Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe (ECEC) ir ne tikai būtisks posms bērna attīstībā, bet arī ilgtermiņa ieguldījums sabiedrības labklājībā. Eiropas Komisijas pārskatā “Galvenie dati par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi Eiropā – 2025. gads” analizēta situācija 39 izglītības sistēmās, tostarp Latvijā, un iezīmēti virzieni, kā uzlabot ECEC pieejamību, kvalitāti un iekļaušanu.
Demogrāfiskās tendences un pieprasījums pēc kvalitatīvas ECEC
Lai gan dzimstība Eiropā samazinās, tas automātiski nenodrošina labāku piekļuvi izglītības pakalpojumiem. Vairākās valstīs, tostarp Latvijā, vērojamas problēmas ar vietu trūkumu pirmsskolās, īpaši lielajās pilsētās un Rīgas apkārtnē. Kamēr tādas valstis kā Dānija vai Somija garantē vietu pirmsskolā tūlīt pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, Latvijā šāda sistēma vēl nav ieviesta.
Vienlaikus Rīgas valstspilsētas pašvaldība regulāri publicē sarakstu ar brīvajām vietām pirmsskolās, tādējādi uzlabojot vecāku informētību un iespējas rīkoties savlaicīgi.
Iekļaujošā izglītība – virzība uz vienlīdzību
Aptuveni 5,6 miljoni bērnu Eiropā dzīvo nabadzības vai sociālās atstumtības riskā, un daudzi bērni – no migrantu ģimenēm, bērni ar invaliditāti vai īpašām vajadzībām – joprojām saskaras ar šķēršļiem kvalitatīvas izglītības pieejamībā. Ir valstis, kas šīs problēmas risina, nodrošinot specializētu personālu, mazākas grupas, pielāgotu vidi un mērķētu finansējumu.
Latvijā izstrādāts normatīvais regulējums, kas nosaka grupu lielumus speciālajās pirmsskolas programmās un paredz mērķdotācijas personālam. Tomēr viena no būtiskākajām problēmām ir atbalsta personāla nepietiekamība.
Līdzvērtīgs pedagogu atalgojums
Pedagogu kvalifikācija, darba noslodze un atalgojums būtiski ietekmē ECEC kvalitāti. Ne visās Eiropas valstīs pirmsskolas pedagogiem ir līdzvērtīgs statuss ar skolas skolotājiem, taču Latvija tiek minēta kā pozitīvs piemērs. No 2024. gada 1. janvāra visiem pedagogiem noteikta vienāda zemākā darba samaksas stundas likme – 9,54 eiro, no 2025. gada 1. janvāra – 9,79 eiro, ievērojot tiesiskās vienlīdzības principu ar pedagogiem pamata un vispārējā vidējā, speciālā, profesionālā, interešu izglītībā un profesionālās ievirzes izglītībā.
Mācību saturs un kvalitāte
Trešdaļā valstu bērniem līdz 3 gadu vecumam nav vienota mācību satura, kas var radīt sadrumstalotību. Latvijā situācija ir atšķirīga – kopš 2018. gada ir spēkā vienotas valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas, kas aptver visu ECEC posmu no 1,5 gada līdz pat pamatizglītības uzsākšanai. Tas ir saskaņots un atrunāts MK 2018. gada 21. novembra noteikumos Nr. 716. Tas veicina vienotu pieeju un skaidru pedagoģisko virzienu.
Turklāt Latvijā mācību saturs ietver arī ilgtspējīgu un caurviju prasmju attīstību – sadarbību, digitālās prasmes, problēmu risināšanu, kritisko domāšanu u.c.
Digitālās prasmes – attīstības potenciāls
Digitālā pratība arvien biežāk tiek iekļauta arī pirmsskolas izglītībā. Kaut arī vairākās valstīs digitālās prasmes tiek ieviestas tikai vecākajās grupās, pētījumi rāda, ka pamats šīm prasmēm jāveido jau agrīnā vecumā. Latvijā digitālo prasmju apguve paredzēta arī pirmsskolā (MK noteikumos Nr. 716), taču praksē vēl trūkst sistemātiskas ieviešanas un mērķtiecīgas pedagoģiskās pieejas.
Ziņojumā uzsvērts, ka mērķtiecīgi ieguldījumi var pilnveidot agrīno izglītību:
- Ieviest garantētu vietu ECEC pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.
- Turpināt attīstīt vienotu, uz pētniecību balstītu mācību saturu visam pirmsskolas izglītības periodam.
- Turpināt veicināt iekļaujošas pieejas īstenošanu un digitālo prasmju attīstību.
Šie nav tikai izglītības jautājumi – tie ir ilgtermiņa ieguldījumi mūsu sabiedrības labklājībā, konkurētspējā un saliedētībā.
Pilns ziņojums pieejams: https://europa.eu/!xkBMkN