienākumiem. Latvijā vecumā no 25 līdz 34 gadiem strādā 89 % cilvēku ar augstāko izglītību, 80 % ar profesionālo vidējo un 77 % iedzīvotāju ar vispārējo vidējo izglītību. Izglītība ietekmē arī cilvēku iespējas gūt ienākumus – proti, iedzīvotājiem bez vidējās izglītības ienākumi ir vidēji par 16 % zemāki nekā tiem, kuriem ir šāda izglītība. Savukārt cilvēkiem ar augstāko izglītību ir par aptuveni par 54 % lielāki ienākumi nekā tiem, kuriem šāda izglītības līmeņa nav.
Cilvēki, kuri turpina mācīties arī pieaugušā vecumā, spēj noturēties darba tirgū, gūt augstākus ienākumus, elastīgāk mainīt profesiju, izmantot jaunas iespējas un labāk pielāgoties darba tirgus prasībām. Tāpēc ir svarīgi, lai Latvijā mācīšanās pieaugušo vidū kļūtu par sistemātisku dzīves daļu, uz ko šogad Valsts izglītības attīstības aģentūra aicina jaunā pieaugušo izglītības kampaņā “Atjaunini prasmes un zināšanas!”.
Pieaugušajiem jāsniedz praktiskas iespējas, kā mācīšanos iekļaut ikdienas dzīvē
Tiesa, mūsu ikdienā ir neskaitāmi iemesli, kas šķietami liedz pievērsties sevis un savu prasmju attīstīšanai – koncentrēšanās uz darba atrašanu vai jau esošais darbs, pienākumi mājās, bērnu audzināšana, finansiālās iespējas un virkne citu apstākļu.
Manuprāt, lai runātu par mācīšanās kultūras maiņu, ir vajadzīgi konkrēti instrumenti un piemēri, ka šis ceļš ir pa spēkam ikvienam pieaugušajam. Prasmju pārvaldības platformā STARS (stars.gov.lv) individuālo mācību kontu (IMK) jau izveidojuši vairāk nekā 30 200 pieaugušo – tas nozīmē, ka pārmaiņas notiek. IMK ir sākuma punkts, kur vienuviet sakārtot līdzšinējo informāciju par izglītību un darba pieredzi, kā arī izveidot pārskatāmu mācību ceļu ilgtspējīgai karjerai.
Finansējuma pieejamība viena pati mācīšanās kultūru neizveido, tomēr tā var noņemt daļu praktisko šķēršļu un pārvērst nodomu reālā rīcībā. Daudzas platformā STARS pieejamās programmas tiek finansētas no valsts un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Piemēram, digitālo prasmju apmācības iesācējiem ir pilnībā apmaksātas, programmā “Digitālās prasmes lietpratējiem” pieejams līdz 500 eiro atbalsts, bet projektā “Mācības nodarbinātajiem” līdzmaksājums nepārsniedz 30 %. Nodarbinātajiem no maznodrošinātām vai trūcīgām mājsaimniecībām, kā arī bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu mācības ir bez maksas, un tiek segtas arī transporta izmaksas.
Arī laika jautājums nav nepārvarams – arvien vairāk cilvēku izvēlas attālinātās mācību iespējas, īpaši digitālajā jomā. Šobrīd redzam, ka pat 81 % platformas STARS lietotāju dod priekšroku tieši šādam formātam, jo tas ļauj mācīties savā tempā, apvienojot mācīšanos ar citiem ikdienas pienākumiem.
Psiholoģiskās barjeras un “apmaldīšanās” karjerā – biežākie šķēršļi, lai sāktu mācīties
Lai mācīšanās kļūtu par ieradumu, nepieciešama arī iekšējā pārliecība un atbalsts. VIAA pieredze rāda, ka cilvēkus no mācībām visbiežāk attur nevis laiks vai nauda, bet psiholoģiskās barjeras – zems pašvērtējums, slikta pieredze iepriekšējā mācību iestādē vai uzskats, ka “manā vecumā vairs nav jēgas mācīties”. Daudziem tā ir vienkārši “apmaldīšanās” savas karjeras attīstībā, apjūkot, kur meklēt palīdzību, kuru ceļu iet un ko vispār mainīt, lai noturētos darba tirgū un augtu. Tieši tāpēc platforma STARS piedāvā prasmju un pašvērtējuma testus, kas palīdz saprast stiprās puses un noteikt virzienu, kurā attīstīties. Šos rīkus jau izmantojuši vairāk nekā 12 000 cilvēku, un tie ir pirmais solis ceļā uz apzinātu mācīšanos.
Vēl jāpiebilst, ka karjeras konsultācijas un mentoringa programmas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā pieaugušajam izveidot pašam savu mācīšanās plānu un režīmu – ir mīts uzskatīt, ka šādus palīgrīkus izmanto tikai skolas vecuma bērni un studenti, jo mūsdienās par karjeru jādomā visa mūža garumā.
Jau šobrīd STARS piedāvā bezmaksas karjeras konsultācijas, kur kopā ar speciālistu izveidot karjeras attīstības plānu, izvērtēt iepriekšējo izglītību un saprast, kādus resursus izmantot izaugsmei. Tāpat darbojas mentoringa programma, kur nozares profesionāļi dalās pieredzē un palīdz noturēt mācību tempu. Pirmajā mentoringa programmā piedalījās 90 dalībnieki, un interese turpina augt.
Mācībām jāiet roku rokā ar darba tirgus pieprasījumu
Domājot par mācībām vai prasmju pilnveidi, ir būtiski ņemt vērā, kādas prasmes un zināšanas šobrīd darba tirgū ir vispieprasītākās. Pašlaik platformā STARS pieejamas vairāk nekā 200 Ekonomikas ministrijas izvērtētas izglītības programmas, kas atbilst šī brīža darba tirgus vajadzībām, un to piedāvājums turpina augt. Pieprasījums ir īpaši augsts informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, kur trūkst programmētāju, sistēmanalītiķu un projektu vadītāju, savukārt metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs meklē metinātājus un automehāniķus, bet veselības aprūpei ir vajadzīgi aprūpētāji un māsu palīgi.
Ne mazāk svarīga ir oficiāla prasmju atzīšana, jo daudzi jau gadiem strādā savā profesijā bez izglītību apliecinoša dokumenta, lai gan nereti darba devēji to pieprasa. Šādos gadījumos ir iespēja pieteikties kvalifikācijas eksāmenam, to nokārtot un iegūt oficiālu apliecinājumu savām zināšanām un prasmēm. Šādu iespēju bieži izmanto, piemēram, automehāniķi, policisti un aprūpētāji.
Kopumā pieaugušo izglītība šodien sniedz daudz vairāk nekā jaunu profesiju vai kvalifikāciju – tā kļūst par instrumentu personīgai un profesionālai izaugsmei, kas stiprina gan cilvēku individuāli, gan sabiedrību kopumā. Kad pārstājam mācīties, mēs zaudējam elastību un spēju pielāgoties. Šodien, kad pārmaiņas notiek katru dienu, mācīšanās ir mūsu lielākā priekšrocība – tā ir iespēja būt soli priekšā, nevis atpalikt.
