Apvārsnis Eiropa ir topošā Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovācijas (P&I) programma 2021.-2027. gada periodam, kas turpinās līdzšinējo programmu Apvārsnis 2020.

Programmas Apvārsnis Eiropa kopējais finansējums 95,5 miljardi eiro, padarot to par visu laiku vērienīgāko un ambiciozāko pētniecības un inovāciju programmu, ko īstenojusi ES. Tā ietver 5,4 miljardus no Eiropas atveseļošanās plāna NextGenerationEU, kura mērķis ir veicināt Eiropas atveseļošanos un padarīt Eiropu noturīgāku pret nākotnes izaicinājumiem. Programmu Apvārsnis Eiropa papildinās pētniecības un apmācību programma Euratom

Apvārsnis Eiropas pamatā izvirzīts 3 pīlāru modelis, kura ietvaros atbalstīs atvērto zinātni, globālo izaicinājumu risināšanu un rūpniecības konkurētspēju un atvērto inovāciju, papildus atbalstot arī Eiropas pētniecības telpas stiprināšanu.

Apvarsinis Eiropa info

I PILĀRS.

Veicina zinātnisko izcilību, jaunu zināšanu, prasmju, tehnoloģiju un risinājumu radīšanu un izplatīšanu, kā arī piekļuvi pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūrām un veicināt pētnieku apmācības un mobilitāti, tādējādi palielinot Eiropas pētniecības telpas pievilcību. Pirmā pīlāra uzdevums ir ES zinātniskās bāzes izcilības nostiprināšana un paplašināšana. Pīlārs sastāv no trim programmām: Eiropas Pētniecības padome, Marijas Sklodovkas-Kirī vārdā nosauktās aktivitātes un Pētniecības infrastruktūras.

1.pilars

II PILĀRS.

Pīlārā “Globālo izaicinājumu risināšana un rūpniecības konkurētspēja” pētniecību un inovācija atbalstīs 2 paralēlās pieejās: uzdevumu jomu orientēti projekti un tematisko kopu partnerību projekti.

Pīlārā noteiktas ES uzdevumu jomas ar vērienīgiem mērķiem, lai risinātu dažas no ES lielākajām problēmām. Tas ietver arī Vienotā pētniecības centra (Joint Research Centre) darbības, kas nodrošina ES un valstu politikas veidotājus ar neatkarīgiem zinātniskiem pierādījumiem un tehnisku atbalstu.

Katra uzdevumu joma (mission area) darbosies kā darbību portfelis, piemēram, pētniecības projekti, politikas pasākumi vai pat likumdošanas iniciatīvas, lai sasniegtu izmērāmu mērķi, kuru nevarēja sasniegt ar atsevišķām darbībām. ES uzdevumu jomas veicinās Eiropas Zaļā kursa, Eiropas vēža plāna, kā arī Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.

Pašlaik ir izvirzītas 5 uzdevumu jomas, kuras katras ietvaros tiks identificētas konkrētas tēmas:

Apvārsnis Eiropa kopas

Programmas Apvārsnis Eiropa un it īpaši tās otrā pīlāra galvenais mērķis ir radīt zināšanas, stiprināt pētniecības un inovācijas ietekmi uz attīstību izstrādājot, atbalstot un īstenojot ES politiku, un atbalstot novatorisku risinājumu pieejamību un ieviešanu Eiropas rūpniecībā, īpaši MVU, un sabiedrībā, lai risinātu globālas problēmas, tostarp klimata pārmaiņas un ilgtspējīgas attīstības mērķus. 2. pīlārs atbalsta pētījumus, kas saistīti ar sabiedrības izaicinājumiem un ar tematisko kopu palīdzību stiprina tehnoloģisko un rūpniecisko kapacitāti.

Kopas sadaļā "Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja"

Kopas Intervences jomas
Veselība
  • Veselība visas dzīves laikā
  • Neinfekcijas un retās slimības
  • Veselības un aprūpes rīki, tehnoloģijas un digitāli risinājumi, tostarp personalizētā medicīna
  • Vides un sociālie faktori veselībā
  • Infekcijas slimības, tostarp ar nabadzību saistītas un novārtā atstātas slimības
  • Veselības aprūpes sistēmas
Kultūra, jaunrade un iekļaujoša sabiedrība
  • Demokrātija un pārvaldība
  • Sociālās un ekonomiskās izmaiņas
  • Kultūra, kultūras mantojums un radošums
Civilā drošība sabiedrībai
  • Pret katastrofām noturīga sabiedrība
  • Aizsardzība un drošība
  • Kiberdrošība
Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss
  • Ražošanas tehnoloģijas
  • Progresīvi materiāli
  • Nākamās paaudzes internets
  • Aprites nozares
  • Kosmoss, tostarp Zemes novērošana
  • Jaunās pamattehnoloģijas
  • Digitālās pamattehnoloģijas, tostarp kvantu tehnoloģijas
  • Mākslīgais intelekts un robotika
  • Progresīva datošana un lielie dati
  • Mazoglekļa un "tīras" nozares
  • Jaunās pamattehnoloģijas
Klimats, enerģētika un mobilitāte
  • Klimata zinātne un risinājumi
  • Energosistēmas un energotīkli
  • Kopienas un pilsētas
  • Rūpniecības konkurētspēja transporta nozarē
  • Viedā mobilitāte
  • Energoapgāde
  • Dzīvojamās ēkas un rūpniecības objekti enerģijas pārkārtošanas procesā
  • Tīrs, drošs un pieejams transports un mobilitāte
  • Enerģijas uzglabāšana
Pārtika, bioekonomika, dabas resursi, lauksaimniecība un vide
  • Vides novērošana
  • Lauksaimniecība, mežsaimniecība un lauku teritorijas
  • Aprites sistēmas
  • Pārtikas sistēmas
  • Bioloģiskā daudzveidība un dabas resursi
  • Jūras, okeāni un iekšzemes ūdeņi
  • Bioloģiskas inovāciju sistēmas ES bioekonomikā

Eiropas partnerības apvieno Eiropas Komisiju un privātos un/vai publiskos partnerus, lai risinātu dažas no Eiropas aktuālākajām problēmām, izmantojot saskaņotas pētniecības un inovācijas iniciatīvas. Tas ir viens no galvenajiem programmas Apvārsnis Eiropa ieviešanas rīkiem, un ievērojami veicina ES politisko prioritāšu sasniegšanu. Apvienojot privātos un publiskos partnerus, Eiropas partnerības palīdz izvairīties no ieguldījumu dublēšanās un palīdz samazināt pētniecības un inovācijas ainavas sadrumstalotību ES.

Pašlaik ir izvirzīts priekšlikums 6 tematiskajām kopām, kur katrā tiek plānotas vairākas tematiskās partnerības:

  • Veselība (7 partnerības);
  • Digitālā joma, rūpniecība, kosmoss (10 partnerības);
  • Klimats, enerģija un mobilitāte (9 partnerības);
  • Pārtika, bioekonomika, dabas resursi, lauksaimniecība un vide (8 partnerības);
  • Kultūra, radošums un iekļaujoša sabiedrība (tiks precizēts);
  • Civilā aizsardzība sabiedrībai (tiks precizēts).
2.pilars

Papildus ir izvirzīti 10 partnerību kandidāti - galvenokārt Eiropas Inovācijas un tehnoloģiju institūta (EIT) tematiskās platformas.

Eiropas Komisija ir veikusi plašu izpēti, lai noteiktu Eiropas prioritātes partnerībām. Partnerību stratēģiskās plānošanas procesa rezultātā tika izveidots 49 kandidātu portfelis Eiropas partnerībām, kuri tagad ir iekļauti nākamajā sagatavošanās posmā.

kandidātu portfelis

III PILĀRS.

Inovatīvas Eiropas pīlāra mērķis ir ar Eiropas Inovāciju padomes starpniecību padarīt Eiropu par līderi tirgus radošo inovāciju jomā. Tas arī palīdz attīstīt vispārējo Eiropas inovāciju ainavu, attīstot Eiropas inovācijas ekosistēmas un izmantojot Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (EIT), kas veicina zināšanu trijstūra - izglītības, pētniecības un inovācijas - integrāciju.

3.pilars

Viens no galvenajiem programmas Apvārsnis Eiropa horizontālajiem principiem būs Atvērtās zinātnes princips ar mērķi veicināt sameklējamu (findable), pieejamu (accessible), atkalizmantojamu (reusable) un savstarpēji savietojamu (interoperable) (apvienoti– FAIR) datu plašu izmantošanu. 

Apvārsnis Eiropa jaunumi

Galvenās izmaiņas salīdzinot Apvārsnis 2020 ar Apvārsnis Eiropa

Izmaiņas 1. pilārā: Zinātnes izcilība

Nākotnes un jaunās tehnoloģijas (Future and Emerging Technologies (FET)) ir izņemtas no šā pīlāra un sadalītas pa abiem pārējiem pīlāriem. Dažas FET vadiniciatīvas (FET Flagship) ir pārtapušas 2. pīlāra misiju darbībās, bet pārējās - pārceltas uz 3. pīlāru, galveno uzmanību pievēršot revolucionārām inovācijām iekļūšanai tirgū.

Izmaiņas 2. pilārā: Sabiedrības problēmu risināšana → Globālie izaicinājumi un rūpniecības konkurētspēja

Galvenā atšķirība šeit ir tā saukto misiju pievienošana, kas ir līdzīgas pamatprogrammas Apvārsnis 2020 FET vadiniciatīvu (FET Flagship) projektiem, bet ar noteiktiem izaicinājumiem, kuru mērķis ir drosmīgi ietekmēt sabiedrību un politikas veidošanu ievērojamā Eiropas daļā.

Apvārsnis 2020 2. pīlārā bija 7 sadaļas - Sabiedrības izaicinājumi:

  • Veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība
  • Pārtikas drošība, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, jūrniecība un kuģniecība, iekšējo ūdeņu pētniecība un bioekonomika
  • Droša, tīra un efektīva enerģija
  • Vieds, videi nekaitīgs un integrēts transports
  • Klimata politika, vide, resursu efektivitāte un izejvielas
  • Eiropa mainīgajā pasaulē – integrējoša, inovatīva un domājoša sabiedrība
  • Droša sabiedrība – Eiropas un tās pilsoņu brīvības un drošības aizsardzība

Apvārsnis Eiropa 2. pīlārā Globālie izaicinājumi un rūpniecības konkurētspēja ir 6 sadaļas - tematiskās kopas:

  • Veselība
  • Kultūra, jaunrade un iekļaujoša sabiedrība
  • Civilā drošība sabiedrībai
  • Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss
  • Klimats, enerģētika un mobilitāte
  • Pārtika, bioekonomika, dabas resursi, lauksaimniecība un vide

Papildu jaunums Apvārsnis Eiropa ir piecas uzdevumu jomas (Mission areas). Eiropas pētniecības un inovācijas uzdevumu jomas  mērķis ir rast risinājumus lielākajām problēmām, ar kurām saskaras mūsdienu pasaule.

Apvārsnis Eiropa uzdevumu jomām:

  • jābūt drosmīgam, iedvesmojošam un atbilstošam plašai sabiedrībai
  • jābūt skaidri formulētiem: mērķtiecīgiem, izmērāmiem un ievērot laika ierobežojumus
  • noteikt uz ietekmi orientētus, bet reālistiskus mērķus
  • mobilizēt resursus
  • sasaistīt pasākumus dažādās pētniecības un inovācijas disciplīnās un veidos
  • veicināt sistēmiskas izmaiņas un pārveidot kopainas nevis novērst problēmas esošajās.

Izmaiņas 3. pilārā: Vadošā loma rūpniecībā → Inovatīva Eiropa

Galvenā uzmanība tiek pievērsta revolucionāru inovāciju stimulēšanai un tirgus veidojošu jauninājumu atbalstam.

Trīs galvenās komponentes:

  • Eiropas Inovācijas padome (EIC), kas atbalsta novatoriskus jauninājumus, izmantojot Pathfinder dotācijas (agrīnām tehnoloģijām) vai Accelerator finansējumu (pirmskomecializācijas darbiem).
  • Eiropas inovācijas ekosistēmas (EIE), kas koncentrējas uz inovatoru mijiedarbības tīklu izveidi.
  • Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT), kas apvienos galvenos pētniecības, izglītības un uzņēmējdarbības dalībniekus kopīga mērķa sasniegšanai.

Izmaiņas horizontālajā pīlārā: vairākas ieplānotās darbības

Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana → Dalības paplašināšana un Eiropas pētniecības telpas stiprināšana

Tās atbalsta šos trīs pīlārus, lai paplašinātu līdzdalību un reformētu/uzlabotu pašreizējās sistēmas, un ietver:

  • lielāku trešo valstu līdzdalību, kurām ir labas spējas zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā;
  • partnerības pieejas atjaunināšanā, konsolidējot tās trīs iespējamos veidos: līdzprogrammētās, līdzfinansētās un institucionalizētās;
  • publikācijas un datus, kas sagatavoti programmas ietvaros, obligāti jābūt atvērtai piekļuvei.