Eurydice 2025. gada ziņojums analizē vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem Eiropas izglītības sistēmās – skolēnu nepietiekamus mācību sasniegumus pamatprasmēs, proti, lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs. Šīs prasmes ir pamats turpmākai izglītībai, nodarbinātībai, pilsoniskajai līdzdalībai un sociālajai iekļaušanai, un to nepietiekama apguve rada ilgtermiņa sekas gan indivīda, gan sabiedrības līmenī. Ziņojumā aplūkoti politikas pasākumi, kas ieviesti vai būtiski pārskatīti kopš 2020./2021. mācību gada un bija spēkā 2024./2025. gadā, aptverot 37 Eiropas izglītības sistēmas.
Starptautisko novērtējumu dati, tostarp PISA, TIMSS un PIRLS pētījumi, liecina, ka zemu sasniegumu skolēnu īpatsvars daudzās Eiropas valstīs saglabājas augsts vai pat pieaug. Īpaši izteiktas ir atšķirības starp skolēniem no atšķirīgas sociālekonomiskās vides. COVID‑19 pandēmija šo situāciju vēl vairāk saasināja, radot mācību zaudējumus un palielinot nevienlīdzību piekļuvē izglītībai. Šajā kontekstā pamatprasmju uzlabošana Eiropas līmenī tiek uztverta kā sistēmisks uzdevums, kas prasa koordinētu un ilgtermiņa politikas rīcību.
Ziņojuma mērķis ir kartēt un analizēt politikas virzienus, kas vērsti uz nepietiekamu sasniegumu mazināšanu pamatprasmēs pamatizglītībā (ISCED 1–2). Pamatprasmju attīstība netiek skatīta izolēti, bet kā savstarpēji saistīta politikas pasākumu ekosistēma, kas ietver stratēģisko vadību, mācību organizāciju, mācību programmas, novērtēšanu, mācību atbalstu, skolotāju profesionālo attīstību un vecāku iesaistīšanos.
Stratēģiskās politikas pamatnostādnes nepietiekamu mācību sasniegumu novēršanai veido pamatu visām turpmākajām reformām. Tās nosaka kopējos mērķus, prioritātes un rīcības virzienus citās politikas jomās, tostarp mācību programmās, novērtēšanā, mācību atbalsta sistēmās un skolotāju profesionālajā attīstībā. Kopš 2020. gada pamatprasmju jautājums arvien biežāk ir iekļauts augstākā līmeņa izglītības stratēģijās, nevis risināts kā atsevišķs vai īstermiņa pasākums.
Laikposmā no 2020./2021. līdz 2024./2025. mācību gadam 33 Eiropas izglītības sistēmas ir pieņēmušas vai pārskatījušas vismaz vienu augstākā līmeņa politikas pamatnostādni, kas tieši vērsta uz nepietiekamu mācību sasniegumu mazināšanu pamatprasmēs. Kopumā identificēti 49 politikas satvari, no kuriem lielākā daļa ir plaša tvēruma dokumenti, kuros pamatprasmju uzlabošana integrēta līdzās citiem mērķiem, piemēram, iekļaujošai izglītībai, skolēnu labklājībai un panākumiem skolā. Mazāka daļa politikas pamatnostādņu ir īpaši veltītas tieši lasītprasmes, matemātikas un dabaszinātņu uzlabošanai, nosakot konkrētus rīcības virzienus un mērķus.
Valstu prakse šajā jomā ir daudzveidīga. Beļģijas franču kopienā, Spānijā un Francijā pamatprasmju stiprināšana ir cieši saistīta ar sociālās nevienlīdzības mazināšanas politiku. Kiprā, Luksemburgā, Maltā un Portugālē stratēģiskajās pamatnostādnēs īpaša uzmanība pievērsta agrīnai mācību grūtību identificēšanai un mērķtiecīgam atbalstam. Slovākija ziņo par politikas dokumentiem, kuros pamatprasmes definētas kā priekšnoteikums izglītības kvalitātes uzlabošanai kopumā.
Lai gan stratēģiskās pamatnostādnes ir plaši izplatītas, to uzraudzība un ietekmes novērtēšana joprojām ir ierobežota. Tikai 18 izglītības sistēmas ir noteikušas konkrētus, izmērāmus mērķus, savukārt strukturēti ietekmes novērtējumi tiek veikti vien sešās sistēmās. Tas liecina par nepieciešamību nākotnē stiprināt politikas pasākumu rezultātu analīzi, neaprobežojoties tikai ar ieviešanas procesu izvērtējumu.
Mācību organizācijas izmaiņas ir vēl viens nozīmīgs politikas virziens nepietiekamu mācību sasniegumu novēršanai. Vairāk nekā puse Eiropas izglītības sistēmu kopš 2020. gada ir veikušas izmaiņas mācību organizācijā. Agrīna atbalsta sniegšana tiek uzskatīta par visefektīvāko veidu, kā novērst ilgstošas mācību grūtības, tādēļ pasākumi biežāk vērsti uz jaunākajiem skolēniem.
Izmaiņas mācību organizācijā bieži izpaužas kā mācību laika palielināšana vai elastīgāka izmantošana pamatprasmēm. Daudzās valstīs skolām piešķirta lielāka autonomija stundu sadalē, ļaujot pielāgot mācību procesu skolēnu vajadzībām. Skolēnu grupēšana un diferencēta mācīšana tiek izmantota kā mērķtiecīgs atbalsta instruments, visbiežāk lasītprasmes un matemātikas jomā. Papildus obligātajam mācību procesam vairākās izglītības sistēmās ieviestas arī papildu nodarbības pēc mācību stundām, vasaras programmas un intensīvas atbalsta iniciatīvas, lai kompensētu mācību zaudējumus.
Mācību programmu reformas ir cieši saistītas ar pamatprasmju stiprināšanu. Lielākajā daļā Eiropas izglītības sistēmu kopš 2020. gada mācību programmas ir pārskatītas, lai samazinātu pārslodzi un koncentrētos uz būtiskākajām prasmēm. Šīs reformas parasti ietver sasniedzamo rezultātu precizēšanu, satura apjoma samazināšanu un lielāku uzsvaru uz dziļu izpratni un prasmju pielietojumu.
Lasītprasme mācību programmās arvien biežāk tiek traktēta kā caurviju prasme, kas attiecas uz visiem mācību priekšmetiem. Matemātikas mācību programmu izmaiņas vērstas uz funkcionālu prasmju un problēmrisināšanas attīstību, savukārt dabaszinātnēs pieaug izziņā balstītas mācīšanās un praktiskās darbības nozīme. Šīs pieejas īpaši svarīgas skolēniem ar zemiem sasniegumiem, jo tās veicina motivāciju un izpratni.
Mācību vajadzību novērtēšana un skolēnu progresijas uzraudzība ir kļuvusi par neatņemamu pamatprasmju politikas sastāvdaļu. Kopš 2020. gada 28 izglītības sistēmas ir ieviesušas jaunus vai pārskatījušas diagnostiskās novērtēšanas instrumentus. Diagnostiskā un formatīvā novērtēšana ļauj savlaicīgi identificēt mācību grūtības un pielāgot atbalsta pasākumus. Daļā valstu ir pārskatīti arī valsts pārbaudes darbi, lai tie sniegtu vairāk diagnostiskas informācijas skolām un politikas veidotājiem.
Mācību atbalsta pasākumi skolēniem ar nepietiekamiem sasniegumiem ir būtisks instruments izglītības nevienlīdzības mazināšanai. Vairāk nekā divas trešdaļas Eiropas izglītības sistēmu kopš 2020./2021. gada ir paplašinājušas mērķtiecīgus atbalsta pasākumus, tostarp nelielu grupu apmācību, individuālas konsultācijas un papildu nodarbības. Šie pasākumi bieži tiek kombinēti ar papildu finansējumu skolām un atbalsta personāla piesaisti.
Skolotāju atbalsts ir viens no centrālajiem elementiem pamatprasmju uzlabošanā. Gandrīz visas izglītības sistēmas ir paplašinājušas nepārtrauktās profesionālās attīstības iespējas, nodrošinājušas metodiskos materiālus un stiprinājušas atbalsta personāla klātbūtni skolās. Visefektīvākie risinājumi ir tie, kas apvieno profesionālo attīstību, praktiskus resursus un sadarbību skolās.
Vecāku iesaistīšanās mācību procesā arvien vairāk tiek atzīta par nozīmīgu politikas virzienu. Kopš 2020. gada daudzās izglītības sistēmās ieviesti strukturēti pasākumi vecāku atbalstam, īpaši ģimenēm no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides. Šie pasākumi ietver apmācības, metodiskos materiālus, ģimenes lasītprasmes programmas un digitālos saziņas rīkus, kas veicina sadarbību starp skolām un ģimenēm.
Kopumā Eurydice ziņojums apliecina, ka nepietiekamu mācību sasniegumu novēršana pamatprasmēs ir viena no centrālajām Eiropas izglītības politikas prioritātēm. Kopš 2020. gada ir vērojama skaidra virzība uz visaptverošām un sistēmiskām pieejām, kur pamatprasmes tiek integrētas plašākos izglītības reformas ietvaros. Vienlaikus ziņojums norāda uz nepieciešamību stiprināt politikas pasākumu uzraudzību, datu izmantošanu un ietekmes novērtēšanu, lai nodrošinātu ilgtspējīgus un izmērāmus uzlabojumus skolēnu mācību sasniegumos.
Ziņojums un tā dati pieejami publikāciju katalogā.